Kā gulbenieši tika pie sava kultūras nama
Rīt, 6.novembrī, svinīgi atklās renovēto Gulbenes kultūras namu un tiks svinēta kultūras nama 50 gadu jubileja. Bet kādi ir Gulbenes kultūras centra pirmsākumi un kā tad īsti gulbenieši tika pie sava kultūras nama?
Plānoja celt "Vienības namu" 20.gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Gulbenē kultūras pasākumus organizēja pilsētā esošajās lielākajās zālēs, piemēram, 7. Siguldas kājnieku pulka zālē (Vecgulbenes muižā) vai dzelzceļnieku klubā.
Pēc Gulbenes namsaimnieku biedrības ierosinājuma pilsētā plānoja celt ēku kultūras pasākumiem - "Vienības namu".
Piebilstams, ka 1938.gadā ievēlēja Gulbenes „Vienības nama" būves rīcības komiteju, tajā bija pārstāvētas pilsētas lielākās organizācijas, draudze un pagastu pašvaldības. Komitejā tika pārrunāts „Vienības nama" telpu iekārtojums (sarīkojumu zāle 1000 personām, apspriežu zāle, viesnīca, telpas aizsargiem, jaunatnes un citām organizācijām, sporta zāle, šautuve un cits).
Pilsētā tika uzsākta ziedojumu vākšana, izveidojot speciālu kontu Gulbenes lauksaimniecības biedrības krājaizdevu sabiedrībā. Būve projektā esot bijusi aprēķināta uz 516 000 latu. Notika konkrētas vietas izvēle Brīvības un Litenes šosejas krustojuma tuvumā. Tomēr līdz galam plānu realizēt neizdevās, jo pavisam drīz (1940.gada 17.jūnijā) sākās Latvijas okupācija, kā arī karadarbība Latvijas teritorijā.
Būvniecības darbos iesaistās arī pilsētnieki
Pēc Otrā pasaules kara par kultūras namu sāka izmantot ēku Rīgas un Bērzu ielas stūrī. Kultūras pasākumiem daudz izmantoja arī pilsētas skolu zāles. Tomēr, palielinoties Gulbenes iedzīvotāju skaitam, par vienu no pamatnepieciešamībām kļuva specializētas ēkas būvniecība kultūras pasākumu rīkošanai.
1958.gadā Gulbenes pilsētā Rēzeknes celtniecības trests sāka būvēt jaunu kultūras namu.
Piebilstams, ka Gulbenē cēla pirmo šāda veida kultūras namu Latvijā. Jaunceltne būvēta pēc arhitekta Ilmāra Paegļa (1921-2010) būvprojekta kā trīsstāvu ēka: pirmajā stāvā bija paredzēta sarīkojumu zāle, kas kopā ar balkonu domāta 600 skatītājiem, tā pati telpa bija paredzēta arī kā kinozāle, vēl pirmajā stāvā izbūvēja atsevišķu platekrāna filmu kinozāli; otrajā stāvā bija ieplānota bibliotēka, lasītava, nodarbību istabas un radiomezgls; trešajā stāvā - konferenču zāle un telpas pulciņu nodarbībām. Visās kultūras nama zālēs bija parketa grīda, un sarīkojumu zāles lustras izgatavoja kāda mākslas darbnīca Rīgā. Valmieras rajona rūpniecības kombināts jaunajam Gulbenes kultūras namam izgatavoja pusmīkstos krēslus.
Būvniecības darbu gaitā tika organizētas sabiedriskās talkas, kurās piedalījās pilsētas iestāžu darbinieki un citi pilsētnieki. Tomēr būvniecības darbi ieilga, galvenokārt 1959.gada aukstās ziemas dēļ.
Gandrīz divus gadus ilgušie celtniecības darbi bija pabeigti, un 1960.gada 17.jūlijā atklāja jaunuzcelto Gulbenes kultūras nama ēku Sarkanarmijas ielā (tagad O.Kalpaka iela 60).
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"