Nacionāli domājošs zemnieks

2016. gada 11. novembris 00:00

1749

Gunārs Ciglis uzskata, ka deputātiem ne tikai jāuzņemas atbildība, bet arī iesāktais jāpabeidz līdz galam

Gulbenes novada domes deputāts Gunārs Ciglis no Latvijas Zemnieku savienības ir šīs partijas vecbiedrs un ir arī jau ilgstoši saistīts ar darbu pašvaldībā. Savulaik vadījis Litenes pagastu. Domā kandidēt pašvaldības vēlēšanās arī nākamgad.
- Vai pirmsvēlēšanu cīņa novada domē jau ir jūtama?
- Pašlaik nekāda cīņa nenotiek. Varbūt savā ziņā notiek taustīšanās – ko kurš pateiks un ar kādu ideju nāks klajā. Bet pagaidām nav noformulēts, ka darīsim tieši tā vai citādi un ka startēsim tieši tādā sarakstā un ne citādā. Pieļauju, ka reāli tās aprises iezīmēsies likumā noteiktajā kārtībā – kaut kad februārī. Uz aprīli jau skaidrs, ka deputātu kandidātu saraksti būs iesniegti. Arī es pats droši vien kandidēšu. Partiju mainīt neesmu gatavs. Bet, ja godīgi, kādreiz pašā sākumā es biju gatavs pieslieties “Tēvzemei un Brīvībai”, tajā partijā savā laikā aktīvi darbojās mans skolasbiedrs Jānis Straume. Viņš tolaik atzina, ka es neesmu viņa partijai piemērots. Tās partijas idejas man joprojām ir tuvas. Tomēr vistuvāk jūtos zaļajām idejām – ar dabas aizsardzību, ar ainavas un latviskās dzīvesziņas saglabāšanu. Nav iespējams nodalīt – tik stundas es būšu zemnieks, tik deputāts, tik tētis un vīrs, tik savas valsts patriots. Tas viss sasienas kopā. Būtiski, vai mēs, deputāti, spējam tikai kritizēt vai arī esam gatavi sēsties pie sarunu galda, lemt, darīt un izdarīt.
- Kā vērtējat savu un kolēģu darbu šajā sasaukumā?
- Šajā brīdī neesmu gatavs pielikt punktu. Tas varētu notikt ar nākamā gada budžeta pieņemšanu. Uzskatu, ka ilgtermiņā mēs tomēr būsim kaut ko arī paveikuši. Ir iesāktas norises, kuras jāizdara līdz galam. Liekas, ka vilcināmies tā loģiski pabeigt pašvaldības grāmatvedības reformu. Iesākām centralizēt, kaut kādā brīdī apstājāmies. Ir tā: pagastos saskaita skaitļus, novada domē arī saskaita un kāds trešais vēl salīdzina un pārbauda. Tāda pati situācija ir ar novada ūdenssaimniecības centralizāciju. Viss ir apstājies sakarā ar jauna vadītāja meklējumiem uzņēmumam “Gulbenes nami”. Nezinu, vai tur vispār piesakās cilvēki uz pretendentu atlasi. Iespējams, nebūs viegli atrast jaunu uzņēmuma vadītāju, jo noteiktā alga nav atbilstoša atbildībai un darba slodzei. Jāņem vērā, ka vadītāja mobilitātei vajadzēs būt 24 stundas. Uzskatu, ka ne tikai laukos, arī pilsētā komunālajā jomā ir neatrisināti jautājumi. Vienkārši ir jāsakārto viss atbilstoši pašreizējai likumdošanai! Nav jau tā, ka nekas netiek darīts. Darām! Bet tad pēkšņi – kritiens atpakaļ. Tomēr līdz galam būtu jātiek un tad jāpasaka: tagad noteiktā laika periodā pārmaiņu nebūs. Protams, ja vien nav pieļauta kāda kļūda. Kļūdas ir jālabo.
Mēs, deputāti, šajās dienās esam apmeklējuši Krišjāņa Valdemāra pamatskolu, Litenes pamatskolu, Druvienas pamatskolu. Mēs runājam par pāreju uz sešklasīgajām skolām ar pirmsskolas apmācības grupām. Būtu labi, ja arī šajā nozarē mēs bērnu vecākiem varētu pateikt skaidri, ka sešgadīgās skolas statusā šī iestāde pagastā pastāvēs, piemēram, desmit gadus. Tas būtu signāls, kas ļautu justies stabili. Ir vajadzīga skaidrība.
Tomēr tas, ka pārmaiņām ir jānotiek, ir pilnīgi skaidrs. Pagājušajā gadā novadā bija 23 500 iedzīvotāju, šogad – 23 000. Oficiāli. Bet neoficiāli jārēķina nost vēl kādi 5000 iedzīvotāju, kuri teorētiski ir te, bet faktiski kaut kur citur. Tie ir aizbraukušie jaunieši, kuriem bērni varētu dzimt Latvijā, mūsu novadā, bet piedzims ārzemēs. Vai viņi atgriezīsies?
- Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu realizējam projektu pēc projekta, bet kvalitāte klibo...
- Mēs valstī tā esam definējuši, ka realizētajam projektam ir labi jākalpo divus trīs gadus... Ja tik ilgi izdodas. Atšķirībā no Norvēģijas, kur uzskata, ka viss jaunais ir jābūvē tā, lai kalpotu 100 gadus. Tā nu no Gulbenes pa ceļam uz Liteni ne tik sen Zeltalejā pārbūvētais Melnupes tilts jau ir sācis cilāties. Pagājuši četri vai pieci gadi, un kaut kas jau pamazām deformējas. Bet tilts, kas pie mums būvēts no laukakmeņiem pirms 100 gadiem vai pat senāk, joprojām stāv un kalpo! Tagad vispār vairāk cieņā ir vienreizējās lietošanas lietas.
- Vai ar 1.janvāri viss būs kārtībā ar jaunizveidoto novada bāriņtiesu?
- Tas, ka novadā būs tikai viena bāriņtiesa, ir labi. Tā ir jābūt. Tomēr ir bažas, kā 1.janvārī jaunizveidotā iestāde varēs sākt funkcionēt. Telpas ceturtajā stāvā... Manuprāt, tas ir zem katras kritikas! Tā ir iestāde, uz kuru ir jāiet māmiņai ar ratiņiem, aizbildnei vecmāmiņai, kamēr mazbērnu vecāki strādā Īrijā vai citur ārpus Latvijas. Zinu, ka bija izsludināts konkurss par telpām bāriņtiesai. Reāli pat lāgā neesot bijis, no kā izvēlēties.
- Vai pareizi, ka nav definēti noteikumi par pašvaldības stipendijas piešķiršanu studentiem?
- Vienu nolikumu visiem dzīves gadījumiem mēs neuzrakstīsim. Noteikumus var uzrakstīt vienam vidējam statistiskajam cilvēkam. Desmit var pieteikties un teikt, ka vēlas saņemt stipendiju. Grib brīvi dzīvot studijas gadus, bet vai pēc tam sabiedrība jutīs atdevi? Pie tam līdzšinējā pieredze ar pašvaldības stipendijas piešķiršanu ir bijusi ne tā labākā. Maksājām, bet ārsti pārvilināja Cēsu slimnīca. Tāpēc uzskatu, ka drīzāk pašvaldībai būtu tikai jānosauc atslēgvārdi – profesijas, kas novadam nepieciešamas. Jaunieši varētu nākt uz novada domi un prasīt padomu, interesēties. Tā būtu tāda kā motivācija. Taču jāsaprot, ka pašvaldība maz ko var solīt darba nodrošinājuma ziņā, jo ir taču brīvais tirgus. Varam vienīgi pateikt, ka mediķu trūkums novadā ir un būs, tūlīt sāks pietrūkt arī skolotāju noteiktās specialitātēs.
- Vai pārmetat sev lēmumus par Gulbenes slimnīcu, kuru pieņemšanā esat piedalījies?
- Tur nav ko nosodīt. Un nevar arī teikt, ka viss ir labi. Taču gribu atgādināt, kāpēc mēs vispār nonācām līdz lēmumiem. Gulbenes slimnīcai bija nodokļu parādi, kas izsakāmi ciparā ar sešām nullēm. Draudēja kontu arests. Tas mums ir aizmirsies? Ja toreiz pašvaldība aizņemtos naudu un slimnīcas parādus nomaksātu, kas notiktu tālāk? Tobrīd SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” bija nodibināta. Balvenieši uzņēmās iniciatīvu risinājumu meklēšanā. Viņu atrastie speciālisti Alīda Vāne un Marģers Zeitmanis, kā atceros, teica – Gulbenē būs tā tīrā plānveida medicīniskās palīdzības slimnīca, Balvos – netīrā neatliekamās palīdzības slimnīca, kur darīšana ar asinīm. Uzskatu, ka ir daudz tādu pakalpojumu, kurus mediķi iedzīvotājiem var sniegt slimnīcā Gulbenē, ir tādi, ko sniedz Balvos. Un ir tādi pakalpojumi, kurus nevaram saņemt ne Gulbenē, ne Balvos. Tad ir jābrauc uz kādu citu ārstniecības iestādi. Drīzāk es teiktu visas valsts kontekstā - veselības aprūpes sistēmā cilvēkam nav drošības. Nauda tiek izšķiesta e-veselības ieviešanā. Taču, ja tas tiktu izdarīts kvalitatīvi, jēga būtu liela. Varbūt mēs varētu labāk orientēties situācijā, ja ātri un ērti varētu iegūt informāciju. Ģimenes ārsts savas funkcijas vairāk vai mazāk izpilda. Bet kas seko tālāk? Atsit dūšu rindas pie speciālistiem. Pietrūkst arī informācijas, kur katrā konkrētajā gadījumā ar savu problēmu meklēt risinājumu.
- Vēsturiski esam lauksaimniecisks novads. Vai ar to lepojamies arī šodien?
- Lauki pamazām pārvēršas par industriālu ainavu. Pagasti kļūst sakoptāki - taisnība. Kas man liekas svarīgi – mums jādomā tālāk par šodienu, par rītdienu. Gribas, lai lauki izskatās pēc laukiem. Mūsu senči ir stādījuši koku alejas. Viņi taču nedomāja tikai par ikdienišķajām vajadzībām, bet arī par to, ko atstās aiz sevis. Lai arī šajā ziņā domas ir dažādas un daudzi uzskata, ka koku alejas mums traucē, es Litenē tomēr esmu sastādījis ozolus ceļa malās. Tas bija 2008.gadā - no Jelgavas stādu audzētavas atvedu tūkstoti un iestādīju poligona ceļa malās. Ir ieauguši.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nacionāli domājošs zemnieks

Kategorijas