Ar sirdi - Ozolkalnā

2016. gada 16. decembris 00:00

Mērķtiecīgs, disciplinēts, ar augstu atbildības sajūtu, savas dzimtās vietas Ozolkalna patriots - tāds ir 21 gadu vecais Dzintars Lācis, kurš ir pierādījis un parādījis savus spēkus ne tikai spēka trīscīņas sacensībās, bet pavisam nesen ieguvis arī pauerliftinga trenera sertifikātu.

Pārņems stafeti
“Dzirkstele” tiekas ar Dzintaru bijušā veikala telpās Ozolkalnā, kur ne tik sen ar vietējās pagasta pārvaldes atbalstu ir ierīkota sporta zāle vietējiem puišiem. Dzintars piebilst, ka īpaši daudz sava brīvā laika, lai svaru zāle būtu tāda, kāda tā ir tagad, ieguldījuši Māris Miezītis, Helvijs Kamšs, Aivars Rakstiņš, Enijs un Montis Rubeņi. Gribētāju vakaros sportot netrūkst. Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele”, un, ja nepieciešams trenera padoms, tad Dzintars to viņiem neliedz.
Jaunietis neslēpj, ka sports viņu interesē jau kopš bērnības. Savulaik viņš trenējies vieglatlētikā pie Voldemāra Mezīša. Lai arī panākumi vieglatlētikā netika gūti, toties tikusi ieaudzināta pamatīga disciplīna. “Mēģināju cilāt arī svarus. Sākumā gan nebija tik lielas degsmes, bet pēc kāda laika gan,” atceras Dzintars.
Par to, ka jaunietis ir mērķtiecīgs, liecina neskaitāmie kausi un medaļas, kas aplūkojami sporta zālē un, iespējams, ir kā motivācija tiem puišiem, kas tur trenējas. Dzintara kā sportista augstākais sasniegumiem ir 2013.gadā iegūtais Latvijas čempiona tituls spēka trīscīņā absolūtajā vērtējumā jauniešu konkurencē. Domājot par savu kā sportista izaugsmi, Dzintars ne tikai turpina trenēties, bet nolēmis iegūt arī trenera sertifikātu. Lai gan pagaidām darbdienas paiet, strādājot galvaspilsētā, Dzintars atradis laiku tam, lai nedēļas nogalēs apmeklētu kursus un, apzinīgi mācoties, iegūtu arī trenera sertifikātu. Viņš būs arī tas cilvēks, kurš nākamgad pārņems stafeti no biedrības “Gulbenes K.S.P.” pārstāvja Aigara Cīruļa un organizēs spēka trīscīņas komandu uz Latvijas kausa posmiem, Latvijas čempionātiem.
A.Cīrulis atzīst, ka dos iespēju Dzintaram darboties, jo viņš izrāda iniciatīvu. “Es, protams, turēšu roku uz pulsa un, ja vajadzēs, pamācīšu, kas un kā jādara. Dzintaram pieredzes vēl nav daudz, bet viņš ir ļoti perspektīvs puisis. Tā kā viņam ir vēlēšanās darīt, tad ir jādod iespēja. Tas ir tikai apsveicami, ka ir cilvēki, kas vēlas atgriezties laukos un ir apņēmības pilni, vēlas darīt, jo galvenais ir darīt un radīt citiem cilvēkiem prieku par to, ko dari. Būtiski ir spēt piesaistīt jauniešus nodarboties ar sportu un dot viņiem iespēju, piemēram, aizbraukt uz sacensībām. Sportojot jaunieši iemācās disciplīnu, kļūst motivētāki, savukārt trenerim ir jābūt par paraugu, un Dzintars būs kā paraugs,” saka A.Cīrulis.

Iespējas ir arī laukos
Lai arī Dzintars pagaidām vēl strādā Rīgā, ar sirdi un dvēseli viņš ir Ozolkalnā. Savulaik mācījās Ozolkalna pamatskolā, pēc tam Gulbenes 2.vidusskolā. Ozolkalnā viņš vēlas dzīvot, strādāt un brīvo laiku veltīt sportam, jo sports ir viņa dzīvesveids. Tas viņam ir nepieciešams tikpat ļoti kā gaiss, ko elpojam. Viņam ir iecere martā Ozolkalnā organizēt sacensības trīscīņā, savukārt vasarā plānotas vietējo spēkavīru sacensības, bet oktobrī – jau Latvijas līmeņa sacensības spēka trīscīņā.
“Rīgā esmu nodzīvojis pietiekami ilgi. Tur ikdienā ir izjūtams stress, un man tas nepatīk. Ozolkalnā es jūtos labi. Daudzi sūdzas, ka laukos nav, ko darīt, bet tajā pašā laikā neviens neko nedara, lai te būtu labāk, bet iespējas var atrast arī laukos,” ir pārliecināts Dzintars un piebilst, ka viņa tētis Jānis un mamma Līvija nekad nav nevienam ģimenē teikuši, ko darīt, bet atbalsta savu bērnu lēmumus. “Man ir trīs brāļi un piecas māsas, un tāpat kā mani vecāki viņi arī mani atbalsta, ir priecīgi par manu lēmumu atgriezties Ozolkalnā. Arī draugi, kuri dzīvo laukos, protams, ir tikai priecīgi par to. Ozolkalns ir vieta, kur esmu uzaudzis un pret kuru vienmēr ir bijusi cieņa. Es ar lepnumu varu teikt cilvēkiem, ka esmu no Ozolkalna,” atzīst Dzintars.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar sirdi - Ozolkalnā

Kategorijas