Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpēc izgāžas ideja par renovāciju?

Diāna Odumiņa

2016. gada 13. decembris 00:00

1508
Kāpēc izgāžas ideja par renovāciju?

No sākotnējas idejas par renovāciju daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji Gulbenē, Skolas ielā 1, gada laikā ir piezemējušies līdz jumta remontam.
Šis piemērs uzskatāmi apliecina – pilsētā un novadā dzīvojamo ēku renovācija privātajā sektorā ir pārāk ciets rieksts. Kāpēc tā?
Vēl maijā “Dzirkstele” rakstīja, ka 55 dzīvokļu mājā Skolas ielā 1 cilvēki vēlas ēkas renovāciju, izmantojot iespēju pusi projekta izmaksu segt no valsts maka. Turklāt tas būtu finansiāls atbalsts, kuru nekad neprasīs atmaksāt atpakaļ. Ēka taču ir vairāk nekā pusgadsimtu veca! Mājas padomes locekle Genovefa Laicāne “Dzirkstelei” stāsta, ka gājis raibi.

Iedzīvotāji nespēj vienoties, ir parādi
Izmantojot aptaujas metodi, tikusi sākta dzīvokļu īpašnieku parakstu vākšanu, taču drīz vien entuziasms apsīcis. Vienreiz viņai lapas ar savāktajiem parakstiem mistiski pazudušas kādā no SIA “Gulbenes nami” kabinetiem, minētais uzņēmums apsaimnieko māju Skolas ielā 1. G.Laicāne vākusi parakstus otrreiz. Viss apstājies tāpēc, ka starp dzīvokļu īpašniekiem pietrūka mājas renovācijas idejas atbalstītāju. 28 dzīvokļu īpašnieki bijuši par renovāciju. Pārējie par tādu pasākumu neesot bijuši gatavi parakstīties. Nepietiekams atbalsts pašu vidū, komunālo maksājumu parādi – tie bija galvenie iemesli, kas neesot ļāvuši cerēto novest līdz galam. Visu sarežģī arī tas, ka šobrīd mājai Skolas ielā 1 nav dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas. Kuru katru gribētāju iedzīvotāji pretī neņem.
8.decembrī mājas padome sasauca kārtējo sapulci, kopā aicinot visus dzīvokļu īpašniekus. Atnāca nedaudz vairāk par desmit. Izrunājās, vienojās no jauna sākt aptauju un parakstu vākšanu, tagad – par jumta nomaiņu.  G.Laicāne saka – atkal jau viedokļi ir dažādi. Mājai ir 11 000 eiro uzkrājums, kuru varētu novirzīt jumta nomaiņai. Ar šo summu, protams, ir par maz. G.Laicāne uzskata, ka salīdzinoši īsā laikā ar dzīvokļu apsaimniekošanas maksas palīdzību var papildus sakrāt vēl vajadzīgos 8000 eiro. Mājas padome jau ir aptaujājusi vietējās firmas un noskaidrojusi, kur var vislētāk pasūtīt jumta maiņu. Jau ir atrasta firma, ir izveidota tāme. Ja iedzīvotāju vairums spēs vienoties, jumts tiks nomainīts.

Iedzīvotāji it kā gribētu, bet tomēr baidās
SIA “Gulbenes nami” valdes locekļa pienākumu pildītājai Vitai Aleksānei ir savs viedoklis par šo tēmu. “Mani sauc uz dzīvojamo māju iedzīvotāju sapulcēm. Parunājamies arī pirms un pēc tam. Saku, kāpēc baidīties, ja speciālisti apgalvo, ka pēc renovācijas ikdienā nebūs jāmaksā vairāk par līdzšinējo. Cilvēki it kā gribētu, bet atbild: “Mēs varbūt šo pašu nespēsim samaksāt!” Nav pārliecības par rītdienu. Viņi būtu gatavi visu darīt, bet, skatoties uz notikumiem, kas risinās mūsu valstī, viņi nezina, ko gaidīt no jaunā gada. Kaut vai tie paši pašnodarbinātie vai mikrouzņēmumi. Mēs visi esam tikai cilvēki. Šodien darbs ir, rīt tā var nebūt. Minēšu piemēru par viena liela ārzemju uzņēmuma darbiniekiem, daudzi no kuriem ir kļuvuši par komunālo maksājumu parādniekiem un tiek aicināti uz pārrunām Gulbenes pilsētas pārvaldē, kā arī Stradu pagasta pārvaldē. Cilvēki tā arī atbild: “Ja mūs palaiž bezalgas atvaļinājumā, mēs nevaram līdz ar to garantēt samaksu. Kur šajā situācijā ir cilvēka vaina? Nevar objektīvu iemeslu dēļ veikt komunālos maksājumus mēnesi vai divus,” stāsta V.Aleksāne.
Viņai radusies sajūta, ka iedzīvotāji tieši nestabilo ienākumu dēļ uz visām inovācijām raugās piesardzīgi. Prakse liecina, ka ir viena masa parādnieku, kuri kādu laiku neveic īres/apsaimniekošanas un komunālos maksājumus termiņā, bet tad pēkšņi gūst lielākus ienākumus un uzreiz spēj samaksāt parādu par vairāk nekā 1000 eiro apmērā. “Iedzīvotājiem dzīves situācijas ir ļoti dažādas. Jāsaprot arī tie, kuri nekad dzīvē nav ņēmuši kredītus, nekad nav dzīvojuši uz parāda. Tagad kāds viņus spiež to darīt, cenšas pārliecināt. Uzspiest nevajadzētu,” domā V.Aleksāne.
Jau rakstījām, ka Latvijā pieteikties dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmai varēs vēl līdz 2022.gada 31.decembrim vai līdz brīdim, kamēr tiks izsmelts viss pieejamais programmas finansējums - 166 miljoni eiro. Ar šīs naudas palīdzību būs iespējams nosiltināt aptuveni 1700 no Latvijā esošajām 36 000 daudzdzīvokļu mājām. Uz dalību projektā dzīvojamā māja var pretendēt tad, ja 75 procenti dzīvokļu īpašnieki tam piekrīt un ja mājas komunālo maksājumu disciplīna sasniedz vismaz 90 procentus – to prasa komercbankas.