Latvietim vajag kārtīgu maizi

2016. gada 13. decembris 00:00

Smiltenes novadā, Blomes pagastā, lauku mājās “Donas” saimnieko pagājušā gada šova “Īstās latvju saimnieces” dalībniece Ilze Briede. Viņa uzņem ekskursantus savā “Maizes darbnīcā”, kur atļauj ikvienam pašam izcept savu īstas plaucētas rudzu maizes kukulīti un atklāj maizes tapšanas noslēpumu.

Ēka celta kā zirgu stallis
Izrādās, ka pamatīgā laukakmeņu būve celta kā zirgu stallis 1895.gadā. 1976.gadā kolhoza priekšsēdētājs Imants Bērziņš ēkā izveidojis Blomes maizes ceptuvi, lai viņa ļaudīm būtu kārtīga maize, jo veikalā padomju laikos varēja nopirkt tikai formas maizi, kuru tolaik sauca dažādi: ķieģelītis, cūku maize, celtnieku maize, Staļina kūka. Blomes maizes ceptuve 30 gadus cepa Latvijā visgaršīgāko maizi, bet 2002.gadā tā beidza eksistēt. Kopš 2006.gada šeit ir lauku māja viesu uzņemšanai ,,Donas’’. “Bet arvien biežāk mums uzdeva jautājumu: ,,Kā, vai tad maizi jūs necepsiet?’’ Tad nu mēs arī izveidojām ,,Maizes darbnīcu’’,” saka saimniece.
“Donās” maizi cep pēc sentēvu tradīcijām: abrā plaucē, ar rokām samīca, izveido kukulīti un to apmīļo “pret rītiem, pret vakariem”, tad uzliek uz kļavu lapām un šauj iekšā īstā maizes krāsnī. Viss maizes cepšanas process aizņem apmēram trīs stundas. Kamēr mūsu kukulīši cepas, nobaudām “Donu” maizi, kaņepju aizdaru, ķiploku sviestu, žāvētu speķi. Saimniece atzinīgi novērtē Rankas “Ķelmēnu” maizi un “Lāču” maizi, bet “Donās” pārsvarā maizi cep ciemiņiem.

Saimnieces goda darbs
I.Briede saka, lai uzceptu labu rupjmaizi, vajag labus miltus, kārtīgu maizes krāsni, abru, sargātu un lolotu abrkasīti (ieraudziņu) un riktīgu saimnieci. “Maizes cepšana ir saimnieces goda darbs. Kad gatavojas cept maizi, visam jābūt sakārtotam, ķēķim izmazgātam un pats galvenais - maize jācep ar mīlestību. Kad saimniece cep maizi, viņa to programmē, jo tikai viņa zina, kas patiesībā viņas saimē ir sakārtojams. Kad maizi jauc, tad ieliek tur informāciju, kuru saime saņem, ēdot maizi. Šodien zinātnieki pilnīgi oficiāli atzinuši, ka starp produktu un ēdāju notiek informācijas apmaiņa šūnu līmenī, bet mūsu senču saimnieces to jau gadsimtiem ilgi ir zinājušas,” stāsta I.Briede.
Viņa saka, ka īstas maizes recepte ir vienkārša: jābūt miltiem un ūdenim. Miltus izsijā, lai būtu vairāk gaisa, lai maize rūgtu. Ziemā miltus vajag sasildīt, citādi maize ļoti lēni rūgs. “Vispirms iejauc “maizes putru”. Uz pieciem kilogramiem miltu ņem līdz litram ūdens. Ļoti svarīga ir ūdens temperatūra. Atkarībā no tās izšķir parasto un plaucēto rupjmaizi, salinātu. Plaucētai maizei ūdeni vajag 90-95 grādus karstu - kad skrien balti burbulīši, bet vēl nevārās. Abrā ieber miltus un strauji uzlej uz tiem karsto ūdeni – noplaucē, līdz veidojas krējuma biezuma masa. Tad ar menti stipri apkuļ - jo stiprāk kuļ, jo “maizes putra” kļūst saldāka. Abru silti sasedz. Palaikam apkuļ vēl kādas trīs reizes. Un tad atstāj plaucējumu ieskābt līdz 36 stundām - atkarīgs no temperatūras telpā, mēness fāzes un atmosfēras spiediena: vēsākā telpā, vecā mēnesī un spiedīgā gaisā viss notiek lēnāk; ja ir negaisi, mīkla mēdz trakot. Abrkasīti atsevišķā traukā atšķaida ar siltu ūdeni un noliek siltā vietā, lai tas sāk atmosties. Kad “maizes putra” ir ieskābusi, tai jāsmaržo pēc skābiem āboliem. Tad tai pievieno ieraudziņu. Intensīva rūgšana ilgst apmēram 6 stundas, svarīgi ir neaizlaist etiķī,” stāsta saimniece.
Kad “maizes putra” sāk jau burbuļot, jāpagaršo, vai ir patīkama saldskāba garša ieskābusi. Ja viss ir kārtībā, pieber apmēram desmit kilogramus miltu. Var arī piebērt kādu sauju ķimeņu. Ja gribas saldāku maizi, var piebērt arī nedaudz cukura, var arī pielikt šķipsniņu sāls. “Bet es nelieku: pašos rudzu miltos ir tik daudz visādu labumu, ka pietiek ar miltiem, ķimenēm un ūdeni. Rupju rudzu maizē, starp citu, ir apmēram 20 vitamīnu koncentrāts un arī vēl lēnās rūgšanas procesa laikā izveidojas unikāli fermenti un vitamīni,” uzsver I.Briede.
Maizes krāsnij malku sanes jau vairākas dienas iepriekš, lai malka apsildās. Krāsni kurina apmēram divas stundas. Kad paliek tikai sarkanas ogles bez zilas liesmas, šīberus šauj ciet. I.Briede uzsver, ka svarīgi šo momentu nenokavēt, jo krāsns sasilst no oglēm.

Maizei lika īpašas zīmes
Bet patiesībā viss nav tik vienkārši, kā izklausās, jo pati Ilze cept maizi mācījusies vairākus gadus. Senāk ikdienā cepa trīs kilogramus smagus garenus kukuļus, bet godiem cepa mazākus apaļus kukulīšus. “Lai godinātu sauli: zemeslode arī ir apaļa, un aplis vispār ir enerģētiski visideālākā figūra pasaulē. Uz kukuļa pēdējos gadsimtos lika statenisko krustiņu, ko ieviesa baznīcas ietekme, bet pirms tam maizei lika īpašas zīmes, ņemot vērā, vai tobrīd saimē bija vajadzīga saticība vai aizsardzība, vai labklājība. Uz pirmā kukuļa vienmēr lika Māras krustu, un saimniece pie katra dubultkrusta teica: “Lai pietiek saimei, lai pietiek bērniem, lai pietiek nabagiem, lai pietiek pašiem!” - jo svarīgi ir, lai visa pietiek, nevis lai ir daudz,” stāsta I.Briede.
Arī mēs uz saviem kukulīšiem vilkām dažādas zīmes, bet vairāk gan tāpēc, lai atšķirtu savu veidojumu. Kukuļus liek uz kļavu lapām, bet var likt arī uz kalmēm vai kāpostu lapām. Arī mēs salasījām kļavu lapas saviem kukulīšiem. Izceptā maizīte esot jāēd tikai trešajā dienā, bet es gan tik ilgi nevarēju nociesties. Vēsā vietā “Donu” maize glabājoties pat mēnesi.
Pirms Ziemassvētkiem “Donās” rūķi ir atvēruši “Piparkūku darbnīcu”. Ja sarunāsiet, varēsiet kopā izcept savu Laimes piparu kūku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Latvietim vajag kārtīgu maizi

Kategorijas