“Sūnekļi” - ģimenes saimniecība

2016. gada 13. decembris 00:00

917

“Saimniekojam visa ģimene kopā, tāpēc sakām, ka “Sūnekļi” ir Rēderu ģimenes saimniecība. Lielākajā darbu sezonā arī visi bērni nāks mums palīgā. Ja septiņi cilvēki strādā plecu pie pleca, tad var daudz paveikt. Meitām draugi arī neliedz savu palīdzību. Piemēram, Alvis ir pastāvīgais palīgs pie lopu iedzīšanas kūtī, šķirošanas,” priecājas stāmereniete Aiva Rēdere un atceras to laiku, kad pati diendienā slauca trīs govis un pienu pārstrādei nodeva bijušajā Zeltalejas pienotavā. Maksimāli mājās arī paši separējuši pienu, lai iegūtu krējumu, sējuši arī dažādus sierus. Pavisam nesen Aiva mājās atradusi vecās piena pavadzīmes un jutusies izbrīnīta, ka arī trīs slaucamas govis ģimenes budžetā ienesušas naudu.
“Zeltalejas pienotava likvidējās. Mazie piena ražotāji neinteresēja lielos pārstrādes uzņēmumus, tāpēc nolēmām, ka Holšteinas melnraibās piena govis, kas mums augumā bija lielas, sēklosim ar Šarolē gaļas šķirnes buļļiem. Man ir pašas ataudzēts krustojumu ganāmpulks. Man šie lopi patīk un ir ļoti mīļi, arī vizuāli viņi ir skaisti. Kopš šī šķirne parādījās Latvijā, sapratu, ka tā man patīk vislabāk. Tiku izpētījusi arī visus Šarolē šķirnes plusus un mīnusus,” stāsta Aiva. Izrādās, ka mīnuss ir teļi, kas dzimst ļoti lieli, tāpēc ir problēmas ar atnešanos. Saimnieki šī iemesla dēļ attiekušies no kombinētās spēkbarības izbarošanas. Arī bez spēkbarības lopi ir lieli un skaisti.

Būs mūsu darba turpinātāji
“Nodarbošanās ar piena lopkopību nebija slikta, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes kļuva vairāk, līdz ar to arī darba vairāk. Vīrs pirms pusotra gada aizgāja no darba, lai strādātu tikai saimniecībā, jo pati esmu lauku konsultante piecos novada pagastos. Manā pārraudzībā ir Stradu, Daukstu, Beļavas, Litenes un Stāmerienas pagasts. Mums ir sertificēta bioloģiskā saimniecība. Savulaik par tādu kļūt mūs pamudināja bioloģiskās saimniekošanas celmlauze lizumniete Inta Serģe. Audzējam arī gandrīz visas graudaugu kultūras. Šajā gadā sapratām, ka bioloģiski vairs neaudzēsim miežus, jo mūsu tīrumos tie slikti izaug. Līdzīgi kā citiem zemniekiem mums arī šis nebija labs graudaugu ražas gads, jo zaudējumus radīja kvalitāte un mitrums. Daļu graudaugu paturam sēklai, daļu pārdodam. Izdevās iegādāties labu griķu sēklu, kas šoruden deva arī labu griķu ražu. Tie vienīgie sevi attaisnoja,” vērtē Aiva.
Saimniecībā ļoti liels palīgs ir dēls Rūdis, kurš mācās 9.klasē, lai pēc tam mācības turpinātu Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā un atgrieztos vecāku saimniecībā. “Tāpēc mēs arī soli pa solim attīstām savu saimniecību, jo redzam, ka būs mūsu darba turpinātāji. Mums nav jāpārliecina vai jāpiespiež bērni saimniekot laukos. Piemēram, dēls traktora stūri tēta vadībā ir grozījis jau kopš divu gadu vecuma. Ja ļoti vajag, arī pati varu braukt ar traktoru, lai gan man tas nepatīk. Meitas arī sēžas traktorā un brauc palīgā, ja tētis ar savu traktoru kādā tīrumā ir iestidzis. Arī meita Anda, kura šobrīd studē Stradiņa universitātē, kā ģimenes ārste atgriezīsies laukos, jo viņai lielpilsēta nepatīk,” stāsta saimniece.

Iegulda saimniecības attīstībā
Aiva bilst, ka labprāt vēl nomātu vai iegādātos kādu zemes hektāru, bet to izdarīt kļūst arvien grūtāk, jo lielākoties ir atlikušas aizaugušas platības, kuru sakopšana prasa lielus ieguldījumus. “Es vienmēr esmu cepusies par jauno lauksaimnieku atbalsta programmu. Uzskatu, ka jaunam cilvēkam, kam nekā nav, ir diezgan nereāli kaut ko uzsākt no jauna. Saimniekošanu jaunie var tikai turpināt, ja tās pamatus jau ir radījuši vecāki. Šī tendence ir vērojama arī mūsu novadā. Lielākā problēma jaunajam zemniekam ir lauksaimniecības tehnikas iegādes iespējas. Ar vienu traktoru līdzēts nebūs. Mums jau ir saimniekošanas pieredze, bet arī mēs visas subsīdijas un atbalsta maksājumus lielākoties ieguldām saimniecības attīstībā. Šā gada sākumā uzrakstīju modernizācijas projektu, jo ir vajadzīga graudu piekabe un frontālais iekrāvējs. Joprojām maksājam kredītu par traktora iegādi, jo sapratām, ka ar diviem “belarusiem” tik lielu platību apstrādāt nevaram. Bez prāta neko nedarām. Pati esmu arī savas saimniecības grāmatvede, tāpēc viss tiek rūpīgi izkalkulēts, ko varam atļauties, kas jāatliek. Jau tagad varu teikt, ka šis gads mūsu saimniecībai būs pagājis bez peļņas. Arī lopu ganāmpulks, ko pati ataudzēju, vēl nav tik liels, lai nestu lielu peļņu,” stāsta Aiva.
Gaļas lopus, kas sasnieguši no 250 līdz 300 kilogramiem, saimniecība pārdod izsoļu namam, jo tad lopiem ir vislabākā cena. “Mūsu saimniecības problēma ir, ka govīm ir daudz piena, tāpēc teļi ātri nobarojas, bet tos nevar arī tikpat ātri atšķirt, jo tas rada tesmeņa problēmas. Tirgojam tikai bullīšus. Telītes paturam paši. Gaļas lopkopība vēl nav mērāma plusos. Desmit gados nav viegli ataudzēt lielu ganāmpulku. Klāt esmu piepirkusi tikai dažas teles.”

Lauksaimniecība prasa zināšanas
Aiva uzskata, ka, dzīvojot laukos, lauksaimniecība un lopkopība ir galvenās nozares, kas ļauj pelnīt. Viņa nenoliedz, ka nelielu peļņu nesošas var būt arī siltumnīcas un dārzeņu audzēšana. “Uzskatu, ka mēs ar lauksaimniecisko ražošanu sākām nodarboties krietni par vēlu. Un arī tikai tāpēc, ka sāku strādāt par lauku konsultanti. Ja būtu sākuši kā Breša zemnieki, droši vien strādātu daudz vērienīgāk,” prāto Aiva un uzliela novada lauksaimniekus, kuri ir gudri lauku uzņēmēji. “Nevar laukos strādāt un neko nezināt. Ir jāzina tirgus ekonomika, jaunākie augu aizsardzības līdzekļi, jāmāk pašam izvērtēt, kas īsti ir vajadzīgs, lai saimniekošana nenestu zaudējumus. Ļoti daudzi lauksaimnieki izvēlas saimniekot bioloģiski. Īpaši jau gaļas lopu audzētāji, kuru arī novadā kļūst arvien vairāk,” novērojusi lauku konsultante.
Aivai pašai labs padoms pie rokas ir arī veterinārijas jautājums, bet, ja kas atgadās, tomēr ir jāsauc veterinārārsts. Tā paredz noteikumi. Ja pie Aivas ierastos cilvēks, kurš vēlas sākt saimniekot laukos, viņa vispirms interesētos, kas ir paša cilvēka aicinājums. “Man ir gaļas lopi, bet es to nevaru uzspiest citam. Pašam ir jāizdara sava izvēle. Mēs to jau esam izdarījuši,” saka Aiva.

Fakti
◆ Piemājas saimniecībā “Sūnekļi” šobrīd ir 30 gaļas šķirnes lopi.
◆ Ar gaļas lopu audzēšanu nodarbojas desmito gadu.
◆ Ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, apsaimnieko 200 hektārus zemes.
◆ 100 hektāros audzē graudaugus.
◆ Lopus pārdod izsoļu namam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Sūnekļi” - ģimenes saimniecība

Kategorijas