“Nemo” misija – dot cilvēkiem darbu

2016. gada 2. decembris 00:00

1256

Kad pirms diviem gadiem Inga Zemdega–Grāpe kopā ar vīru Oskaru Grāpi nolēma pievērsties savam biznesam un iegādājās bijušā kombināta “Latvija” filiāli Krāslavā, droši tikai retais spēja paredzēt šīs ražotnes strauju attīstību. Savukārt Gulbenē “Nemo” ienāca kā vienīgais glābiņš no darba atbrīvotajām šuvējām, izveidojot te uzņēmuma filiāli. “Mūsu misija ir nevis radīt skaistu produkciju pircējiem, bet dot cilvēkiem darbu,” uzsver I.Zemdega – Grāpe.
- Kā tik īsā laikā iespējams gūt gan peļņu, gan saņemt balvu “Lielākais darba devējs” Latgales reģionā?
- Biznesā ir jēdziens “noplūkt zemu esošos ābolus”. Ar svaigu skatu paskatījāmies uz viegli izdarāmiem darbiem, kas nestu ienākumus. Tā kā investīciju projektu nebija, tika uzrādīta peļņa. Un šī peļņa visa līdz pēdējam santīmam un vēl vairāk ir ieguldīta šogad uzņēmuma attīstībā. Lielākais Krāslavas novada darba devējs “Nemo” jau ir bijis gadiem ilgi, tāpēc mums atliek tikai to saglabāt. Izklausās viegli, bet tas patiesībā ir ļoti grūti – saglabāt pasūtījumu apjomu un saglabāt darbinieku skaitu. Daudzi iet pensijā, jaunie, kas varētu nomainīt viņus, ir jāmeklē un jāmāca. Bet tas ir vairāku gadu ilgs process.
- Pagaidām Gulbenē ir filiāle ar nelielu darbinieku skaitu. Kāda varētu būt perspektīva ražotnei šeit?
- Galvenais sasniegums, ko esam panākuši – esam nodrošinājuši uzņēmumu ar pasūtījumiem. Pasūtījumu ir tik daudz, ka nākas pat atteikt. Darba trūkums nedraud ilgākā nākotnē, tas iedrošina. Tāpēc meklējām paplašināšanās iespējas. Šūšanas industrijā līdz pat 80 % ir darbaspēka izmaksas, tāpēc tas ir ļoti būtiski. Es biju izpētījusi, ka Lietuvā ir zemāki darbaspēka nodokļi, tāpēc Latvijā neko nebiju plānojusi. Bet pavērās iespēja Gulbenē un ar aktīvu novada domes līdzdarbību atvērām filiāli. Mēs varētu palielināt darbavietu skaitu, tomēr vietējā vadība ir uzmanīga, tāpēc uz priekšu virzāmies pamazām. Pieņemt darbinieku darbā ir milzīga atbildība. Ja kāds nespēj izpildīt normu, tad tas maksā ļoti dārgi, un rezultātā var sanākt vien čiks.
- Kāds apģērbs pašlaik tiek šūts Gulbenē, vai paredzamas izmaiņas? Vai šeit var arī kaut ko nopirkt no “Nemo” produkcijas?
- Pašlaik Gulbenē šuj brīvās atpūtas virsjakas, bet vasarā šūsim vilnas mēteļus. “Nemo” mēteļus un kostīmus vairumtirdzniecībā var iegādāties Krāslavā, kur mums ir galvenā noliktava. Taču mazumtirdzniecībā varēs iegādāties, ja būs veikals, kas šos mēteļus iegādāsies tirdzniecībai. Labprāt atdotu par santīmiem auduma atgriezumus, tikai pašlaik reālu sadarbības piedāvājumu nav, ja neskaita tādus, kas vēlas paņemt, bet naudu nemaksāt. Savukārt pašiem veikalu tīklu Latvijā veidot būtu neprāts, mums ir jāfokusējas uz ražošanu.
- Esat teikusi, ka tiek veiktas investīcijas cilvēkos un darba vidē. Vai Gulbenes filiālē šajā ziņā varētu būt kādas izmaiņas?
- Gulbenē jau ir ieguldīti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro gan iekārtās, gan darbinieku algu piemaksās, kamēr darbinieki apguva darba specifiku. Lieli ieguldījumi vairs nav gaidāmi. Gribētos vienmēr labāk, bet uzņēmējdarbībā ir tā, ka tērēt var tad, kad ir nopelnīts. Pašlaik mums vajadzētu atpelnīt ieguldīto, pirms domājam par nākamajiem soļiem.
- Dzirdēts, ka Gulbenē ir problēmas nodrošināt kvalificētas šuvējas. Vai iecerēts apmācīt darbiniekus Rīgas valsts tehnikuma filiālē Krāslavā arī Gulbenes ražotnei?
- Vispirms jau jāsaka, ka Latvijā šuvējas vispār neviens nekur nemāca, māca tikai stila speciālistus. Mums Krāslavā šī programma ir speciāli veidota praktiskāka, tuvāka ražošanai, tāpēc audzēkņiem ir gan lielākas tūlītēja darba iespējas, gan arī perspektīva studēt tālāk Rēzeknē vai Rīgā. Gulbeniešiem tur mācīties ir neērti neparocīgā sabiedriskā transporta dēļ. Ja vien nav vēlmes dzīvot dienesta viesnīcā, tad uz Krāslavu braukt sanāk ilgāk nekā uz Rīgu. Toties Balvos ir laba profesionālā skola, ar kuru mums ir līgums, un jau šogad divas meitenes izies ilgstošu praksi pie mums Krāslavā, apgūstot drēbnieka un tehnologa pamatus. Ja vien gulbenietes vēlētos, es ieteiktu apgūt šuvējas prasmes Balvos, kas ir ļoti tuvu.
- Jūsu mērķis ir atjaunot bijušā kombināta “Latvija” filiāles jaudu ar 400 darbiniekiem. Cik ilgā laikā un kā būtu iespējams sasniegt kādreizējo apjomu?
- Manus plānus ir mainījusi Latvijas iekšpolitiskā un ekonomiskā situācija. Es tiešām nedomāju, ka Latvijai ir nākotne, ja tā nevar konkurēt ar Lietuvu un kur nu vēl ar Bulgāriju un Rumāniju. Kārtējā minimālās algas pacelšana pašlaik ir apstādinājusi dažus jau sagatavotos investīciju plānus. Minimālās algas celšana ir piespiedu izmaksas, kas mūs ietekmē kritiski, pie tam arī nodokļi automātiski ceļas. Papildus arī elektrības izmaksas šogad ir par 800 eiro mēnesī lielākas. Mēs nespējam pagūt līdzi izmaksu pieauguma tempiem. Es domāju, ka pašlaik valsts tiek dzīta strupceļā. Uzņēmēji vairs neattīstīsies, un valsts bankrotēs. Ja es būtu bezkaislīgs uzņēmējs, nākamās filiāles atvērtu Lietuvā, Baltkrievijā vai kādā citā valstī. Redzēsim, varbūt kas mainīsies, bet nākamais gads būs iekšējās sakārtošanās gads, produktivitātes audzēšanas gads.
- Apģērbu dizainu “Nemo” joprojām veido sadarbībā ar Dānijas uzņēmumu “Eva@Claudi”, bet ir atrasti vietējie apģērbu konstruētāji.
- Dizains un konstruēšana ir divas dažādas darbības. Mēs konstruējam un turpināsim paši konstruēt gandrīz visus no aptuveni 400 modeļiem, ko gadā sagatavojam. Savukārt dizaineri, kas sagatavo modeļu dizainus, mums ir vairāki - aptuveni desmit, un visi ārzemnieki, jo viņi dizainē savam tirgum, pārzina savas valsts pircēju specifiku. Mums gan ir veiksmīga sadarbība ar Aigu Jansoni, kas ir Rīgas Tehniskās universitātes absolvente. Pašlaik viņa strādā Balvu profesionālajā vidusskolā par šūšanas skolotāju.
- Ko liecina jūsu pieredze, kas ir svarīgākais, uzsākot produkcijas ražošanu?
- Nav vienas lietas, kas būtu izceļama, tā ir kombinācija: klienti jeb noiets, darbinieku prasmes un zināšanas, finanses - nauda un investīcijas iekārtās, materiālos, telpās utt. Varētu dubultot šūšanas pakalpojumu apjomu, taču to kavē darbaroku trūkums.

Fakti
◆ “Nemo” ir sešas maiņas Krāslavas uzņēmumā, viena maiņa – Gulbenes filiālē.
◆ Gulbenē maiņā strādā 20 šuvējas, kas dienā spēj sašūt 70 mēteļus.
◆ Gandrīz visa produkcija tiek pārdota ārzemēs – Skandināvijas valstīs, Lielbritānijā un Vācijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Nemo” misija – dot cilvēkiem darbu

Kategorijas