Sabalansē sevī stratēģi ar radošu personību

2016. gada 11. novembris 00:00

653

Sabalansē sevī stratēģi ar radošu personību

Pagājis nedaudz vairāk par pusgadu, kopš Dārta Dīvāne plecu pie pleca kopā ar Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecāko konsultanti Edīti Siļķēnu strādā par kultūras konsultanti. Viņa pieder jauno speciālistu saimei. “Brīnos, kā līdz šim viena spēju tikt ar visu galā, kamēr Dārta vēl nebija mana kolēģe. Viņa paveic lielu darba daļu,” saka E.Siļķēna.

Skolā nebiju izcilniece
Ar mīlestību Dārta runā par dzimto Lizumu un skolas gadiem. Viņa joprojām lepojas ar bijušajiem klasesbiedriem. “Klasē biju vilcējspēks, lai viss izdotos, lai mēs būtu saliedēti. Man skolā galvenā bija sociālā dzīve. Dejoju tautiskās dejas, spēlēju teātri, darbojos skolēnu pašpārvaldē. Nebiju izcilniece. To, ko nozīmē mācīties, sapratu, kad studēju Latvijas Kultūras akadēmijā. Nevarēju iedomāties, par ko kļūšu, aizverot vidusskolas durvis,” sevi raksturo Dārta. Viņa uzskata, ka tālāko dzīves ceļu ietekmējusi klases audzinātāja Vaira Briede. Skolotāja par spīti Dārtas iebildumiem mudinājusi stāties Kultūras akadēmijā. “Bildu, ka būs daudz jāmācās. Tomēr izlēmu - aizbraukšu uz atvērto durvju dienu. Tiklīdz iegāju pa Kultūras akadēmijas vārtiem, sapratu - mana vieta ir te. Izvēle svārstījās starp kultūras socioloģiju un menedžmentu un kultūras teoriju,” atceras Dārta. Arī studiju programmas vadītāja Anda Laķe studētgribētājus pratusi pārliecināt par labu menedžmentam. “Viņa mums bija akadēmijas mamma,” piebilst Dārta, kura akadēmijā pavadījusi sešus gadus, padziļināti izzinot mākslas, kultūras, literatūras, mūzikas vēsturi, socioloģiju, politiku, ekonomiku, mārketingu, kas devis ieguldījumu personības attīstībā.

Draudzīga, nevis attālināta saikne
“Visi sākumā prātojām, kas tad īsti ir socioloģija. Ātri sapratām, ka nāksies nodarboties ar pētniecību. Studijas mijās ar praktisku darbību. Bija iespēja strādāt ar Kultūras ministrijas un Nacionālā kultūras centra pētījumiem. Pētot izstaigājām Rīgas cirku un visus teātrus. Tā bija fantastiska iespēja! Pasniedzēju attieksme pret katru studentu bija fantastiska! Veidojās ļoti draudzīgas, nevis attālinātas saiknes. Ja kursā ir divdesmit studenti, tad tā nav masveida speciālistu ražošana, bet personiskāka pieeja,” uzskata Dārta. Viņa atceras, kā vēl pulksten desmitos vakarā akadēmijas zālē notikušas nodarbības horeogrāfiem, bet blakus kabinetā tradicionālās dziedāšanas nodarbībās studenti vilkuši garo “ē”. “Studiju laikā biju mājas cilvēks. Ja darbdienu vakaros apmeklējām teātrus un koncertus, tad nedēļas nogalēs braucu uz Lizumu,” bilst Dārta, kura, saņemot bakalaura grādu, jau gatavojusies uzsākt darba gaitas, tomēr A.Laķe atkal spējusi pārliecināt, ka jāstudē maģistratūrā. “Ieguvu arī vēl divus gadus, lai izlemtu - palikt Rīgā vai braukt uz laukiem, jo arī manam draugam Rīga nebija pie sirds. Maģistra darbā izvērsu tēmu par radošuma nozīmi pilsētu attīstības plānošanā, par radošas pilsētas koncepta izveidi, par to, kā radošums ietekmē pilsētas dzīvi. Analizēju Cēsis un Liepāju,” savā pieredzē dalās Dārta, neslēpjot, ka nebijis viegli sākt strādāt Gulbenē, braukt uz Liepāju un Cēsīm, lai savāktu milzīgu statistikas datu apjomu maģistra darbam. “Domāju, šis pavasaris beigsies, tad sākšu dzīvot. Tieši pirms pasākuma “Silmačos” aizstāvēju maģistra darbu,” smaida Dārta.

Katrā pilsētā ir atslēgas cilvēki
Dārta pārliecinājusies par to, cik liela nozīme ir atslēgas cilvēkiem. “Ja pilsētā, pagastā strādā harizmātisks, par savām idejām pārliecināts cilvēks, tad līdzi pavelkas arī pārējie. Arī Gulbenē ir iespējams daudz ko mainīt, tikai vajadzīgs radošuma flagmanis, kas pulcē ap sevi komandu,” uzskata Dārta. Viņa ir pārliecināta, ka noteikti ir kāds cilvēks, par kuru neko nezinām, lai gan viņš spēj radīt pilsētā milzīgas inovācijas; kurš spēj likt lietā arī savu harizmu. “Pagaidām pati baidos pieņemt kādu nopietnu lēmumu, baidos no izmaiņām, jo cilvēki tās lielākoties asociē vispirms ar negatīvo, uzskatot, ka netiek domāts, kā labāk viņiem, bet otrādi. Pētot Cēsis un Liepāju, esmu sapratusi, ka kultūra nav vienīgā joma, kur cilvēki var būt radoši. Kultūra ir radoša pati par sevi. Radoši ir jādomā par ekonomiku, vidi, sociālo jomu, tajā ienesot vairāk krāsu. Agrāk to nepamanīju, cik daudz pie mums novadā notiek dažādu pasākumu. Pie mums ciemos brauc Valmieras drāmas teātris, notiek dažādi koncerti. Mūsu cilvēki ir radoši,” uzskata Dārta, kura šobrīd strādā pie amatiermākslas kolektīvu vienotas darbības sistēmas izveides, lai cilvēks, kurš vada kolektīvu, zinātu, kādas ir viņa juridiskās saistības, un tamlīdzīgi. “Nevienus svētkus nevaram iedomāties bez amatiermākslas kolektīviem. Šajā darba sezonā novada amatiermākslas kolektīviem piepulcējušās divas folkloras kopas Strados un Jaungulbenē. Gulbenes kultūras centrs ir ticis pie skaitliski ļoti liela mazo bērnu deju kolektīva. Apjoms, ar kuriem nākas strādāt, ir vairāk nekā simts kolektīvi. Ir mainījušies to vadītāji, kuri ir ļoti noslogoti,” stāsta Dārta. Viņa atzīst - novadā nevar cerēt, ka būs jauniešu kori un tikai jauniešu deju kopas, jo cilvēku novadā vairāk nekļūst.

Novadam jākooperējas ar novadu
“Gribētos dzīvot savā Lizumā, jo esmu tā patriote, bet šobrīd migrēju uz Tirzu,” viņa smejas. “Izmantoju iespējas apmeklēt kultūras pasākumus gan novadā, gan blakus novados. Ja ir kora “Latvija” koncerts, kā neiesi. Mums nav kinoteātra, bet es ļoti mīlu latviešu kino. Neskatos ārzemju populārās filmas, bet, tiklīdz latviešu filmas rāda kādā no tuvējiem kinoteātriem, noteikti aizbraucu. Man tuvs ir arī Valmieras drāmas teātris. Kultūras jomā novadam ar novadu ir jākooperējas. Mēs nevaram dzīvot pēc principa, ka redzu tikai sava pagasta amatiermākslas kolektīvu priekšnesumus,” uzsver Dārta.
Viņai brīvajā laikā tāpat kā viņas tētim ļoti patīk dažādi amatniecības veidi. “Visu laiku izmēģinu jaunas tehnikas. Šobrīd šuju un adu cepures. Esmu taisījusi samta jostas un rotaslietas. Man patīk nodarboties no vissmalkākajām lietām līdz pat koka slīpēšanai. No tēva esmu mantojusi mīlestību pret koku.”

Vizītkarte

◆ Dārta Dīvāne dzimusi Lizumā.
◆ Mācījusies Lizuma vidusskolā, studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu.
◆ Šobrīd strādā par konsultanti kultūras jomā Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļā.
◆ Brīvajā laikā apmeklē kultūras pasākumus un nodarbojas ar rokdarbiem.
◆ Dārta Dīvāne sevi uzskata par pavasara meiteni, jo dzimusi 1991.gada 7.maijā.
◆ Desmit gadus Dārta ir kopā ar draugu Ati Vilni.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sabalansē sevī stratēģi ar radošu personību

Kategorijas