Sāka ar vienu trusi

2016. gada 6. decembris 00:00

3056

Katru rītu jau pulksten sešos tirzmaliete Agrita Petrovska, kura ir Tirzas pagasta bibliotēkas vadītāja, dodas uz saimniecības ēku, lai pabarotu prāvo trušu saimi.
Ausaiņi jau ielāgojuši saimnieces soļus un balsi, tāpēc steidzīgi ar purniņiem baksta būra durtiņu režģus, lai saņemtu kārotās kāpostlapas, burkānus, placinātos graudus un sienu. Pirmais Agritu sagaida lielais šinšillas šķirnes ciltstēvs, saukts par Saimnieku, kuram atšķirībā no “harēma” ir ļauts brīvi palēkāt pa kūti un pat izskriet pagalmā līdz tuvējai priedītei, kas aug blakām saimniecības ēkai. Aši tiek pagrauztas skujas, pakašņāts sniegs, zem tā atrasts kāds zaļas zāles stiebrs, un atkal var doties atpakaļ siltumā.

Dāvanā saņem trusi
“Mums ir piemājas saimniecība “Avoti 1”, kas reģistrēta datubāzē. Arī visi truši ir uzskaitē. Kopš bērnības man ir zināms, kas ir truši, kā tie kopjami un barojami, jo arī manai vecmammai bija truši. Kad ar vīru ienācām savā dzīvē, man tika uzdāvināts viens trusis. Tas arī bija visa sākums. Tolaik mums saimniecībā vēl bija arī daudz liellopu, bet veselības problēmu dēļ no liellopu audzēšanas atteicāmies. Neesam vienīgie, kam Tirzas pagastā ir truši, tāpēc mainījāmies ar trušu tēviem, lai paplašinātu trušu ganāmpulku, bet tad sapratām, ka vairs nav no kā aizņemties trušu tēvu, lai neveidotos radniecība. Nolēmu, ka pēc ciltstēva raudzīšu Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijā. Tā pie mums nonāca Saimnieks, kurš tagad ir pieprasīts arī no citu trušu audzētāju puses. Viņam, tāpat kā trušu mātēm, jau tagad esam piešķīruši mūža maizi,” stāsta Agrita. Viņa uzskata, ka šķirnes trušu iegāde ar asociācijas starpniecību ir pareizākā, jo tad ir iespējams uzzināt visu par katra šīs asociācijas sastāvā esošā audzētāja šķirnēm. Ja truši tiek pārdoti bez jebkādiem oficiāliem dokumentiem, kas apliecina to izcelšanos, tas var likt šaubīties par šķirnes tīrību. “Krustojumos vislabāk izmantot angļu tauriņu ar kalifornieti, jo tad gaļas iznākums ir 2,2 līdz 2,5 kilogrami sešos mēnešos. Uzskatu, tas ir ideāls variants. Ja trusis sver 1,5 kilogramus, viņu baro un baro, bet svars nepieaug, kāda tad jēga no kauliem,” prāto Agrita. Lai gan trušu šķirņu ir ļoti daudz, tomēr viņa izvēlas ne lielās, ne mazās, bet vidējās šķirnes pārstāvjus. “Praksē esmu pārliecinājusies, ka no lielo šķirņu trušiem arī kaulu iznākums ir lielāks. Arī laiks no dzimšanas līdz kaušanai ir nevis seši, bet astoņi mēneši.”
Vajadzīga sertificēta kautuve
Saimniecības ganāmpulkā vidēji tiek turēti 50 truši. Šobrīd būros lēkā 38 dzīvnieki, bet viena no trušu mātēm jau ir gaidībās, tāpēc atkal šīs skaits izlīdzināsies. Agrita novērojusi, ka rudens metienos mazuļu skaits mātēm ir mazāks nekā pavasaros, tomēr rudenī dzimst salīdzinoši lielāki trusēni. Agrita uzskata, ka nelielā saimniecībā, kāda ir viņai, nav pareizi nodzīt trušu mātes ar mazuļu atražošanu, tāpēc gadā tām ir ļauti tikai divi metieni. “Nodarbošanās ar truškopību mums palīdz vienmēr uzturēt kārtībā arī savu pagalmu, jo tie apēd nopļauto zāli, kā arī pašiem liek izkustēties. Tā jau ir kļuvusi par vaļasprieku. Uzskatu, ka trušu audzēšana ir izdevīga tāpēc, ka var iegūt daudzveidīgu produkciju. To gaļa ir vērtīgs olbaltumvielu un proteīna avots. Gaļu organismam ir viegli pārstrādāt, tāpēc to iesaka lietot bērnu uzturā. Garšas ziņā truša gaļa ir līdzīga vistas gaļai. Tā ir liesāka nekā cūkas, liellopa un vistas gaļa,” Agrita pamato truša gaļas vērtību.
Saimniecībā truši tiek audzēti tikai pašpatēriņam. Lai gan pēc šo dzīvnieku gaļas ir liels pieprasījums, Agrita to nepārdod. Lai to darītu, Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi paredz, ka ir nepieciešama sertificēta kautuve, bet pašu saimniecībā kautuves izveide diemžēl ir ļoti dārgs prieks. Ja būtu iespēja apvienoties kopā vairākiem trušu audzētājiem un šādu kautuvi izveidot, tad varētu domāt arī par dzīvnieku ganāmpulka palielinājumu. Pagaidām tas ir tikai sapnis, no kura Agrita pilnībā vēl nav atteikusies.
Kad saimniecībā trušu ir vairāk, no gaļas tiek gatavoti konservi, ceptas kotletes, gatavotas desas, ruletes, galerts, gulašs, frikadeles. “Vecmammas trušu gaļas šmoris jau visiem ir apnicis, bet laika gaitā domājam, kā vēl pagatavot truša gaļu. Iespēju ir ļoti daudz. Viena meita dzīvo Anglijā, tāpēc trušu gaļas konservi vienmēr tiek likti viņas ceļasomā. Otra meita studē un strādā Rīgā. Arī viņa ir iecienījusi truša gaļu. Starp mums, tiem, kas Tirzā audzē trušus, pastāv sadarbība. Piemēram, Arni Markovu mudināju iegādāties konservu kārbu aizvākojamo. Tagad abi varam sadarboties. Uzskatu, ka truškopība var būt labs bizness, jo trušu gaļai patērētāju noteikti netrūktu.”

Problēma – trušu ādas
Saimniece novērojusi, ka trušu raksturs atšķiras. Piemēram, kalifornietes ir ļoti mierīgas un mīlīgas, turpretim angļu tauriņa šķirnes pārstāves ir agresīvas - lai aizsargātu trusēnus, pat kož. Izrādās, arī Saimnieks kūti uzskata par savu teritoriju, tāpēc sunim ir liegts kāpt pāri slieksnim, jo trušu tēvs rūkdams metas sunim virsū un kož. “Droši vien katrā trušu audzēšanas saimniecībā viss notiek citādāk. Man dzīvnieku skaits nav tik liels, tāpēc novietne vairāk ir priekam,” atzīst Agrita. Lai truši būtu labi pabaroti, saimniecībā audzē tauriņziežus lucernu un galegu. Tā tiek kaltēta, kā arī gatavota zaļbarība. “Uzskata, ka trušiem vajag smalku zāli, bet manējie no tās atsakās. Viņiem vajag lapiņas. Pirmo gadu izaudzēju pustonnu burkānu, ir arī kāposti un āboli. Priekšroka tiek dota saldajiem āboliem,” bilst Agrita.
Saimniece stāsta, ka problēma ir trušu ādas. Viņa internetā meklējusi iespēju tās izģērēt, bet neatradusi. “Atceros, ka vecmamma truša ādu nostiepa uz durvīm un kaltēja, bet tad āda ir cieta. Mums labāk patiktu mīkstas ādas, bet vest trīs trušu ādas uz ģērētavu, kas atrodas tālu no Tirzas, nav izdevīgi. Ir jābūt vairumam. Iespējams, šodien cilvēki tā īsti neaizdomājas, ka no trušādām var šūt kažokus, cepures, cimdus un tamlīdzīgi,” prāto Agrita. Viņa truškopības knifus izzina internetā, kā arī itin bieži pārlapo izdevumu par trušu audzēšanu, tomēr par labāko skolu šajā nodarbē viņa uzskata praktisko pieredzi.

Par trušiem
◆ Piemājas saimniecībā “Avoti 1” vidēji tiek turēti 50 truši. Tos audzē vairāk nekā 15 gadus. Saņem platībmaksājumus.
◆ Pamatā audzē trīs trušu šķirnes: Kalifornijas, šinšillas un vācu tauriņus.
◆ No truša gaļas gatavo desas, galertu, konservus, kotletes, ruletes, frikadeles, salātiem pievieno truša aknas. Truša gaļa nesatur holesterīnu.
◆ Trušu mēsli ir vērtīgs minerālmēslojums, jo tajos ir kālijs, slāpeklis un fosfors. Tie satur arī mazāk augiem ātri izmantojamā amonija slāpekļa, tāpēc tie nav tik stipri kā putnu mēsli.
◆ Trušiem neiesaka izbarot sarkanās galda bietes, jo tās dzīvniekam var radīt caureju.
◆ Trušu mātes mēdz nokost mazuļus, ja tām trūkst vitamīnu.
◆ Tas ir mīts, ka mazus trusēnus nedrīkst aiztikt.
◆ Neiesaka pakaišiem izmantot zāģskaidas, jo tās var iekļūt dzīvniekam nāsīs un acīs.
◆ Trusi nekādā gadījumā nedrīkst celt tikai aiz ausīm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sāka ar vienu trusi

Kategorijas