Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir par inteliģentu politiku

Diāna Odumiņa

2016. gada 16. decembris 00:00

1909
Ir par inteliģentu politiku

Vietējās putras politikas katlā vairums ir ilgspēlējošie politiķi. Tāds ir arī partijas “Vienotība” Gulbenes nodaļas vadītājs, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.
- Kā domājat, vai gaidāmajās vēlēšanās iezīmēsies kāds spilgts līderis?
- Dzīvē nekad nekas nav tikai melns vai balts. Tādi cilvēki kā Nikolajs Stepanovs vietējā politikā, kā Kristaps Porziņģis basketbolā nepiedzimst katru dienu. Vai mēs varam mācīties no šādiem cilvēkiem? Mēs to nedarām. Katram mums ir sava pieredze, savas kļūdas, no kurām mācīties, savs ieguldījums. Manuprāt, ir arī muļķīgi cerēt un domāt, ka politikā vai komandu sportā viens cilvēks var atrisināt visu. Līderis var paust savas domas, izteikt priekšlikumus, redzēt risinājumus. Tālāk – pārējie sadzird vai nesadzird. Arī N.Stepanovu, šķiet, pārējie 16 deputāti novada domē ne vienmēr sadzirdēja. “Vienotību” novada domē pārstāv tikai 4 no kopumā 17 deputātiem. Tā ir iespēja tikai paust domas un mēģināt pārējos pārliecināt.
- Daļa vēlētāju uzskata – nost ar vecajiem politiķiem, lai vietā nāk jaunie!
- Jaunajiem ir jānāk politikā! Taču tam ir jānorit dabiski un sakarīgi. Ja, piemēram, deputātu sastāvs ar nepieredzējušiem politiķiem nomainās 40 procentu apmērā – līdzsvars būs. Ja visi vecie uzreiz tiek nomainīti pret jaunajiem, iznākums var būt neprognozējams. Varbūt būs ļoti slikti, bet varbūt – ļoti labi. Ja līdzās jaunajiem ir pieredzējušie, var garantēt līdzsvarotu attīstību. Ir labi, ja ir konkurence. Ja tās nav – tad ir slikti. Ja deputātu sastāvs jaunajā novada domes sasaukumā būs, kā saka, galīgi sadrumstalots un cilvēki nespēs ne par ko vienoties, notiks mīņāšanās uz vietas. Nav jau runa par politisko disciplīnu, bet par elementāru sadarbību kopīgu lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības darbā profesionalitāte vairāk ir saistīta ar pieredzi. Tomēr reizēm vecā pieredze ir traucējoša. Lai gan... Viens tāds deputāts, kāds ir Artuss Kamiņš no Saeimas, var patikt, bet ja tādi būtu visi deputāti, kuri skrien cits citam pakaļ ar videokameru? Demokrātija... ir tāda, kāda ir. Bet pagaidām nekas labāks pasaulē nav izdomāts.
- Iedzīvotāju pārmetumi par Gulbenes slimnīcu nerimst. Jūs tur esat deleģēts pārstāvēt pašvaldības intereses.
- Ja runa ir par SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” kā uzņēmumu... Gada pārskats liecina, ka strādāts ir ar peļņu. Vadības līmenī pārmest neko nevar. Vai tur attiecībā pret klientu vienmēr un viss notiek labi? Tas ir cits stāsts. Es nezinu, vai simtprocentīgi ir realizēts tas, kas tika Gulbenei solīts pēc eiroremonta slimnīcā – kur kādas nodaļas būs. Tas būtu izpētes vērts. Man pagaidām nav izdevies tikt pie projekta dokumentācijas. Varbūt neesmu mācējis paprasīt. Taču, ja pareizi atceros, tieši šis eiroremonta projekts, finansējuma piesaiste bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc savulaik notika abu slimnīcu apvienošanās. Man un iedzīvotājiem noteikti gribētos, lai Gulbenes teritorijā slimnīca darbotos un spētu uzņemt pacientus arī nakts stundās, nevis tikai dienā. Pagaidām tas nav nodrošināts. Jā, Gulbenē nav traumatologa. Taču terapeiti ir. Kāpēc gan pacientu ar plaušu karsoni Gulbenes slimnīcā nevarētu uzņemt, palātu ierādīt un ārstēt arī nakts stundās? Esmu par to runājis ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Marģeru Zeitmani. Viņš rēķina, kādas tādā gadījumā būs izmaksas. Papildu speciālisti, darbs nakts laikā – tās ir izmaksas, kuras, šķiet, pagaidām uzņēmums neuzņemas. 
- Kas ir “Vienotības” lielā sāpe par Gulbenes novadam solīto un nepaveikto?
- Pateikt, ka veidosim pilsētā un laukos uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, nozīmē nepateikt neko. Kā to izmērīt? Pašvaldība var strādāt infrastruktūras sakārtošanā novadā. Ir notikusi ūdenssaimniecības sakārtošana. Ar 1.janvāri atbildību šajā nozarē pārņems SIA “Gulbenes nami” - pašvaldības uzņēmums Gulbenē. Novada attīstības centrs ir Gulbene. Mēs nevaram attīstīt novadā vairākus centrus. Galu galā var iznākt tā, ka tā īsti attīstīts nebūs neviens. Jāsaka, ka “Vienotības” mērķis nebija un nav pirms vēlēšanām barot cilvēkus ar populistiskiem vai nerealizējamiem solījumiem. Ne visu šajā sasaukumā ir izdevies īstenot. Viens no mūsu mērķiem bija nodrošināt visu novada skolēnu medicīnisko apskati, lai konstatētu veselības stāvokli, laikus pamanītu problēmas un risinātu tās. Vai bērnam ir pareiza stāja, pareizs zobu sakodiens, ir jānosaka, kamēr vēl var koriģēt. Vecāki paši ne vienmēr saprot, pamana, bet speciālista ieteikumi taču būtu jāņem vērā. Fizioterapeita konsultācijas vajadzētu nodrošināt ne tikai mūsu sporta skolā, bet katrā novada pašvaldības pārziņā esošajā izglītības iestādē. Pagaidām pašvaldības budžetā tam naudu neesam atraduši. Vajadzētu!
Bija arī doma, ka pašvaldībai pakāpeniski savā pārziņā vajadzētu pārņemt novadā esošās profesionāli tehniskās skolas, veidojot tās par izglītības centriem. Diskusija novada domē bija. Sapratām – nevarēsim. Trūkst finansējuma. Protams, jūtamies vainīgi. Šā pašvaldības sasaukuma laikā Jaungulbenes arodskola diemžēl tika likvidēta. Pašvaldība pārņēma daļu šīs skolas ēku. Rankas arodskola turpina pastāvēt. Prieks ir par citām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm pilsētā – mūzikas, mākslas, sporta skolu, kuru pastāvēšanu un attīstību “Vienotība” vienmēr ir atbalstījusi un atbalstīs. Vispārizglītojošajās skolās novadā audzēkņu skaits krītas, bet šajās trīs skolās – palielinās. Tas par kaut ko liecina. Un tā ir vērtība. Ne velti saka, ka, piemēram, starp mūzikas skolu beigušajiem nemēdz būt kriminālnoziedznieki. Ir jāatbalsta dažādas jauniešu papildu izglītošanās un brīvā laika organizētas pavadīšanas iespējas. 
- Sešu bāriņtiesu vietā ar 1.janvāri – viena.
- Tam ir savi plusi, ir savi mīnusi. Paliek strādāt bāriņtiesā tie, kuriem šī ir pamata nodarbošanās, nevis papildu pienākums. Notariālās funkcijas bāriņtiesai paliks. Jā, darbinieki biežāk būs, kā saka, uz riteņiem. Toties papīru darba būs mazāk. Pašlaik novada bāriņtiesas savā starpā ir spiestas veikt saraksti, ja, piemēram, bērna tēvs dzīvo pilsētā, bet māte pagastā.
- Žēl, ka šogad Gulbenei nekas netika no Saeimas deputātu kvotu naudas...
- Tiešām? Šogad ļoti labi varēja redzēt, kā Ventspils ar kvotu palīdzību tiek pie naudas. Kas tagad notiks pašvaldību vēlēšanās? Lemberga kungs izgāzīs krūti un teiks: redz, kā es savai pilsētai sakārtoju to un šito, redz, kāds es esmu labs saimnieks! Pensionāri atsauksies: “Jā!” Nav komentāru. Piebildīšu vienīgi – ja cilvēks dabū apskatīties, kā desas taisa, tad bieži vien pēc tam tās negrib ēst.  
- Optimizācija novadā norit daudzās nozarēs. Arī izglītības iestādēs.
- Nesen par šo tēmu runājām Druvienā, kad kopīgi ar iedzīvotājiem centāmies iezīmēt pagasta pamatskolas nākotni. Pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis puspajokam sacīja, ka pie visa vainīgi ir zemnieki. Pagastā maz bērnu dzimstot tāpēc, ka kādreizējās lielsaimniecības vietā tagad laukus apsaimnieko tikai daži lielie zemnieki. Darbs lielā mērā notiek ar lieljaudas moderno tehniku. Roku darba ir maz. Darbaspēks no laukiem aiziet projām. Tāpēc arī bērni nedzimst. Joks vai taisnība, bet sava patiesība tajā visā ir. Kas tad ir roku darba darītāja galvenais bieds? Lieljaudas tehnika. Tā ienāk visur – lauksaimniecībā, mežizstrādē. Cilvēku darbu vajag arvien mazāk. Dzīve maina vidi. Šķiet, vēl nesen Latvijā pienotava bija katrā apdzīvotajā vietā. Laucinieki pienu veda, iejūdzot zirgu ratos. Tagad – ne pienotavu, ne zirgu, ne ratu. Pakaļ pienam uz lauku sētu pagastā automašīna tagad var atbraukt pat no Lietuvas, Polijas vai Igaunijas uzņēmuma! Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Tā tas dzīvē notiek.
Šajā sasaukumā Daukstes pamatskolu likvidējām. Vienojāmies, ka tur saglabāsim vismaz bērnudārza grupu. Sākumā parakstījās, ka būs 8 bērni grupā, reāli ir 7, bet bieži vien tikai 5. Pretī ir personāls – audzinātāja, auklīte, cilvēks, kas uzkopj telpas, kas nodrošina ēdināšanu: gandrīz vai pa darbiniekam uz katru bērnu. Bet tikmēr Stāķu bērnudārzā audzinātāja strādā ar grupu, kurā ir 15 vai pat 20 bērnu!