Dzirkstele.lv ARHĪVS

Moldova iet Latvijas pēdās

Mārīte Dzene

2016. gada 8. novembris 00:00

79
Moldova iet Latvijas pēdās

Gulbenieši dalās pieredzē ar sadarbības partneriem Moldovā

Latvijas delegācijas sastāvā Gulbenes novada domes pārstāvji Liāna Jansone, Vita Lāčkāja-Krūmiņa un Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Stanislavs Gžibovskis nesen bija vizītē uz Moldovu, kur piedalījās Ziemeļu reģiona dienās.

Piedalās otro reizi
“Šī bija otrā reize, kad mūsu uzņēmēji varēja piedalīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā braucienā. Moldovas otrā lielākajā pilsētā Beļcos sadarbības veicināšanai notika ekonomiskās misijas pasākumi - konference par uzņēmējdarbības attīstību un kontaktbirža. Latvijas reģionu vakarā prezentējām savu novadu un tā resursus, kā arī uzņēmumu “Rankas piens”, “Dimdiņi” un “Skrīveru saldumi” produkciju. Moldāviem ļoti garšoja gan “Dimdiņu” kāposti, gan konfektes “Gotiņa”, gan siers. Viņi interesējās, kur šos produktus var nopirkt, bet pagaidām Moldovā tas nav iespējams,” stāsta L.Jansone.
Moldova ir attīstības sadarbības valsts, kas iet pa Latvijas iemīto taku, pārņemot mūsu valsts pieredzi ceļā uz Eiropas Savienību. Savukārt gulbeniešiem bija iespēja iepazīt Moldovu un salīdzināt, cik tālu attīstībā ir pavirzījusies Latvija.

Izzina moldāvu pieredzi ūdenssaimniecībā
Divas dienas gulbenieši pavadīja kopā ar partneriem Florešti pilsētas pašvaldībā, ar kuru 2014.gadā ir noslēgts sadarbības līgums. L.Jansone uzsver, ka ceļš uz izaugsmi abām valstīm ir līdzīgs, taču Latvija ir pavirzījusies tālāk. “Moldovā izskatās apmēram tā, kā Latvijā pirms 20 un vairāk gadiem. Piemēram, Florešti pilsētā nav ietvju. Jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem ir grūti pārvietoties, tāpēc pašvaldības sapnis ir izveidot ietves vismaz gar galveno ielu. Tā ir asfaltēta, bet ielas segumu var salīdzināt ar Gulbenes – Madonas ceļu aiz nesen noasfaltētā posma. Tas liecina, ka mums šī problēma nav mazāka kā Moldovā,” salīdzina L.Jansone.
Neesot Eiropas Savienībā, Moldovai ir grūtāk piesaistīt tās fondu finansējumu, tomēr ir izdevies saņemt un ieguldīt gandrīz 6 miljonus eiro ūdenssaimniecības mērījumu attālinātai uzskaitei. Florešti ūdenssaimniecības uzņēmumā veic nepārtrauktu monitoringu tīklu darbībai un ūdens skaitītāju rādījumiem. “Šinī ziņā moldāvi ir tikuši tālāk, tāpēc centāmies izzināt visu par šo projektu. Gulbenes novadā primārais ir piegādāt patērētājiem labas kvalitātes dzeramo ūdeni, bet no attālinātas uzskaites tā kvalitāte nemainās. Tomēr nevar noliegt, ka ūdens patēriņa uzskaite mums ir risināms jautājums. Savukārt moldāviem joprojām ir problēmas ar centralizētu ūdens piegādi, tas netiek nodrošināts iespējamajiem patērētājiem, jo neaptver visu Florešti teritoriju,” atzīst L.Jansone. Gulbeniešiem sadarbība dos iespēju izzināt, kā labāk īstenot moldāvu aprobēto ūdenssaimniecības monitoringu.

Graudu audzētājiem – atšķirīgas iespējas
Florešti rajonā tika apmeklēta saimniecība, kurā audzē graudaugu kultūras 1800 hektāru platībā, kā arī lielsaimniecība, kurā 75 hektāros audzē augļus. Dārzos tiek izmantota intensīvas audzēšanas tehnoloģija – augļu kokus mehanizēti laista, smidzina pret kaitēkļiem un slimībām, bet augļus novāc ar rokām. Ir augļu šķirošanas un mazgāšanas līnija un arī noliktavas, kur tos uzglabāt. Tos eksportē galvenokārt uz Krieviju, bet graudus - uz Skandināvijas valstīm un Vāciju, kur, savukārt, iegādājas lauksaimniecības tehniku. Saimniecībā traktorus un citu tehniku gandrīz neremontē, jo tas nav izdevīgi. Vieglāk ir iegādāties jaunu pēc 5 – 6 gadu ekspluatācijas. Moldāvu graudu audzētājs  piedāvāja sadarbību mūsu graudkopim S.Gžibovskim, piesolot dāvināt kukurūzas sēklu. Diemžēl lielais attālums starp valstīm kavē šāda veida sadarbību. “Moldovā lauki ir plaši un līdzeni ar ļoti auglīgu zemi, tāpēc Stanislavs Gžibovskis ar baltu skaudību vēroja, kā tajos vienlaikus strādā daudz tehnikas. Savukārt Moldovas lielsaimnieks atzinīgi novērtēja, ka mūsu graudkopis apsaimnieko lielas zemes platības, izmantojot līdzīgas zemes kopšanas metodes. Katrā vietā, kur bijām, varējām gūt pieredzi un arī dalīties ar to. Tomēr ne viss, kas der mums, ir piemērojams Moldovā un otrādi,” salīdzina L.Jansone. 
Arodskolā, kuru apmeklēja gulbenieši, mācās apmēram 500 audzēkņi. Viņi apgūst dažādas ar celtniecību un lauksaimniecības mehanizāciju saistītas profesijas. Latvijā arodskolas cenšas sadarboties ar uzņēmējiem un izmantot to ražošanas bāzes, bet Florešti praktiskās apmācības bāze ir skolā, kā savulaik bija Latvijā. Iespējams, tieši sadarbības trūkums rada situāciju, ka pēc arodskolas beigšanas daudzi darbu meklē ārzemēs. Celtniecībā var strādāt arī turpat Moldovā, bet lauksaimniecības mehanizatorus vietējie uzņēmēji nevēlas nodarbināt, jo arodskolā audzēkņi darbu apgūst ar vecu tehniku, bet saimniecībās tā ir moderna,” secina L.Jansone.

Kopēji projekti veicina sadarbību
Florešti pašvaldības bērnudārzs atgādināja iestādi, kādu atceramies no padomju varas gadiem. Pieredzi mūsdienīgai pieejai bērnu audzināšanā varētu pārņemt no Gulbenes novada, paplašinot pirmsskolas darbinieku sadarbību. “Mums jau ir kopēji projekti jauniešu nometņu organizēšanā. Pagājušajā vasarā moldāvu jaunieši bija nometnē Gulbenes novadā, bet iepriekš mūsu bērni bija Moldovā. Uz Florešti viņi dosies arī 2017.gada vasarā,” norāda L.Jansone.
“Ja mūsu jaunieši sadraudzēsies, veidos kopējus projektus, tad pēc 5 – 7 gadiem viņi būs tie, kuri organizēs dzīvi savās pašvaldībās. Tas nozīmē, ka arī sadarbība būs daudz vieglāka,” atzīst L.Jansone. Tiek plānots, ka ES programmā attīstības sadarbības valstīm gulbenieši varētu būt eksperti un palīdzēt uzrakstīt projektu Florešti sadarbības partneriem, lai attīstītu infrastruktūru. Moldovas Reģionālās attīstības un celtniecības ministrijā kopā ar Latvijas delegāciju tika spriests par  sadarbības iespējām. Kontakti sadarbībai pārtikas un vieglās rūpniecības nozarēs, transportā un loģistikā, kā arī tūrismā atrodami Gulbenes novada pašvaldības mājaslapā “www.biznessgulbene.lv”.