Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pie mājas izveido eglīšu audzi

Malda Ilgaža

2016. gada 23. decembris 00:00

1074
Pie mājas izveido eglīšu audzi

Gulbenietim Pēterim Melbārdim Ziemassvētkos pēc eglītes uz mežu nav jādodas, jo pie mājas ir pašam savs eglīšu mežs, ko viņš kopā ar dēlu iestādījis pirms septiņiem gadiem.
Taisnās rindās tajā aug baltegles, Serbijas egles un sudrabegles.
“Eglīšu stādīšanas ideja nav nekas jauns. Piemēram, Skandināvijā pie katras privātmājas ir iestādītas vismaz kādas desmit eglītes, kas tiek audzētas septiņus, astoņus gadus, kamēr kociņš sasniedz tādu garumu, lai to varētu nogriezt. Ir jauki izaudzēt pašam savas eglītes, bet nogriezto vietā atkal iestādīt jaunas,” stāsta P.Melbārdis, kurš pie savas mājas iestādījis aptuveni 500 eglītes 0,3 hektāru platībā. Stādus viņš iegādājies Strenču kokaudzētavā.

Ievēro agrotehniku
“Lai stādītu eglītes, galvenais agrotehnikas noteikums, ka ir jābūt ļoti auglīgai augsnei. Mālainā un pārāk smilšainā augsnē eglītes augs nelabprāt. Tām nepatīk arī augstie gruntsūdeņi. Ja eglītes tiks iestādītas tām mazāk piemērotā vietā, to augšanas process būs ilgāks. Stādīšanai izraudzījos tādu vietu, kur vasarā nav pārāk sauss, jo kociņiem ir nepieciešams mitrums. Lai veidotos spēcīgāka sakņu sistēma un arī skujām būtu koša krāsa, augšanas laikā dodu arī papildmēslojumu,” stāsta audzētājs.
Eglīšu audzēšanu Pēteris neuzskata par pirmssvētku biznesu. Viņš ar paša audzētajām eglītēm šajā laikā apgādā draugus, radiniekus un kolēģus. Nogriezto eglīšu vietā līdzīgi skandināviem Pēteris jaunus kociņus nestāda. Viņš ir iecerējis pavasarī veidot jaunu eglīšu rindu, jo kultivēto eglīšu kvalitāte ir salīdzinoši labāka nekā mežā augušajām. Pēterim pašam ļoti patīk Serbijas egles, jo tām ir izteiksmīgas skujas, bet šogad viņš mājokļa rotāšanai izvēlējies sudrabegli.

Jāatceras par noteikumiem
Tie, kuriem pie mājas nav savas eglīšu audzes, pēc Ziemassvētku koka dodas uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” apsaimniekotajiem mežiem, kur arī šogad katram ir atļauts nocirst vienu eglīti personiskām vajadzībām. Lai neiekļūtu nepatikšanas, ka eglīte ir nocirsta privātajā mežā, jāievēro it kā jau visiem zināmie noteikumi. Var cirst eglītes, kas aug ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem, bet noteikti ne jaunaudzēs un jaunā jauktu koku mežā, jo tur koki ir īpaši stādīti un kopti nākotnes mežam. Cērtot eglīti, jāievēro, ka tās celma caurmērs jeb diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem, bet eglītes augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Eglīte jāzāģē līdz ar zemi, lai novērstu iespēju, ka uz augstā celma var savainoties meža dzīvnieki. Nekādā gadījumā eglīti nedrīkst cirst publiskajos dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapas attēlu uz zaļa fona.

Ir samērā godprātīgi
Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas vecākā mežzine Ilona Einberga stāsta, ka nodaļā līdz šim nav vērsies neviens privāto mežu īpašnieks, kura jaunaudzē būtu nogriezta kāda eglīte. “Man šķiet, ka cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki. Varbūt vairāk pārkāpumu ir pilsētai tuvējās eglīšu jaunaudzēs,” uzskata I. Einberga.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka atzīst, ka diemžēl vēl ir gadījumi, kad eglītes tiek cirstas arī skaisti iekoptā jaunaudzē. “Cilvēkiem tomēr vajadzētu būt apzinīgiem un taupīt izkoptas eglīšu jaunaudzes, jo īpašnieki tajās ir ieguldījuši lielu darbu, domājot par nākamajām paaudzēm. Konkrētu skaitļu par šādiem gadījumiem nav, jo privāto mežu īpašnieki, ja arī ir atklājuši, ka nocirsta kāda eglīte, tikai nopūšas. Veicot revīziju Madonas novadā, ievēroju, ka privātā meža īpašnieks paša stādītajā jaunaudzē bija izvietojis dažādus brīdinošus uzrakstus, tādējādi atgādinot, ka jaunaudze tomēr ir jāsaudzē,” stāsta A.Zavacka.