Apbalvojumos 20., 30. gadu vērtības

2016. gada 22. novembris 00:00

718

Par godu mūsu valsts 98. dzimšanas dienai Gulbenes mākslas skolā iekārtota izstāde, kas stāsta par Latvijas 20. un 30.gadu grafisko dizainu. Izstādi par interesantu vērš fakts, ka tajā apskatāmi apbalvojumi, ko saņēmis Lejasciema pagasta “Bozumnieku” saimnieks Pēteris Čonka par govīm Daci un Elbu, kā arī par telēm Liesmu un Moniku, ar kurām lauksaimnieks piedalījies dažādās lauksaimniecības izstādēs pirmās brīvvalsts laikā.

Nolasāmi tālaika ideāli
Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane uzskata, ka iespaidīgais apbalvojumu dizains ir detalizētas pētīšanas vērts, un pateicas P.Čonkas dzimtas pārstāvjiem par šo vērtību saglabāšanu un iespēju parādīt arī mākslas skolas bērniem. “Mazliet palīdzēju Mārtiņam Bogdanam taisīt dzimtas ģerboni, jo viņš gatavojās dzimtas salidojumam. Ieraudzīju, ka viņš pie sienas ir pielicis šos apbalvojumus, un ieinteresējos par tiem. Viņš piekrita, ka mākslas skolā iekārtojam izstādi,” stāsta direktore. Viņu pārsteigusi attieksme, kāda bijusi pret šādiem diplomiem, cik daudz darba ieguldīts, tos veidojot. “Domāju, ka tik greznus apbalvojumus tajā laikā kuram katram nedeva. Tajos ir iespējams nolasīt 20. un 30.gadu ideālus,” piebilst S.Dikmene.
“Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības Atzinības diploms”, “Zemkopības ministrijas pirmās šķiras Atzinības raksts”, kas P.Čonkam izdots lopu un ražas apskatē Zeltiņu muižā 1926.gada 26.septembrī līdz ar naudas godalgu – 20 lati – par govi Lauru, “1.šķiras Diploms P.Čonkam Lejasciema “Bozumniekos” par govīm Daci un Elbu, par telēm Liesmu un Moniku lopu apskatē 1934.gada 22.jūlijā”. Uz apbalvojumiem, ko veidojuši mākslinieki, norādīti arī viņu uzvārdi, piemēram, viena apbalvojuma autors ir Jēkabs Bīne, kas zīmējumu veidojis 1934.gadā.

Kūts bijusi pamatīga
Šodien par nu jau viņsaulē esošā apbalvojumu saņēmēja P.Čonkas saimniecību “Bozumnieki” liecina tikai nelielās mājas pamati un lielie laukakmeņi, no kuriem būvēta lopu kūts.
Lejasciemiete Dzintra Ivanova stāsta, ka P.Čonka ir bijis viņas dzīvesdrauga Induļa Čabļa vectēvs. “Indulis šos apbalvojumus tika saglabājis. Kad Mārtiņš Bogdans, būdams radinieks jau pa citu dzimtas koka atzaru, veidoja dzimtas koku, tad arī viņam parādīju šos apbalvojumus, sakot, lai iet tautā. Savukārt, kad Indulis vēl bija dzīvs, mums bija doma, ka P.Čonkas Atzinības raksti un diplomi ir jāizstāda Lejasciema muzejā, lai lejasciemieši, kas zina “Bozumniekus”, arī tos varētu apskatīt, bet paši laikam nebijām tik uzņēmīgi. Indulis tika stāstījis, ka “Bozumnieku” māja nebijusi lepna, toties kūts bijusi pamatīga, jo lopus P.Čonka turējis lielā godā. Tos viņš vedis uz dažādām izstādēm, gūstot labus rezultātus. Pēteris bijis vecpuisis, tāpēc viņa mīlestība arī bijuši lopi,” atceras Dz. Ivanova.
M.Bogdans stāsta, ka senos radinieka apbalvojumus vedis uz Rīgu, lai izgatavotu to kopijas. Oriģinālus arī nācies nedaudz restaurēt, jo dažviet tie jau bijuši ieplīsuši. “Tālaika apbalvojumos ir tikusi izmantota pat zelta un sudraba krāsa. Salīdzinājumā ar mūsdienu apbalvojumiem tolaik tie bijuši īsti mākslas darbi,” vērtē M.Bogdans.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Apbalvojumos 20., 30. gadu vērtības

Kategorijas