Diabēta slimnieki ir neapskaužamā situācijā

2016. gada 25. novembris 00:00

770

Diabēta slimnieki ir neapskaužamā situācijā

Gulbenes diabēta biedrības vadītāja Anta Grīnberga atzīst, ka diabēta slimnieki novadā ir neapskaužamā situācijā.
Sazinoties ar Diabēta federāciju, viņa var konsultēt un ieteikt, kā nokļūt pie ārsta - speciālista vai diētas konsultanta.
“Biedrība tāpat kā Latvijas Diabēta federācija cenšas palīdzēt rast risinājumu problēmām, kuras ir aktuālas diabēta slimniekiem. Pati esmu diabēta paciente, tāpēc labi pārzinu un izprotu situāciju. Varu secināt, ka man vairs neder tas, kas bija vajadzīgs pirms 10 gadiem. Tagad braucu pie endokrinologa uz Rīgu, jo tur mani konsultē, iesaka analīzes un pārbaudes profesionālis, kāda nav Gulbenē,” stāsta A.Grīnberga.
Viņa ar šo slimību sadzīvo kopš bērnības, tāpēc nu jau 20 gadus lieto insulīnu. Tas nav ietekmējis Antas dzīvi, viņa ir aktīva gan darbos, gan sporta nodarbībās. A.Grīnberga vēlas palīdzēt citiem diabēta slimniekiem, tāpēc atjaunojusi Diabēta biedrības darbību. Pagaidām tā nav aktīva, biedrībai nav savas biroja telpas, bet ar vadītāju var sazināties pa telefonu 29482471.

Vajadzīgs diabētisko pēdu aprūpes kabinets
Apgrūtinoši ir tas, ka Gulbenē nav diabētisko pēdu aprūpes kabineta. Tas nozīmē, ka diabēta pacientiem ir sarežģīti reizi gadā saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu. Tādu var saņemt blakus novados Madonā un Alūksnē, lai gan kādreiz pēdu aprūpi nodrošināja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Apvienības izpilddirektore Eva Smirnova atzīst, ka pēdu aprūpe tika pārtraukta, kad no darba aizgāja medmāsa, kas nodrošināja pakalpojumu. Pēdu aprūpei vajadzīga speciāli apmācīta medicīnas darbiniece, kādu slimnīca meklē. Līdz pat 50 procentiem diabēta otrā tipa slimnieku ir diabētiskā neiropātija un pēdas ar augstu komplikāciju risku, tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt šo pakalpojumu. “Nav viegli izbraukāt, turklāt pēdu aprūpei tāpat kā citu speciālistu pakalpojumiem nevar pieteikties uzreiz. Ir jāpiesakās vismaz mēnesi iepriekš. Savukārt endokrinologu ieteicams meklēt vēl agrāk, jo var gadīties, ka izraudzītajam speciālistam nav vairs valsts apmaksātu kvotu,” norāda A.Grīnberga.

Var sniegt pakalpojumu, ko apmaksā pašvaldība
Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” dienesta vadītājs Viesturs Kleinbergs jau pirms trim gadiem secināja, ka starp apvienības darbinieku aprūpē esošajiem cilvēkiem ir diabēta slimnieki. “Nacionālajam veselības dienestam jautājām, vai varētu saņemt valsts apmaksātas kvotas, lai aprūpētu pēdas cukura diabēta slimniekiem. Saņēmām atbildi, ka mājas aprūpei nav paredzētas kvotas. Tas nozīmē, ka apvienībai būtu jāreģistrē pēdu aprūpes kabinets, bet Ministru kabineta noteikumi nepieļauj, ka par kabinetu varētu uzskatīt mūsu busiņu,” skaidro V.Kleinbergs. Protams, telpas kabinetam varētu atrast, taču Samariešu apvienība tās nemeklē, jo tāpat uz valsts apmaksātām kvotām nevar cerēt. “Uz kvotām var cerēt tikai tad, ja tās paliek pāri, tāpēc nav paredzēts arī reģistrēt pēdu aprūpes kabinetu. Saviem klientiem šo pakalpojumu mājās nodrošinām par pašvaldības līdzekļiem, lai gan arī viņiem pienāktos valsts apmaksāts pakalpojums. Tālu laukos dzīvojošie diabēta pacienti tādu nevar saņemt, jo viņiem tas nav sasniedzams,” norāda V.Kleinbergs.

Fakti
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka Gulbenes novadā diabēta slimnieku skaits saglabājas gandrīz nemainīgs, jo daļa šo slimnieku mainījuši dzīvesvietu, bet to vietā ir reģistrēti jauni. Pirmā tipa diabēta pacienti ir 17, otrā tipa diabēta pacienti – 2340.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Diabēta slimnieki ir neapskaužamā situācijā

Kategorijas