Mikrouzņēmumi: būt vai nebūt?

2016. gada 13. decembris 00:00

1101

Ir tāda latviešu paruna: kaķim - spēle, pelei - nāve. Šogad valdība ir spēlējusies ar mikrouzņēmumiem uz nebēdu. Rezultātā daudzi mikrouzņēmumi jau ir beiguši pastāvēt. Aptverot, kas patiesībā notiek, Ministru prezidents Māris Kučinskis politiķiem izvirzīja mērķi pēdējā brīdī vienoties un atstāt dzīvus mikrouzņēmumus arī pēc 1.janvāra. Vakar valdībā koalīcija diskutēja par to. Ministru prezidenta priekšlikums paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9 procentiem līdz 15 procentiem. “Vienotība” nepauda atbalstu M.Kučinskim.
“Vienotības” priekšsēdētājs Andris Piebalgs uzskata, ka nepieciešams risināt jautājumu par darbinieku sociālo nodrošinājumu, tāpēc vajadzētu pārcelt laiku, nevis atteikties no ieceres par minimālajām sociālajām iemaksām. A.Piebalgs domā - minimālās sociālās iemaksas ir pareizs politikas virziens. Ja pašlaik ir grūtības šādas sistēmas ieviešanā no 1.janvāra, tās varot risināt, pārceļot ieviešanas laiku uz trīs vai sešiem mēnešiem. Savukārt uzņēmējiem būtu jāļauj izvēlēties - maksāt 15 procentu mikrouzņēmuma nodokļa likmi vai arī pašlaik noteikto 9 procentu likmi kopā ar minimālajām sociālajām iemaksām. Tomēr arī A.Piebalga viedoklis pagaidām atbalstu guvis nav. Jautājums ir iestrēdzis, un risinājums joprojām nav zināms.
Daudzi uzņēmēji Latvijā un Gulbenes novadā M.Kučinska priekšlikumu ir uztvēruši kā glābējzvanu. Citi vairs netic nekādiem solījumiem un rīkojas atbilstoši savai stratēģijai, lai iegūtu vismaz kaut kādu stabilitātes sajūtu un varētu plānot rītdienu. Bet gulbeniete Renāte Šeflere, kura arī ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, “Dzirkstelei” saka – vajadzētu vākt iedzīvotāju parakstus, lai tiktu izglābti visi Latvijas mikrouzņēmumi, lai nenotiktu to likvidācija vai darbinieku atlaišana. “Vācot parakstus, mēs taču nosargājām Alūksnes slimnīcu kā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju! Par to ir gandarījums. Tāpat mēs varētu nosargāt arī mikrouzņēmumus,” viņa saka.

Pa vidu valdībai un uzņēmējiem - VID darbinieki
Valdības draudi veikt būtiskus grozījumus mikrouzņēmumu darbības nosacījumos ir izraisījuši paniku arī Gulbenes novadā. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji katru dienu ver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Gulbenes klientu apkalpošanas centra durvis - gan vaicājot pēc padoma, gan lai rakstītu iesniegumu par darbības pārtraukšanu. Tiem, kuri nākamajā gadā vairs nevēlas būt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, ar iesniegumu dienestā jāvēršas līdz 15.decembrim. Ir izskanējusi informācija, ka, iespējams, šis termiņš tiks pagarināts līdz 15.janvārim. “Visi ir lielā satraukumā. Kāds jau paspējis uzrakstīt iesniegumu, bet pārdomā, nāk un saka, ka varbūt ir pārsteidzies, jautā, ko tad darīt. Daudzus jau esam izslēguši no mikrouzņēmumu maksātāju reģistra,” “Dzirkstelei” saka VID Gulbenes klientu apkalpošanas centra vadītāja Irēna Kokareviča.
Līdzšinējā prakse liecinot – visi, kuri vien varēja iekļauties mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja kritērijos, izmantoja šo iespēju. Gada beigās sācies pretējs process. I.Kokareviča saka – nav zināms, kā viss beigsies. Ja M.Kučinska priekšlikums gūs atbalstu un minimālo sociālo iemaksu vietā mikrouzņēmumiem tiks palielināta tikai nodokļa likme līdz 15 procentiem, “visi atkal ar mieru būs turpināt strādāt kā līdz šim” - uzskata I.Kokareviča.

Kurš saglabā mieru, kurš jau izstājies no spēles
Vietējie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji katrs gada beigās piekopj savu stratēģiju. R.Šeflere, kura nodarbojas ar rūpniecības preču tirdzniecību, algo divas darbinieces. Ja viņai par katru būs jāveic sociālā nodokļa minimālās iemaksas, plīst vai lūst, bet nākšoties arī palielināt apgrozījumu. Tas nozīmē, ka mēnesī jāietirgo par 500 eiro vairāk nekā līdz šim. Taču tas nav reāli, uzskata R.Šeflere, jo patiesībā šodien apgrozījums krīt tāpat kā iedzīvotāju ienākumi - tie nepalielinās, drīzāk otrādi. Skumji, ka viņa kā uzņēmēja būšot spiesta atlaist vienu darbinieci. Valdības politiku R.Šeflere raksturo tā: “Ja tas pīrāgs, no kura viņi to naudu grib dabūt, samazināsies par vienu trešdaļu, tas pīrāgs būs maziņš un viņi nedabūs vairāk kā no lielā pīrāga ar mazāku procentu daļu. Viņi nav to vienkārši parēķinājuši.” Daudzi, kuri šobrīd strādā mikrouzņēmumos, zaudējot darbu, var neatrast citu maizes pelnīšanas avotu. Bet uzņēmējs nevar pilnā mērā sociālās iemaksas veikt par darbinieku, kurš varbūt strādā tikai pāris dienas nedēļā, uzsver R.Šeflere. Viņa ir nobažījusies arī par valdības paustajām iecerēm ieviest ierobežojumus strādāšanai svētku dienās. “Ja tad nedrīkstēs strādāt, manā uzņēmumā tirdzniecības apgrozījums vēl nokritīsies,” saka uzņēmēja.
Savukārt Kaspars Ozers, kurš nodarbojas ar bēru pakalpojumu sniegšanu, nesteidzas ar secinājumiem. “Valdībā domas visu laiku mainās. Valsts pati nezina, kas būs! Tāpēc pagaidām domāju pastāvēt kā līdz šim. Negribas sasteigt. Ja izmaiņas tiešām būs un ne tās patīkamākās, tad domāsim. Nāksies reģistrēt savu darbību citā valstī - vai nu uz Igauniju iesim vai uz Lietuvu.”
Līga Vītola kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja ir reģistrējusies tikai konkursa “Mis un Misters Gulbene” organizēšanai. Ja valdība realizēšot pašu sliktāko scenāriju, tad būšot vai nu jālikvidē uzņēmums, vai jāaptur tā darbība uz laiku, ja vien tas ir iespējams. “Skumji. Esmu šokā par nodokļu sistēmu kā tādu. Valdība pa vienu dienu kaut ko izdomā un noliek mūs fakta priekšā. Un pēc tam atkal kaut ko izdomā. Kā lai strādā uzņēmējs?” “Dzirkstelei” saka L.Vītola.
Gadu mikrouzņēmuma nodokli maksā mūziķis Vijārs Griķis. Tagad viņš domājot, kā būt tālāk. “Dzirkstelei” viņš saka, ka visā šajā jezgā sāls ir tur, ka zem mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa ir palīduši apakšā arī tie, kuriem tur nevajadzēja būt. “Un tagad cieš visi,” secina V.Griķis. Pēc viņa domām, nevis jāpalielina mikrouzņēmuma nodokļa likme vai jānosaka minimālās sociālās iemaksas, bet jāsakārto likumi tā, lai ar mikrouzņēmuma statusu nevarētu piesegties tie, kuri vienkārši grib optimizēt savus nodokļus.

Visi pēc padoma dodas pie grāmatvežiem
Inga Grigule, kurai Gulbenē ir pašai sava grāmatvedības firma, arī ir reģistrējusies kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. “Dzirkstelei” viņa saka: “Nepastāvība ir briesmīga. Daudzi jau paspējuši likvidēt savus uzņēmumus. Ļoti daudzi prasa padomu. Es visiem saku – jāpagaida, ko valdība būs nolēmusi. Tiem, kuri grib pārreģistrēt savu uzņēmējdarbību kaut kur ārpus Latvijas, es to neiesaku. No tā, ka aizmuksim uz Lietuvu, Igauniju, Kipru, Kairu vai vēl kaut kur, mums labāk nekļūs. Mums taču ir jāstrādā Latvijā, ar Latvijas cilvēkiem! Mums ir nepieciešama nauda pašu valstij. Lielajiem uzņēmumiem varbūt tas ir citādāk, ja viņi eksportē savu preci, bet ne jau mums, mazajiem, kuri strādājam vietējam tirgum un zinām, ka no Igaunijas neviens šurp nebrauks pirkt mūsu pakalpojumus.”
I.Grigule cer uz valdības saprātu un apelē pie tā. Viņa uzsver – mazajiem uzņēmumiem būtu neprāts 97 eiro mēnesī atdot sociālajās iemaksās par katru darbinieku. Arī viņa pati ir kaujas gatavībā, lai VID iesniegtu veidlapu par izstāšanos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju reģistra un pārslēgtos uz citu nodokļu maksāšanas formu vispārējā kārtībā.”

Fakti
◆ Gulbenes novadā saskaņā ar VID datiem šogad pavisam darbojās 768 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tajā skaitā 135, kuri bija reģistrējušies tieši šogad.
◆ Mikrouzņēmuma nodokļa likums stājies spēkā 2010.gada 1.septembrī, to parakstījis toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Turpmāk likums ticis grozīts vienu reizi 2011.gadā, divas reizes 2013.gadā un trīs reizes 2015.gadā.
◆ Termins “mikrouzņēmums” nav īsti korekts, jo apzīmē nodokļa maksāšanas formu, savukārt pati uzņēmējdarbības veikšanas forma var būt ļoti atšķirīga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mikrouzņēmumi: būt vai nebūt?

Kategorijas