Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Baltie lāči” piedāvā „Akmens stāstus”

2010. gada 1. novembris 12:34

1160
„Baltie lāči” piedāvā „Akmens stāstus”

"Baltie lāči" 10.novembrī pulksten 19.00 Gulbenes Kultūras centrā piedāvās savu jauno koncertprogrammu "Akmens stāsti".
Pazīstamā dzejniece Broņislava Martuževa, kuras dziesma "Jaunība, jaunība, sārtais vīna trauks..." ir kļuvusi par visā tautā iemīļotu dziesmu, ir saraksījusi arī daudz citas ne mazāk melodiskas dziesmas, un šobrīd viņa tās visas ir uzticējusi izpildīt Andrim Baltacim ar viņa grupu "Baltie lāči".

„Domu par šādu programmu lolojām ilgi - kādus divus vai trīs gadus; par to ļoti ilgi apspriedāmies arī ar Broņislavu Martuževu, un ne tikai viņu vien," stāsta mūziķis, atklājot, ka kopā ar „Baltajiem lāčiem" izdevies savākt daudz dziesmu. „Devāmies ekspedīcijās gan pa Latgali, gan pārējo Latviju, taču šoreiz nevācām folkloru, bet gan ziņģes. Savācām pamatīgu pūru, kura lielākā daļa ir tieši Broņislavas Martuževas iedziedātās dziesmas."


Pēc Andra teiktā, jaunās programmas galvenā doma ir aktualizēt latvisko dzīves ziņu. A.Baltacis stāsta, ka „Akmens stāsti" - tā būs literāri muzikāla kompozīcija ar video un mūzikas elementiem. „Mūziku centīsimies spēlēt tuvu autentiskajam skanējumam, tādēļ šoreiz esam izvēlējušies „dzīvo" skanējumu, izmantojot akustiskos instrumentus; nebūs nekādas elektronikas. Mēģināsim pēc iespējas atainot tā laika auru, uzdodot sev un klausītājiem retorisku jautājumu - kādēļ šī dziesma toreiz un tagad skan tieši tā."


Broņislavas Martuževas dzeja visu kompozīciju „savilks" kā vadmotīvs, iznesīs un izskaidros vēsturisko daļu. „Viņš arī piebilst, ka pati dzejniece diez vai koncertos piedalīsies, taču viņas klātbūtni visā noteikti veidos pašas ielasīto dzejoļu ieraksti. Daļu no tiem ielasījusi B.Martuževa pati, daļu - pērn dibinātais „Balto lāču" jauniešu teātris.


Kādēļ programmai dots tieši šāds nosaukums? „Tāpēc, ka akmens būtībā ir neitrāls: tas stāv ceļa malā, it kā nomaļus no visa, un tajā pašā laikā visu ir redzējis. Tas ir gluži tāpat kā „Pelēkā akmens stāstos". Protams, visam cauri būs galvenais - dziesma. Teiksim tā - tie būs muzikāli akmens stāsti. Daudziem vecajiem šlāgeriem cilvēki vai nu nezina vai neatceras autorus. Savukārt mēs ne tikai tos spēlējam, bet arī cenšamies sameklēt, kur un kā šī dziesma radusies. Par vienu pēc ilgas meklēšanas izdevās noskaidrot, ka tā tapusi tālajā 1910.gadā." Meklēšanas darbu mūziķi veicot gluži vienkārša iemesla dēļ - ir taču skaidrs, ka dziesma tāpat vien nevarot rasties, tālab jārod skaidrība, kur un kā skaņdarbs tapis.
„Protams, mūsu programma šoreiz galīgi nav domāta „uz urrā". Mums pašiem to gribas izdzīvot un pieiet tam visam bišķi nopietnāk," atklāj Andris Baltacis.


Koncertprogrammā tiks izmantots videoprojektors, kas skatītājam dos iespēju tikties ar dzejnieci īpaši uzfilmētā materiālā, kā arī bagātinās koncerta norisi.