Sarkanbalta kā Latvijas karogs

2016. gada 17. novembris 00:00

1729

Tā uzskata Gulbenes novada čaklās rokdarbnieces, kas jau vairākus gadus auž Lielvārdes jostas. Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa apliecina, ka nemaz nav tik daudz cilvēku, kuri apņemas noaust Lielvārdes jostu, jo šī krāšņā rotājuma darināšana prasa pacietību, precizitāti un laiku. Josta ir kā ceļš, uz kura cits ar citu savijušās un ritmiskā secībā izkārtojušās latvju rakstu zīmes: Jumis, Ūsiņš, Māras krusts, auseklītis un daudzas citas. Izrādās, ka neesot nevienas zīmes, kas nebūtu ietverta Lielvārdes jostas sarkanbaltajā ceļā. Jostas raksti ir kā notikumi mūsu dzīvē un Latvijā, kas seko cits citam. To, ka Lielvārdes jostā izaustie simboli ir skatāmi saistībā ar visu pasaules kultūras vēsturi, ka tajos ir iekodēts seno civilizāciju kods, cenšas pierādīt arī tās pētnieki.
Arī Ilzīte Stonka, kura darbojas amatu mājā “Rožceliņš”, kas atrodas Staru tautas namā, pirms ķerties pie Lielvārdes jostas aušanas, centusies izzināt tās nozīmi, iedarbību uz cilvēku, apguvusi arī tās darināšanas tehnisko pusi.

Tas bija īsts pārbaudījums
“Mana krustmāte ir audēja. Nolēmu pamēģināt aust, lai saprastu, man tas patīk vai nepatīk. Pašā sākumā audu nelielus dvieļus un sedziņas. Amatu mājā rokdarbnieces izdomāja, ka grib aust Lielvārdes jostu. Stāvēju un skatījos, nesaprazdama, kā viss notiks, kāda būs rakstu ielasīšana, nītījums un tamlīdzīgi. Sapratu, ka arī pati gribu to noaust. Pirmā josta, ko es noaudu, nebija īsti Lielvārdes josta. Krustmāte bilda, ka esmu noaudusi Lejasciema jostu ar trīspadsmit diedziņiem. Tas nebija vienkārši. Kamēr amatu mājas vadītāja Aija Auzāne atradās blakus, viss bija it kā skaidrs. Tiklīdz kaut kur aizgāja, neko pati vairs nesapratu. Īsti pat nevarēju pateikt, kas ir tas, ko nesaprotu. Tad mani uzrunāja paziņa, kura dzied Lielvārdes senioru korī, lūdzot, lai noaužu Lielvārdes jostu. Mazliet šaubījos, biedēja arī 33 rakstu diegi. Pirms ķēros pie šī darba, tomēr vēlējos uzzināt kaut ko vairāk par Lielvārdes jostu, apzinoties, ka šis greznais darinājums būs īsts pārbaudījums, jo jostā izmantotās rakstu zīmes mainās dažādās variācijās, bet ritmiski neatkārtojas,” stāsta Ilzīte.
Darba procesā viņa pārliecinājusies, ka zīmes var pāraugt cita citā, vienā zīmē var pat saskatīt vairākas. Mazliet bažīgu radījis fakts, ka Lielvārdes jostā ir vislielākais diegu skaits - tie var būt pat 75. Izrādās, ka Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas aptuveni 70 dažādu Lielvārdes novada jostu. To platums arī var būt dažāds - sākot no pieciem līdz desmit centimetriem. Garumā Lielvārdes josta var būt trīs metrus vai pat vēl mazliet garāka.

Izbauda ieaustās rakstu zīmes
“Gribēju jostā ieaust tieši Lielvārdes novadam raksturīgās rakstu zīmes, tāpēc sāku tās pētīt ar interneta starpniecību. Pirms darba sākšanas izlasīju arī nelielu grāmatu par Lielvārdes jostas aušanu. Izpētīju arī aprēķinus, kas saistījās ar velku garumu, ar diegu ielocīšanu. Sapratu, ka audējs savu Lielvārdes jostu darina pēc savām iekšējām izjūtām. Pēc izjūtām var izraudzīties arī rakstus. Obligāti nav jāseko vienam vienīgam rakstam. Interesanti, ka ne visas rakstu zīmes aušanai padevās viegli. Aužot jostu konkrētam cilvēkam un sajūtot, ka darbs nesokas, kā gribētos, gribas domāt, ka varbūt šā cilvēka liktenī ir kaut kas ierakstīts. Ja tā, tad aušanu uz kādu laiku vajag atlikt malā, lai pie darba atgrieztos atkal. Ja arī tad vēl grūti veicas aušana, tas liek domāt, ka cilvēks savā liktenī neko mainīt nevar. Aužot Lielvārdes jostu paziņai, viss veicās raiti. Kad tos pašus rakstus gribēju ieaust sev domātajā jostā, diemžēl nācās pacīnīties. Ir ārkārtīgi interesanti aust Lielvārdes jostu un izbaudīt izaustos rakstus, jo izausts raksta fragments un tā zīmējums uz lapas ir divas pavisam atšķirīgas lietas,” Ilzīte dalās sajūtās.
Viņa pat iepazinusies ar pieredzējušu Lielvārdes jostu audēju Balvu pusē, kura dalījusies ar jostas rakstu zīmēm, kuras savulaik audusi vēl cita prasmīga jostu darinātāja. “Rudens pusē noaudu Lielvārdes jostu ar 45 rakstu diegiem, izmantojot pārmantotās rakstu zīmes. Mazais, sīkais raksts bija tāds, kas lika nemitīgi, ar skatienu tajā raugoties, atkal un atkal atklāt kaut ko jaunu,” par rezultātu ir prieks arī pašai Ilzītei.

Īpašu nozīmi piešķir jostas krāsai
Izrādās, ka arī Lielvārdes jostas krāsai, kas var būt gan ķieģeļsarkana, gan purpursarkana, ir īpaša nozīme. Baltie diegi var būt no lina vai kokvilnas. Pētnieki skaidro, ka sarkanais tonis Lielvārdes jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko un Zemi, bet baltais – dievišķo, debesis un Visumu. “Droši vien, ka tā arī ir. Tā neesmu par to aizdomājusies,” bilst audēja.
Viņa stāsta, ka pirmo jostu noaudusi divās nedēļās, jo aušana notikusi no darba brīvajā laikā. “Ja bija brīva diena, tad, kā no rīta iesēdos stellēs, tā līdz vakaram ar nelieliem pārtraukumiem. Audēja, pie kuras ciemojāmies Balvu pusē, stāstīja, ka, sākoties atmodas laikam, viņa saņēmusi ļoti daudz pasūtījumu Lielvārdes jostām. Tad, kad grupa “Bumerangs” braukusi koncertēt uz Ameriku, vedot līdzi Lielvārdes jostas, viņa jostu noaudusi divās dienās. Ja cilvēks to ir darījis 23 gadus, tad iemaņu netrūkst,” domā Ilzīte. Viņa prāto, ka vajadzētu noaust Lielvārdes jostu ar 55 rakstu diegiem. Ir aprēķināts, ka, piemēram, trīs metrus garā Lielvārdes jostā iespējams izmantot 200 000 raksta laukumu.

Tā ir sava veida meditācija
Ilzīte neapgalvo, ka Lielvārdes jostas rakstu zīmēm piemīt spēja dziedināt dažādas kaites, lai gan šī josta tiek apvīta ar dažādiem mītiem. “Ir cilvēki, kas šai jostai piešķir simbolisku un pat maģisku spēku. Es pati neesmu par to pārliecinājusies, bet, iespējams, ka tā tas ir, jo arī latviešu tautas dziesmās jostai tiek piedēvēta maģiska spēja, piemēram, aizsargāt cilvēku. Varbūt tas ir tāpēc, ka josta, to sasienot, veido apli. Tomēr, manuprāt, galvenais ir ticēt šai spējai. Lielvārdes jostas aušanas process ir sava veida meditācija,” atzīst Ilzīte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sarkanbalta kā Latvijas karogs

Kategorijas