Baroka laikmeta koka pērle

2016. gada 6. decembris 00:00

Pārgaujas novada Raiskuma pagastā atrodas vienīgā kungu māja Latvijā, kas saglabājusies kopš XVII gadsimta un ir barokālās koka celtniecības paraugs. Tagad Ungurmuižā izveidots muzejs, vasarā zem klajas debess notiek klasiskās mūzikas koncerti, bet muižas zālēs tiek izstādīti dažādu mākslinieku darbi.
Ungurmuiža kā atsevišķs īpašums izdalīts 1451.gadā, nosaukumu iegūstot no Ungernu dzimtas. 1728.gadā Ungurmuižu nopirkusi Kampenhauzenu dzimta. 1754.gadā izveidots muižas komplekss. Muiža ēka celta laikā, kad Krievijas impērijā ārpus Sanktpēterburgas bija aizliegta mūra celtņu būvniecība. Muiža pārbūvēta 1747.-1753.gadā. 1939.gadā Kampenhauzenu dzimta Ungurmuižu atstājusi. No 1953. līdz 1989.gadam muižā darbojās Kūduma pamatskola. Tagad muiža ir pašvaldības īpašums, kuru apsaimnieko SIA “Ungurmuiža”.

Pamazām atgūst vēsturisko izskatu
Restauratori 20.gadsimta 70.gados atklājuši sienu gleznojumus. “Pirmie restaurācijas darbi notika jau padomju laikos, kad muižā atradās skola. Nedaudz restaurēja kāpnes, un tika pētīti otrā stāva grenadieri. Tiesa, tolaik bija pretestība un viegli negāja. 1989.gadā pamatskola tika pārcelta uz Stalbi. Sākās lielās pētniecības darbi, cik varēja no vietējas pašvaldības un valsts dabūt līdzekļus. Lielākie darbi noritēja no 2000. līdz 2002.gadam, kad tika realizēts projekts kopā ar Zviedrijas valdību par
200 000 latu. Tad muiža pārvērtās līdz nepazīšanai. Bija paredzēts izdarīt daudz, bet naudas pietrūka. Katru gadu, cik iespējams piesaistīt līdzekļus, tiek restaurēti sienu gleznojumi. Šogad, piemēram, restaurējām terasi un balkonu. Padomju laikos skolā plānojums tika mainīts, bija izceltas sienas, bet esošais materiāls bija pietiekami labs, tāpēc baļķi bija ielikti citās istabās griestos, grīdās. Tad nu tos lika kopā kā puzli - meklēja vecos baļķus, kas bija numurēti, un lika īstajās vietās. Lielajai mājai ir uzlikts vēsturiskais koka dakstiņu jumts, jo pirms tam bija skārda jumts. Kad ēkā bija skola, uz sienām daudzviet bija apmetums, virsū krāsas un tapešu kārtas. Vēsturiskais gleznojums bija redzams vienīgi otrā stāva laukumiņā, kur uz sienām bija uzlikts organiskais stikls. Grenadieri pie ģenerālleitnanta guļamistabas uzgleznoti kā sargi pateicībā par dienestu cara Pētera I armijā. Vienam grenadierim seja gleznota ar Pētera I vaibstiem. Daudzviet vēl nav restaurēts gleznojums, bet var redzēt rūtojumu no apmetuma,” stāsta SIA “Ungurmuiža” valdes priekšsēdētāja un muižas vadītāja Ieva Malceniece.

Pulkstenis un mazais Unguriņš
Uz muižas sienas 18.gadsimta beigās uzlikts liels pulkstenis, kas darbojas joprojām. “Tajā laikā to uzvilka ar pendelēm. Mūsdienās pulksteni darbina elektrība, bet elektrības pārrāvuma laikā – baterija. Pulkstenis ir restaurēts, kalti jauni rādītāji. Arī lielā durvju slēdzene un pašas durvis ir oriģinālās, tikai restaurētas,” saka I.Malceniece.
Parkā atrodas mazais Unguriņš - 19.gadsimtā celts bērnu spēļu namiņš. “Kampenhauzena pēcteči raksta, ka to cēlis viens no dzimtas bērniem, kurš gribējis parkā sev rotaļu namiņu. Kad zēns aizgājis gulēt, tad celtnieki to pārbūvējuši tā, lai viss turas kopā. Bet zēnam ļauts ticēt, ka viņš pats ceļ sev māju. Namiņš bijis divstāvu, ar kāpnēm ārpusē uz otro stāvu, ar mazām mēbelītēm, mazu plītiņu. Nojumē bijuši truši, kaza un stirna. Šogad pabeidzām namiņu atjaunot, nākamgad papildināsim ar mēbelēm,” stāsta I.Malceniece.
1753.gadā līdz ar parku Kampenhauzens uzbūvējis arī tējas namiņu savai kundzei, lai būtu kur skaisti padzert tēju un pasēdēt. Blakus muižai atrodas vecās skolas ēka, kas celta 18.gadsimta beigās. Sākumā skolā bija kādi 20 bērni, bet pēc pāris gadiem jau mācījās 90 bērni. Bērnus mācīja arī paši Kampenhauzeni, kuri arī iemācījās latviešu valodu. Skolā bērnus baroja ar siltu ēdienu, kas tam laikam nebija raksturīgi. Ungurmuižu veidoja kā izglītības un kultūras centru.
“Mums ir pilnvarojuma līgums. SIA “Ungurmuiža” apsaimnieko muižu, uztur kārtībā, restaurē un attīsta. Mēs kopīgi ar pašvaldību domājam, kādi ir svarīgākie prioritārie darbi, ko darīt uz priekšu. Dzimtas pēcteči ierodas katru gadu, dzīvo pie mums, un sadarbība ar viņiem ir ļoti laba. Šobrīd vecajā skolas ēkā ierīkots restorāns un otrajā stāvā atrodas viesu nams, arī muižā ir divas istabiņas. Kampenhauzenu pierakstos atradām pirmās saimnieces Helēnas Juliānes 1740.gadā rakstīto ēdienkarti. Šodien mūsu restorānā tiek pasniegti arī šie ēdieni, piemēram, sautēts jaunlops ar grūbām un selerijām, vārīti vēži, maizes pudiņš, jēra gaļa,” saka I.Malceniece.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Baroka laikmeta koka pērle

Kategorijas