Viņas stundas – vairāk nekā mūzika

44 gadus vecā gulbeniete Lāsma Lapkaša zina - mūzika paņem cilvēka sirdi un dara ar to brīnumus. Lāsma jau 24 gadus ir mūzikas pedagoģe. Viņas profesionalitāte ir novērtēta ar augsto 4. kvalitātes pakāpi. Augstāka ir vēl tikai 5.pakāpe, kuru piešķir par kvalificētu darbu valsts līmenī. Lāsmas darbā vērtēts ne tikai viņas tiešais darbs, bet arī ieguldījums, novadā vadot pirmsskolas mūzikas skolotāju metodisko apvienību sadraudzībā ar skolu mūzikas skolotājiem.
“Mani skolotāji ir iemācījuši būt atbildīgai par to, ko es daru un kā es daru. Mans darbs ir saistīts ar maziem bērniem. Tā ir ļoti liela atbildība. Es bērnus ievedu mūzikas un skaņu pasaulē. Tie ir kā pamati, uz kuriem mazais cilvēciņš visu pārējo būvēs. No tā veidojas zināšanas, attieksme. Viss. Esmu priecīga par saviem audzēkņiem, kuri izvēlas mācīties Gulbenes mūzikas skolā un dara to veiksmīgi. Ceru, ka viņiem visu mūžu patiks dziedāt, muzicēt. Ja tā notiks, tad sava nozīme būs arī bērnudārzā pavadītajiem gadiem. Uzskatu, ka manu profesiju nevar nemīlēt. Papildus man ir iespēja vadīt metodisko apvienību. Enerģijas pietiek. Esmu priecīga strādāt, palīdzēt,” saka Lāsma.
Uzskata sevi par laimīgu cilvēku
Lāsma šodien nevar nemaz iedomāties, kā viņas dzīve būtu veidojusies bez mūzikas. Īpaši jutīgo dzirdi viņa esot mantojusi no sava vectēva Alfrēda, mammas tēva, kurš esot spēlējis vijoli. Mazmeitai gan nav bijusi iespēja to dzirdēt, jo Lāsma nāca pasaulē, kad vectēva vairs nebija. “Es esmu pateicīga mammai (Sarmīte Ģērmane – red.), kura man neļāva pamest mācības Gulbenes mūzikas skolā, ko es varbūt būtu izdarījusi tāpat kā daudzi citi bērni. Mamma vienmēr prata atrast tos pareizos vārdus, lai mani pārliecinātu,” saka Lāsma. Viņas profesionālā karjera ir sākusies Lejasciema vidusskolā, kurā savulaik bija mūzikas novirziens. Tad sekoja piedāvājums strādāt Gulbenes 1.bērnudārzā, kur viņa savu maizi nopelna šobaltdien. Pa vidu bija studiju gadi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur Lāsmas vokālā pedagoģe bija dziedātāja Aija Kukule, bet diriģēšanu pasniedza Gido Kokars. “Man ir bijuši labi skolotāji,” saka Lāsma.
Bērniem jāpalīdz sadzirdēt pasauli
Lāsma saka – mūsdienu bērni ir ļoti talantīgi. Viņi ir piedzimuši un dzīvo attīstīto tehnoloģiju laikmetā, kad laiks skrien daudz ātrāk nekā pirms gadiem 20 vai senāk. Strādāt ar šiem bērniem esot aizraujoši. Viņi esot atvērti visam jaunajam un visu apgūst ātri. Lāsmai liekas, ka mūzika šiem bērniem var palīdzēt iekšēji harmonizēt sevi. Viņa māca bērniem, ka mūzika ir viss, kas ir apkārt: vēja skaņas, pilsētas kņada, putnu balsis, kas priecājas un raud, kas domā, elpo un dzīvo. Lāsmai ir ļoti svarīgi, lai viņas audzēkņi prastu cienīt un žēlot cits citu un neaizsargātos - vecos cilvēkus, dzīvniekus. Jau 10 gadus Lāsma savus audzēkņus regulāri ved uzstāties Gulbenes veco ļaužu mājas iemītnieku priekam. “Šogad vecos ļaudis aicināsim ciemos uz bērnudārzu. Tas būs citādāk un tāpēc savstarpēji interesantāk,” saka Lāsma. Katru gadu mazie kopā ar savām ģimenēm piedalās bērnudārza organizētajā akcijā – specializētās barības ziedošanā suņiem un kaķiem, kuri nonākuši nelaimē, jo zaudējuši mājas.
Bērni ir pelnījuši visu pašu labāko, un viņiem ir jāpalīdz apzināties, ka dzīvo pasaulē, kurā šodien vairs nav robežu. Tieši tāpēc Lāsma pirms trīs gadiem nenobijās izmantot novada domes darbinieku ierosinājumu Gulbenes 1.bērnudārza kolektīvam darbam ar bērniem uzņemt ārzemju brīvprātīgos jauniešus. Tas nebija vienkārši. Iestādē vispirms tika veikta akreditācija, tikai tad tika akceptētas tiesības atbalstīt starptautiskos projektus un nu jau arī uzņemties koordinējošās funkcijas. “Pirmajā gadā pie mums strādāja jauniete no Spānijas, otrajā – vāciete, šogad atkal spāniete – Anabella, kura pēc izglītības ir pirmsskolas vecuma bērnu skolotāja. Ar šādu jauniešu ienākšanu kolektīvā ieguvēji esam visi. Šīs jaunietes spēj par visu brīnīties tāpat kā bērni, tāpēc rodas sapratne. Bērniem viņas patīk, jo tā ir cita kultūra, mentalitāte, skatījums. Šīs meitenes mums liek paskatīties uz to, ko mēs darām, ar svaigu skatienu. Un piepeši saproti – mēs pasaulē esam atšķirīgi un vienlaikus arī līdzīgi. Mēs visi esam cilvēki! Rodas izpratne par globālo izglītību,” saka Lāsma. Saskarsme ar brīvprātīgajiem ārzemju jauniešiem viņai palīdzēja uzspodrināt savas angļu valodas zināšanas. “Savulaik šo valodu cītīgi mācījos privāti pie skolotājas Olgas Krievas, bet jau sāku piemirst apgūto,” piebilst Lāsma.
Emocionāla un iejūtīga vienmēr
Lāsmai ir laimējies ieprecēties muzikālā ģimenē. Vīra Modra brālis Raimonds ir izcili muzikāli apdāvināts. Viņš strādā kristīgajā Grostonas skolā, ir bērnu bāreņu aizbildnis. “Sirdī Raimonds arvien ir mūziķis. Mūzika palīdz saredzēt, ka ikdiena nav pelēka. Kad cilvēks dzied, dvēseles stāvoklis mainās. Nav vairs vietas dusmām vai citām negācijām. Visos godos dziedam. Vīratēvu Gunāru dziedāšana un muzicēšana, kā arī rododendru audzēšana notur pie veselības,” saka Lāsma.
Pieķeršanās – šis vārds arī Lāsmai nav slogs. Viņa pateicas mammai, ka viņa mācījusi Lāsmu neturēt savu sirdi ciet un būt atsaucīgai pret tiem, kuriem nepieciešama palīdzība. “Es ne vienmēr biju laba pret viņu,” saka meita un piemin – māmuļu ir zaudējusi pirms 17 gadiem. Laiks ir licis izvērtēt un saprast. Lāsma tagad labāk nekā jebkad saprot mammas dziļāko būtību, daļa no kuras ir arī viņā.
Ar lielu mīlestību viņa runā par gulbenieti Martu Salmiņu, kuru daudzi pilsētā zina kā savu skolotāju kādreizējā Gulbenes 1.vidusskolā. “Martiņa man bija kā vecmāmiņa. Ir pagājuši divi gadi, kopš viņas vairs nav, bet man arvien vēl ir grūti pierast. Mūs savulaik iepazīstināja mana mamma... Esmu pateicīga Dievam, ka mēs sildījām viena otras dvēseli 15 gadus. Marta mūžībā aizgāja 95 gadu vecumā. Martiņa uz mani tika teikusi: “Ak, tu, mana Čabulīte Grabulīte!” Tagad, aizejot pie viņas uz kapiem, saku: “Es, tava Čabulīte Grabulīte, esmu atnākusi!” Man palicis ir Martas rudais kaķis Princis. Mincis, kuru es pati biju reiz viņai aiznesusi.”
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"