Vai skolēnu zināšanas stagnē?

2016. gada 9. decembris 00:00

Reizi trīs gados Starptautiskā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veic zināšanu novērtējumu lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs 9.klašu skolēniem. Latvijas viduvējie rezultāti liek pārdomāt līdzšinējo izglītības sistēmu.

Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore

Protams, ka skola no skolas atšķiras. Atšķiras arī zināšanu pasniegšanas, kā arī skolotāju darba metodes, tomēr uzskatu, ka skolēnu zināšanās nav novērojama stagnācija. Rankas pamatskola ir lauku izglītības iestāde. Ja mūsu skolotāji ir spējīgi sagatavot skolēnu tādā līmenī, ka viņš var iegūt godalgotu vietu ķīmijas un bioloģijas olimpiādē, var veiksmīgi startēt valsts ķīmijas olimpiādē, par ko tad mēs te runājam. Problēma, manuprāt, ir meklējama citur. Pilsētas izglītības iestādēs skolēni varbūt ir vairāk motivēti mācīties, jo viss ir atkarīgs no katra skolēna motivācijas zināšanu apguvē. Mēs lauku skolā strādājam ar tiem bērniem, kādi viņi ir. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša bērna. Arī no tā, cik viņā ir ieguldījuši vecāki, kāda ir inteliģences un attīstības pakāpe, kas nav mazāk būtiska. Krasi nodalīt, ka pilsētas skolēni ir gudrāki, bet lauku skolēni – dumjāki, nevar nekādā gadījumā. Liela nozīme ir skolēnu sastāvam. Ja mums klasē ir astoņi vai desmit skolēni, tad mēs strādājam ar viņiem visiem. Nav jau arī tā, ka lauku skolās mēs nesekojam modernajām tehnoloģijām. Arī mēs cenšamies ieviest moderno tehnoloģiju piedāvātās darba metodes. Cits jautājums, cik katrs konkrētais bērns ir spējīgs ņemt visu pretim. Ja ģimene nemotivēs bērnu mācīties, skolotājs neko nepanāks. Lauku skolās strādā pedagogi, kam šis darbs ir sirdsdarbs, nevis tikai peļņas ieguves avots.

Velga Černoglazova, Druvienas pamatskolas direktore

Es arī televīzijā klausījos izteikumus, ka skolēnu zināšanas Latvijā ir sliktas, un biju ārkārtīgi pārsteigta par šādiem secinājumiem. Daudzkārt lauku skolu skolēni ir absolūti vienlīdzīgi ar pilsētas skolu audzēkņiem. Ja pilsētas skolās nebūtu privātskolotāju, kuri nepārtraukti un regulāri pēc mācību stundām strādā papildus ar daudziem bērniem, tad vajadzētu paraudzīties, kas notiek ar daļu pilsētas skolu audzēkņu. Viennozīmīgi, liela nozīme ir arī tam, cik liela nozīme izglītībai tiek piešķirta ģimenē, kurā bērns aug. Man pašai ir četri bērni. Visi ir beiguši Druvienas pamatskolu, visi ir beiguši augstākās mācību iestādes. Viņiem nav bijis nekādu problēmu zināšanu apguvē. Nekādā gadījumā nevaru sacīt, ka, mācoties nelielā lauku skolā, viņu zināšanu līmenis ir bijis sliktāks. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja cilvēks vēlas, viņš mācās un gūst labus rezultātus jebkurā skolā. Manuprāt, tas ir kārtējais politiskais lēmums, ka lauki un līdz ar to arī mazās skolas ir jāiznīcina. Uz to jau norāda šī nostāja, ka viss labais ir tikai skaitliski lielajās pilsētas skolās. Ko dara skolēni, kuriem ir grūtības mācīties pilsētas skolā? Viņu vecāki ir spiesti meklēt iespēju bērnam mācīties kādā mazākā skolā, lai viņš vispār tiktu pieņemts un ieraudzīts. Klusākam un ne tik pašpārliecinātam bērnam pilsētas skolā ir ļoti grūti.

Aivars Mednis, Gulbenes vidusskolas direktors

Pētījums liecina, ka zināšanu līmenis ir tāds pats, kā iepriekšējos gados. Ja nemaldos, tad no pētījumā iekļautajām 72 valstīm, Latvija ir 31. vietā. Tas, ka Igaunija ir izvirzījusies 3. vietā, ir patīkami. Tomēr, paskatoties, cik lielu algu saņem Igaunijas skolotāji un cik naudiņas savos maciņos skaita Latvijas skolotāji, tad starpība tomēr ir. Mēs gribam mūsu izglītības sistēmā gūt maksimālus rezultātus ar minimāliem ieguldījumiem. Simtprocentīgi ar skolēnu vecākiem neesmu runājis par bērnu motivēšanu mācīties, bet pārsvarā vecāki vēlas, lai viņu bērni sasniedz iespējami augstākus zināšanu rezultātus, tāpēc sniedz viņiem savu atbalstu. Tomēr ir vecāki, kam vecāku pienākumu veikšana ir apgrūtināta, jo ir jāstrādā garas darba stundas, lai ģimenei nodrošinātu iztiku. Bieži tā rezultātā bērns nesaņem vajadzīgo uzmanības daudzumu. Ir arī tā, ka bērns lielā kolektīvā nejūtas pārāk labi, tāpēc viņa talanti un spējas var atraisīties skaitliski mazākā skolā un klasē, kur skolotājam būtu iespējams vairāk laika veltīt šim bērnam. Arī mēs skolā organizējam pagarinātās grupas nodarbības. Ir iespējams arī individuālais darbs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai skolēnu zināšanas stagnē?

Kategorijas