Jaunā ceptuve – dāvana Ziemassvētkos

2016. gada 20. decembris 00:00

4373

Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos “Ozoli”, kas jau ceturto gadu Lejasciema pagasta “Majanos” nodarbojas ar divpadsmit veidu maizes cepšanu, veiksmīgi īstenojis Latvijas Lauku attīstības projektu. “Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma konkurētspēju, palielināt ražošanas apjomu, dažādot sortimentu un vēl vairāk uzlabot izstrādājumu kvalitāti,” saka “Majanu” saimnieki Ingūna un Ainārs Ozoli.

Piedāvās smalkmaizītes un plātsmaizes
Projekta realizācijas laikā no Dānijas uz ceptuvi šī mēneša sākumā tika atvesta stāvu krāsns maizes cepšanai, konditorejas krāsns, raudzētava, mīklas mīcītājs, plaukti gatavajai produkcijai, kā arī papildu aprīkojums maizes un bulciņu cepšanai. Līdz šim pircēju iecienītā “Ozolu” maize tika raudzēta, mīcīta un cepta vienā nelielā telpā, bet pavisam nesen ar paša saimnieka Aināra rokām ir uzbūvēta jauna, gaiša un plaša ceptuve, kurā vietu radusi arī daļa jauno iekārtu, metāliskas izlietnes, galdi kukuļu veidošanai. Ainārs izgatavojis arī koka galdus, lai no krāsns izņemtajiem kukuļiem būtu, kur atpūsties. Sava vieta atsevišķā telpā rasta arī konditorejas krāsnij, jo pēc jaunā gada “Majanu” ceptuvē sāks smaržot arī dažādas smalkmaizītes un plātsmaizes. To tapšanas tehnoloģija jau ir rūpīgi izstrādāta un arī izmēģināta.
“Mēs te visu darām paši. Tagad gaidām ciemos Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistus, jo ir noteikts, ka viņiem jānovērtē un jāpieņem jaunā ceptuve. Mēs paši izpētījām, kādas iekārtas vēlamies. Rakstījām projektu un veiksmīgi. Varam uzskatīt, ka jaunā ceptuve ir pašu sarūpēta dāvana Ziemassvētkos,” bilst Ingūna un norāda, ka maize tagad tiks cepta stāvu elektriskajā krāsnī ar akmens virsmu, tāpēc vispirms tā ir jāapgūst. Ainārs steidz akcentēt maizes kvalitātes uzlabojumu: “Jaunajā krāsnī var izmantot tvaiku, virsmas silst dažādi. Ir daudz iespēju. Protams, varējām būvēt arī ar malku kurināmas krāsnis, tas būtu lētāk, bet tādās krāsnīs maizes garoza ir daudz biezāka. Pircējiem patīk, ja garoza ir plānāka. Tas izšķīra par labu elektriskajai krāsnij. Maizes garša no tā nemainās.”
Šādā krāsnī vienā reizē var izcept divpadsmit lielus kukuļus. “Pirms tam tos cepām sešās parastajās elektriskajās krāsnīs. Ja sākumā pietika ar mazo ceptuves telpu, tad ar laiku sapratām, ka ir vajadzīga jauna ceptuve, lai būtu ērti strādāt. Bija jādomā arī par to, kur novietot izcepto maizīti. Gribējās arī dažādot sortimentu. Lai gan arī citi cep smalkmaizītes, tomēr katram cepējam tās garšo citādāk. Pagaidām nestāstīsim, kādas būs mūsu ceptās smalkmaizītes, lai pircējiem saglabātu pārsteigumu. Kūkas gan pašlaik nedomājam cept. Kūku cepējiem konkurenti nebūsim,” stāsta Ingūna.

Mēs strādājam ļoti daudz
Kad ir jāpošas uz kārtējo tirdziņu, tad “Ozolu” maizes ceptuvē gaisma nenodziest visu nakti, jo, kā bilst paši saimnieki, ir jāstrādā ļoti daudz, lai produkcijas patērētājiem vienmēr varētu piedāvāt tikai svaigi ceptu maizi. Nemitīgi tiek izzinātas arī pircēju vēlmes. Pirmie gadi pierādījuši, ka joprojām visiecienītākā ir “Ozolu” klasiskā saldskābmaize. “Kad tuvojas svētki, kā tas ir šobrīd, pieprasījums pēc mūsu produkcijas ievērojami palielinās. Daudzi pasūta maizi, lai to dāvinātu, sūtītu tuviniekiem uz ārzemēm. Starp pasūtītājiem ir dažādas iestādes. Ir prieks, ka mūsu maize ceļo arī tālu. Divi vien ar vīru bez palīgiem mēs galā netiktu. Maizi cept mums palīdz divas meitenes, kurām dodam darbu, jo laukos to nemaz nav tik viegli sameklēt. Ir palīgi, kuri maizi tirgo. Protams, arī meita un vecākais dēls nāk palīgā. Mazajam dēliņam ir tikai četri gadi, bet arī viņš saka, ka pārdos maizīti. Uzņēmumā, ieskaitot arī ģimenes locekļus, strādājam deviņi cilvēki,” stāsta Ingūna.
Milti maizes cepšanai tiek piegādāti no Siguldas. Maizi sāk cept trešdien un turpina arī ceturtdienā un piektdienā. Ja uz kādu tirdziņu jādodas arī svētdienā, tad ceptuves logos gaisma nenodziest arī sestdienā. Ingūna novērojusi, ka ir periodi, kad pieprasījums pēc maizes ir lielāks, kad – mazāks. Esot pat grūti pateikt, cik kilogramu maizes mēnesī tiek izcepts. “Īpaši daudz laika mums atpūsties nesanāk. Sevišķi pēdējā laikā, kad jāiekārto jaunā ceptuve. Kad Ziemassvētki būs pagājuši, varēsim mazliet atvilkt elpu,” prāto Ingūna.

Cepa vecāki un vecvecāki
“Majani” ir Aināra dzimtās mājas, kurās vienmēr saimnieki cepuši maizi. “Es pats kādu laiku strādāju ārzemēs. Man apnika braukāt uz priekšu un atpakaļ, tāpēc sākām domāt, ar ko varētu nodarboties tepat. Piebildīšu, ka maizes cepšana nav vienīgais mans plāns, ko biju sākotnēji iecerējis. Ir vēl kāda ar maizes cepšanu saistīta iecere, bet par to pagaidām nerunāšu. Kopš bērnības redzēju, kā mana mamma cepa maizi tikai pašu iztikai. Es turpat blakām grozījos un klausījos, ko viņa stāsta un rāda. Arī vecmāmiņa cepa maizi. Izcepām paši maizi. Cilvēkiem tā garšoja - sapratām, ka jācep vairāk maizes. Bet kur to darīt? Bija jābūvē kaut kas no jauna,” stāsta Ainārs.
Vienīgais, kas rada nelielās ražotnes saimnieku bažas, ir nodokļu politika un dažādie lēmumi un noteikumi, kas palaikam mēdz mainīties. Tieši tāpēc, būvējot jauno ceptuvi, Ainārs to projektējis tā, lai vajadzības gadījumā to varētu sašaurināt vai pārveidot par kaut ko pavisam citu. “Tirdziņos pēdējā laikā maizes piedāvājums ir ļoti plašs. Ir bijis pat tā, ka maizi piedāvā seši tirgotāji, tāpēc nemitīgi jādomā par kvalitāti. Ja tikai vienu reizi būsi pārdevis kādam nekvalitatīvu maizi, pircēju nebūs. Jārēķinās, ka vienmēr būs arī konkurenti,” uzskata Ainārs.
Saimnieki nenoliedz, ka paši dažkārt maizi nopērkot arī veikalā, lai būtu dažādība. Ziemassvētkos gan “Majanu” mājās, kad kopīgi pulcēsies paši tuvākie cilvēki, goda vietā uz galda tiks likta pašu ceptā maize.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaunā ceptuve – dāvana Ziemassvētkos

Kategorijas