Pilnvērtīga spēlētāja vīriešu kolektīvā

2016. gada 9. decembris 00:00

1967

Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore majore Ilvita Līduma atzīst, ka būt policistei bija viņas sapnis kopš 5.klases. Nesen I.Līduma tika apbalvota ar Valsts policijas krūšu nozīmi “Par cītību policijā”. Par to ir prieks un patīkamas izjūtas, jo viņas darbs ir novērtēts.

Sapņu profesija kopš bērnības
“Mana profesija nav tikai darbs, bet dzīvesveids. Savā ziņā policistam ir jābūt fanātiķim, kurš ar lielu atbildību pilda psiholoģiski smagus pienākumus. Rūpējoties par citu cilvēku drošību, ir jābūt gatavam riskēt ar savu dzīvību un veselību,” atzīst Ilvita.
Profesijas izvēli viņa atzīst par veiksmīgu, jo vienmēr bijusi vēlme palīdzēt cilvēkiem. Tiesa, ceļš uz šo mērķi nebija tik taisns, kā varētu domāt. Lai studētu Policijas akadēmijā, bija nepieciešama vidējā izglītība. I.Līduma izlēma iegūt vidējo profesionālo izglītību, tāpēc iestājās Valmieras pārtikas arodvidusskolā un apguva pavāra – konditora specialitāti. Pēc tam strādāja Limbažu kafejnīcā un mācījās vakara maiņu vidusskolā. Kad atgriezās Gulbenē, pabeidza vakara vidusskolu un iestājās Policijas akadēmijā, jo nekad neradās šaubas par izvēlēto mērķi. “Iespējams, šķita interesanti atklāt noziegumus, par kuriem stāstīja mammas brāļi, kas bija policisti. Tagad varu secināt, ka darbs patiesi ir interesants, jo ir dažādība – neviena diena nelīdzinās otrai. Tomēr romantikas, kādu nereti skatām filmās, tajā nav,” secina Ilvita. Nav tik rožaini, kā bērnībā iztēlojās meitene. Vairāk nākas saskarties ar dzīves negācijām, bet pozitīvu emociju ir krietni mazāk.

Visciešākā saikne ar iedzīvotājiem
Policijā I.Līduma sāka strādāt 1998.gadā, apvienojot mācības klātienē ar darbu Apvienotā policijas pulka Patruļpolicijas bataljonā. Ieguvusi Policijas akadēmijas diplomu, I.Līduma veica izmeklētājas pienākumus Rīgas centra iecirkņa policijā, bet pēc četriem gadiem kopā ar vīru un dēlu atgriezās dzimtajā Gulbenē. “Izmeklēšana ir radošs darbs, kurā jāstrādā ar galvu. Gribēju turpināt izmeklētāja darbu, taču nebija brīvas štata vietas, tāpēc nācās uzņemties iecirkņa inspektora pienākumus. Tas ir pirmais cilvēks, kurš ierodas notikuma vietā. Tiesa, kādu laiku biju arī izmeklētāja, bet pēc policijas reorganizācijas 2009.gadā man piedāvāja iecirkņa vecākās inspektores darbu. Tas nozīmē, ka esmu atbildīga par iecirkņa inspektoriem, koordinēju viņu darbu,” skaidro I.Līduma.
Izmeklētājam vairāk iznāk izmeklēt krimināllietas, bet iecirkņa inspektoram ir jāzina viss, kas notiek viņa apkalpojamajā teritorijā. Tas nozīmē, ka ir jāpalīdz iedzīvotājiem, kuri policistei uztic savas rūpes, bēdas un dzīvesstāstus. Cilvēki policiju informē par visdažādākajām lietām, bet daudzi nesaprot, kas ir jāpaveic, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. “Strādāt nākas ne ar labāko sabiedrības daļu. Dodoties uz izsaukumiem, nekad nevar zināt, kas sagaidīs. Bailes? Par tām nedomāju, jo ir jādara. Jābūt psiholoģiski līdzsvarotai, nedrīkst emocionāli reaģēt kritiskās situācijās. Vajadzīga objektivitāte un labas spriestspējas, prasme risināt problēmas,” skaidro Ilvita.
Viņa pieļauj, ka reizēm vajadzētu padomāt, vai par katru sīkumu steidzami jāsauc policija, jo varbūt kādam citam tieši tobrīd palīdzība ir vajadzīga vairāk. Tomēr ir saprotams, ka katrā kaut nelielā zādzībā ir cietušais, tātad zaglis ir jāatrod. Diemžēl daudz darba laika aizņem papīru lietas. Sarežģīta ir tā saucamo točku apkarošana. “Valsts policijas mājaslapā iedzīvotāji informē par točkām, tās ir gan Gulbenē, gan pagastos. Pēdējā laikā jūtams, ka nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecības vietu skaits ir samazinājies, tomēr gadās, ka par šo rūpalu sodītie turpina savu darbību,” stāsta Ilvita. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz samazinājušās ir arī zādzības.

Spēj izvairīties no emocionālas izdegšanas
Visgrūtākās ir dežūru nedēļas. To laikā jābūt gatavai jebkurā diennakts laikā ierasties iecirknī, lai dotos uz izsaukumu. Tas nozīmē, ka ir jāstrādā arī brīvdienās un svētkos, kad citi atpūšas. “Dēlam vairāk gribas būt kopā ar mammu. Viņš iesaka izvēlēties citu profesiju, tāpēc acīmredzot nebūs policists, jo redz, ka tas nav viegli,” atzīst I.Līduma.
Nav atlaides, ka viņa ir sieviete. Turklāt nevar noliegt, ka spriedzes situācijas sievietes ietekmē spēcīgāk nekā vīriešus. Par laimi, iekšējs spēks ļauj Ilvitai izvairīties no emocionālas izdegšanas, lai gan nekad nevar aizvērt kabineta durvis un mājās nedomāt par darbu. Arī ārpus darba, ja gadās vērot kautiņu, likumpārkāpumu vai sabiedrībā nepieņemamu rīcību, Ilvita iejaucas. Viņa salīdzina, ka agrāk policijā strādāja lielākoties vīrieši, bet tagad situācija ir krasi mainījusies. Gulbenes iecirknī apmēram puse ir vīrieši un puse – sievietes. Pēdējos gados tieši sievietes vairāk izvēlas policista profesiju. Iespējams, vīriešus neapmierina darba alga, kādu var nopelnīt policijā. “Sieviete vīriešu kolektīvā ir pilnvērtīgs spēlētājs. Viņas ir tikpat profesionālas, turklāt nereti pat ar lielāku atbildību veic savus pienākumus,” salīdzina I.Līduma.
Viņa atzīst, ka Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas kolektīvā strādāt ir viegli, jo visi ir kā viena komanda. “Kolektīvā jūtu savu spēku, jo komandā ir cilvēki, kuriem varu uzticēties un kopā paveikt lielas lietas,” uzsver Ilvita. Savukārt viņai uzticas cilvēki, jo iecirkņa inspektore ieklausās katrā. “Daudzi nāk klāt uz ielas tāpat vien parunāties vai arī konsultēties. Saka arī paldies. Man ir svarīgi saprasties ar dažādiem cilvēkiem,” mudina I.Līduma.

Augstas prasības pret sevi
Nav noslēpums, ka sabiedrībā dominē uzskats - policisti nevar atļauties tādu rīcību, kādu nereti piedod citu profesiju pārstāvjiem. Arī policistu ētikas kodekss, kam gan ir tikai ieteikuma raksturs, nosaka, ka policists ar savu uzvedību nedrīkst kaitēt ne Valsts policijas, ne paša reputācijai. Turklāt policistam ir jābūt paškritiskam, atzīstot un labojot pieļautās kļūdas, kā arī jāatvainojas par neētisku rīcību. Ilvita atzīst, ka Gulbenē visi vēro, ko dara policisti. Viņai patīk kopā ar ģimeni būt dabā pie ezera, mežā lasīt ogas un sēnes, izlasīt aizraujošu grāmatu, noskatīties labu filmu, apmeklēt koncertu, kā arī uzspēlēt akordeonu vai klavieres. Gribētos doties kādā tālākā ceļojumā, taču tam nepietiek līdzekļu. Katru gadu policistus pārbauda, cik tie ir sagatavoti savu pienākumu izpildei. Tiek pārbaudītas ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī šaušanas precizitāte, tuvcīņas iemaņas un skriešanas ātrums. “Visus pārbaudījumus esmu nokārtojusi teicami, arī skriešanas normatīvu,” atzīst Ilvita.
Protams, slikts ir tas karavīrs vai policists, kas nevēlas kļūt par ģenerāli. Saskaņā ar darba stāžu dienestā šogad I.Līdumai varētu piešķirt pulkvežleitnanta pakāpi, ja viņa ieņemtu vadošu amatu. Diemžēl šobrīd nav iespēju kāpt augstāk.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pilnvērtīga spēlētāja vīriešu kolektīvā

Kategorijas