Piens uzburbuļo, bet cūkgaļa sutinās gausi

2016. gada 16. decembris 00:00

Galvenie lauksaimniecības uzņēmumi 2015. gadā apgrozījuši 283 miljonus eiro, kas ir par 31 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, peļņa no 12 miljoniem eiro pakāpusies līdz 28 miljoniem eiro. Šis gads savukārt aizvadīts ar raibu panākumu un neveiksmju gammu. 2016. gada rādītāji būs atkarīgi no tā, cik lielu ietekmi uz kopējo ainu būs atstājusi šā gada izteiktā šūpošanās katrā nozarē atsevišķi. Piena cenas gada laikā uzrādījušas gan zemāko punktu, gan uzlēkušas līdz Eiropas vidējam līmenim. Graudaudzētāju ražu mērcēja augusta rekordlietavas. Savukārt cūkkopji ne tikai kārtējo gadu centās noturēt biznesu, sadzīvojot ar Āfrikas cūku mēra draudiem, bet kopā ar dārzeņu audzētājiem turpināja grūto konkurences cīņu ar ievesto stipri lētāko produkciju.

Polija sāk “aizrīties”
2016. gads ieies vēsturē kā gads, kad piedzīvota viena no zemākajām piena iepirkuma cenām - jau zem 20 centiem par litru vasarā, gan gada beigās – fenomenāla cenas palielināšanās par vairāk nekā 40 procentiem, uzlecot līdz Eiropas vidējam līmenim. «Latvija šajā jomā mēdz būt vai nu pirmā, vai pēdējā, šajā gadījumā – pēc piena iepirkuma cenas pieauguma intensitātes – pirmā,» rezumē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Piena pārstrādātāji saviem produktiem atraduši noieta tirgus aptuveni 20 jaunās valstīs. Tas varētu likties liels panākums, ja vien būtu sasniegts vērā ņemams apjoms. Nozarei priekšā vēl smagākais darbs – tirgu ne tikai atrast, bet tur arī ieņemt nozīmīgu vietu un noturēties. Šāda situācija ir arī ar izdaudzināto Ķīnas tirgu, uz kurieni aizgādāti pirmie produktu paraugi, tomēr arī piena pārstrādes koncernam «Food Union» vēl nav ar ko lepoties apjomu ziņā. «Jāatzīst, ka pēc apjoma neesam atguvuši atpakaļ to, ko pazaudējām Krievijas tirgū. Grūti pateikt precīzu atstarpi, bet joprojām atpaliekam,» vērtē J. Šolks. Tajā pašā laikā, skaitot pēc tonnām salīdzinošajās cenās, īpatsvars starp Latvijā ražotajiem industriālajiem produktiem un produktiem ar augstāku pievienoto vērtību nosliecies par labu pēdējiem. Nākotnē Latvijas piensaimniekiem jātiecas meklēt tirgus, kur ir iespēja pārdot tieši produktus ar augstāku pievienoto vērtību, jo ar standarta produktiem tie ir ļoti atkarīgi no to globālās cenas tirgū.
Pašlaik ir sasniegta Eiropas vidējā piena cena un pat pārsniegti normālas piena cenas rādītāji, kādi ir Vācijā un Nīderlandē. «Tas ir uzskatāms par zināmu burbuli, kam var būt negatīvas sekas nākotnē. Par laimi, lauksaimnieku organizācijas un piena pārstrādātāji situāciju izprot līdzīgi un netic, ka šāda cena pieturēsies ilgtermiņā,» atzīmē J.Šolks. «Izaicinājums nākamajam gadam ir darīt visu iespējamo, lai produktu cena veikalos būtu adekvāta piena iepirkuma cenai, jo pašlaik situācija ir neatbilstoša,» viņš turpina, prognozēdams, ka dažādu produktu cena tuvākajā laikā varētu pieaugt par 10–30 procentiem. «Grūti prognozēt, cik stipri plīsīs piena cenas burbulis, bet dažas pazīmes, ka Polijas tirgus ir «aizrijies» un brīnumi nenotiek, jau ir manāmas,» rezumē J.Šolks.

Ne burbuļa, ne krīzes
Latvijas lielākā graudu audzētāju kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža, atskatoties uz aizejošo gadu, atzīst, ka tas nav bijis no veiksmīgākajiem, jo īpaši Latgalē un Vidzemē, kur slapjais pavasaris strauji pārvērtās sausā vasarā, lauki izkalta, bet lietus atgriezās kulšanas laikā, turklāt ar tādu intensitāti, kādu graudkopji neatceras piedzīvojuši. Tas ļoti sarežģīja ražas novākšanu, radīja tās zudumus, graudkopjiem – zaudējumus. «Arī par graudu cenām nav sajūsmas,» bilst. E.Ruža. Salīdzinot ar 2014. gadu, graudu cenu samazinājums bija sasniedzis 40–50 procentus. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, ieņēmumi 2016. gadā augkopības saimniecībās, salīdzinot ar 2014. gadu, varētu būt par 40 procentiem mazāki – kā zemās cenas, tā neiepriecinošās ražības dēļ. «Tajā pašā laikā šogad piedzīvotais var kalpot kā atskaites punkts, kas varbūt liek savilkt jostas, bet reizē spiež pārplānot ražošanu, kļūstot efektīvākam,» saka E.Ruža. Šāds gads graudaudzētājiem liks atcerēties, ka raža un ieņēmumi ir tiešā veidā atkarīgi no laikapstākļiem. Ja iepriekš kādam varēja likties, ka lielā nokultā raža ir paša lauksaimnieka nopelns, tad šis gads parādīja, ka tomēr jārēķinās ar to, ka lauksaimniecība ir no dabas absolūti atkarīga nozare. Tāpēc ekonomiski veiksmīgos gados ir jāparūpējas par rezervēm. «Jācer, ka šī mācība atkal neaizmirsīsies tad, kad ražas būs labākas,» viņš turpina.
Runājot par cenu tendencēm, E.Ruža atzīmē, ka pašlaik cenas ir nostabilizējušās. Salīdzinot ar 2014. gadu, tās ir stipri zemākas, tomēr ir par kārtu augstākas, nekā bija pirms gadiem desmit. «Tā kā pašlaik nav ne burbuļa, ne krīzes, var teikt, ka esam diezgan stabilā cenu līmenī. Ja pasaulē nenotiks kādas globālas dabas katastrofas, tas var arī saglabāties, tikai nedaudz svārstoties uz augšu un leju, ar ko ir jārēķinās, plānojot ražošanu,» stāsta E.Ruža. Kopražas apjoms ir mazāks, taču nozarē atkal izteikti bija jūtams pirmapstrādes jaudu trūkums. Kulšanas jaudas ir pietiekamas, taču nav, kur graudus likt. Tādēļ šajā jomā jāturpina plānot investīcijas.
Runājot par kaltēm un to jaudām, nozīmīga problēma, ar ko šogad saskārās lauksaimnieki, ir elektroenerģijas maksājumi. «Neteiktu, ka šis jautājums ir līdz galam atrisināts, jo izmaiņas nav līdz galam racionālas. Kalšu kompleksi ar vairākiem pieslēgumiem pēc sezonas tos atslēdz, cerot, ka bez ļoti lielām izmaksām varēs nākamajā sezonā tos atkal pieslēgt, bet tas, manuprāt, nav labākais risinājums. Valsts šajā jomā uzvedas drusku negodīgi pret vienīgo naudas radītāju – uzņēmējiem, pasakot, ka it kā notiek tirgus liberalizācija, tajā pašā laikā ar citiem instrumentiem būtiski sadārdzinot elektroenerģijas izmaksas. Tas padara uzņēmējus nekonkurētspējīgus pret valstīm, kurās šādi rīki nav ieviesti. Paredzu, ka priekšā vēl diskusijas un cīņas, lai šo lietu civilizēti sakārtotu,» uzsver E.Ruža.

Norūdās
Āfrikas Cūku mēra izplatība turpinājās, slimība sasniegusi Kurzemi, tādējādi nozarē saglabājot lielu risku, stāsta Cēsu novada cūkkopības uzņēmuma SIA «Gaižēni» īpašnieks Aleksis Rasmusens. Vidējā iepirkuma cena bijusi augstāka, nekā gadu iepriekš, dodot iespēju nozarei nedaudz nostabilizēties, neņemot vērā mēra izplatību. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece informē, ka iepirkuma cena dzīvsvarā šoruden ilgāku laiku noturējās virs pašizmaksas un bija 1,20 eiro/kg, patlaban gan tā atkal nedaudz noslīdējusi. Tomēr daudz sāpīgāk par cenu cūkkopjus skar Āfrikas cūku mēra dēļ noteiktie stingrie ierobežojumi, kas liedz brīvi tirgoties ar cūkgaļu.
Nozarē konkurences spiediens ir liels – tirgū ienāk arī Lietuvas, Polijas un Spānijas gaļa. Pārstrādes uzņēmumi, kam ir iespēja iegādāties lētākus importa kautķermeņus, nekavējas izmantot šo iespēju. «Cūkgaļas ražotājiem uzņēmējdarbības pamats ir tieši vietējais tirgus, kurā liela ietekme ir importa gaļai,» atzīmē A.Rasmusens.
Lai gan Zemkopības ministrija sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām jau ilgstoši rosina izskatīt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vairākiem pārtikas produktiem, tostarp arī svaigai cūkgaļai, cūkkopji īpaši netic, ka izdosies to samazināt gaļai. Turpinot domu par nodokļiem, A.Rasmusens norāda, ka vajag palūkoties, uz kāda pamata ievestā cūkgaļa ir lētāka – tas, iespējams, ir tieši nodokļu «optimizācijas» dēļ.
«Gaižēnu» saimnieks, par spīti problēmām, plāno palielināt ražošanu. Uzņēmums gan nav domājis par bioloģiskās cūkgaļas ražošanu, kā to šogad sācis uzņēmums «Ecoland Latvia», kas, kā stāsta ražošanas vadītāja Santa Preimane, tikko veiksmīgi pabeidzis kautuves un sadales bioloģiskās sertifikācijas procesu. Rūjienas puses saimniecība «Kunturi» paplašinās, kā pirmajam lielražotājam Baltijā sperot pirmos soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā un izveidojot uzņēmumu «Ecoland Latvia». Ņemot vērā globālos procesus, kad Eiropa ir pārpludināta ar cūkgaļu, ražotājiem Latvijā turklāt jārēķinās ar Āfrikas cūku mēra izplatības rezultātā noteiktajiem ierobežojumiem, «Kunturos» pieņemts lēmums iet tirgū ar nišas produktu – bioloģisko cūkgaļu. Nākotnē to varētu eksportēt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piens uzburbuļo, bet cūkgaļa sutinās gausi

Kategorijas