Lāsma ir kā magnēts

2016. gada 30. decembris 00:00

2467

“Tobrīd abi ar vīru bijām Austrijā ciemos pie dēla Matīsa (viņš profesionāli spēlē volejbolu - red.), kad saņēmu īsziņu. Izlasīju un īsti nesapratu, par ko tā ir. Protams, biju ārkārtīgi pārsteigta un emocionāli aizkustināta, ka esmu pieteikta “Latvijas Lepnumam”. Raidījums tika ierakstīts jau 6.decembrī. Dienas rīta pusē bija pieņemšana pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. Kad visi bijām sapulcējušies, ieradās prezidents. Tad arī uzzināju, kādā nominācijā esmu nominēta, notika fotografēšanās. Prezidents un viņa kundze bija ārkārtīgi viesmīlīgi, ar visiem aprunājās. Bija patīkami! Tad atļāvām prezidentam doties citos darbos un visi devāmies uz Vecrīgu, kur notika svinīgās pusdienas. Arī savstarpēji visi iepazināmies. Man visi “Latvijas Lepnumam” izvirzītie cilvēki šķita īpaši, apbrīnojami un fantastiski! Vienmēr esmu uzskatījusi, ka ir vieglāk kaut ko dot citiem, nekā lūgt, jo došana pašu padara labāku, priecīgāku. Joprojām apbrīnoju “Latvijas Lepnumu” Gati – puisi bez rokām, jo viņam dzīvē ir jāspēj būt divkārt stiprākam par mums. Jebkura nominanta veikums ir piemērs daudziem citiem,” uzskata Lāsma.

Lai izaugtu par labiem cilvēkiem
“Ir skaisti visi labie vārdi, ko uzklausīju. Tie sirdij ir kā balzams. Labi, ka tik daudz cilvēku par tevi pozitīvi domā pagastā. Manā ģimenē daudz svarīgāki par balvām ir cilvēki. “Latvijas Lepnuma” balva manā dzīvē neko būtiski nemainīs. Galvenais vienmēr būs manu audzēkņu sasniegumi. Nekad neesmu domājusi par olimpiešiem, lai gan Olimpiāde vienmēr ir skaists sapnis, bet, atrodoties tuvāk lielajam sportam, esmu redzējusi arī tā aizkulises. Ja Dievs dos, zvaigznes sakritīs un kāds no maniem audzēkņiem dienās kļūs par olimpieti, būšu bezgala laimīga. Man ir prieks, ka mani audzēkņi izvēlas kļūt par sporta skolotājiem. Tomēr vienmēr daudz svarīgāk ir, lai izaugtu labs cilvēks, labs sava darba veicējs, kā arī sabiedrībai un savai ģimenei derīgs cilvēks. Laba ģimene nav iedomājama bez visu tās locekļu kopā būšanas. Uzskatu, vecākiem ļoti daudz laika vajadzētu pavadīt kopā ar saviem bērniem. Tagad jau ir tā - ballīte izdevusies, ja ir pieejams internets. Pēdējā vasaras sporta nometnē pārliecinājos, cik daudz bērniem nozīmē arī kopīga dziedāšana. No tā, kā mēs audzinām bērnus, būs atkarīgs, kāda būs mūsu valsts. Cik tā būs skaista, droša, turīga,” uzskata Lāsma.
Vajadzīgs ģimenes atbalsts
Apciemojot Lāsmu gadu mijas priekšvakarā, kad “Latvijas Lepnuma“ balva jau bija radusi vietu viņas mājās Lejasciemā, viņa gatavojās kārtējam treniņam. “Pulksten vienpadsmitos sāksies treniņš, tāpēc jāpaspēj viens otrs mājas darbs, jo vēlāk pagalms būs pilns bērnu. Es treniņu varētu sākt arī agrāk, bet ir brīvdienas, jāļauj bērniem izgulēties,” saka Lāsma un vispirms aicina apskatīt 325 metrus garo skrituļošanas trasi, kas izveidota uz Lāsmas ģimenei piederošās zemes. Vasarā trasē var trenēties slēpošanā ar rolleriem. Tā ir brīvi pieejama ikvienam skrituļotājam. Cilvēki, kuri ir ciemojušies un apmeklējuši šo trasi, brīnās un ir pārsteigti, ka tas viss ir par brīvu. “Savulaik savus bērnus un audzēkņus vedām uz rolleru trasi Alūksnē. Ierīkojām arī skrituļslidu māju, kas būs apsildāma, lai telpās varētu pārģērbties. Šobrīd bērni pārģērbjas mūsu pirtī. Ir telpa, kurā glabājas viss sarūpētais sporta inventārs: slēpes, divriteņi, nūjošanas nūjas, sportistu formas tērpi, jo ne jau visiem vecākiem ir iespējams iegādāties savam bērnam jaunu sporta tērpu sacensībām. Rakstīju projektus inventāra iegādei, lai bērni varētu trenēties visu gadu. Mēs visi gribam nopietni strādāt. Daudzi, iespējams, domā, kā tad viņa tā – organizē treniņus savās mājās. Bet viss jau sākās ar maniem dēliem Matīsu un Miku, viņu draugiem. Pamazām arvien vairāk bērnu un jauniešu iesaistījās sportiskajās aktivitātēs. Paldies manam vīram Valērijam un viņa mammai, kuri nekad neiebilda manai sportiskajai aizrautībai, nekad nenorādīja, ka varbūt labāk ir ravēt dārzu. Bez ģimenes atbalsta es nekad nevarētu sasniegt to, ko esmu sasniegusi. Tagad, ja manis nav, tad bērni paši trenējas patstāvīgi, tikai vienu izraugos par atbildīgo,” stāsta Lāsma. Ja laika apstākļi ir slikti, tad treniņi notiek telpās, kas šim nolūkam ierīkotas virs pagraba. Lāsma mēģina saskaitīt visus audzēkņus, bet tas neizdodas, jo, piemēram, vasarā trenēties brauc pat no Rīgas un Gulbenes. “Es viņus saucu par viesspēlētājiem,” smejas Lāsma, ne ar vārdu neliecinot, ka ir grūti. “Kad dēli ir mājās, viņi manā vietā vada treniņus. Bērni viņus uzņem ar sajūsmu. Šie treniņi arī mani pašu uzlādē ar pozitīvām emocijām, jo visi ir optimistiski, priecīgi. Dažkārt saņemu komplimentus, piemēram, par jaunu frizūru.”

Ģimenē visu darām kopā
“Kopā medu sviežam un medījumu gaļu pārstrādājam. Tā jau nav, ka viss ir saistīts tikai ar sportu. Manas dienas ir ļoti noslogotas, tāpēc esmu pateicīga savam vīram un dēliem, kuri palīdz sagatavot slēpes, jo nav viegli pirms sacensībām iesmērēt vairāk nekā 15 slēpju pārus. Valērijs šo prasmi ir izkopis tik labi, ka precīzi atbilstoši laika apstākļiem prot izraudzīties pareizo smēri. Viņš ar savu automašīnu ved bērnus arī uz sacensībām.” Lāsmas galva vienmēr ir pilna jaunām idejām. Sporta skolas treneriem ir iespējams apmeklēt nodarbības pie fizioterapeita. Tur iegūtās zināšanas viņa liek lietā, strādājot ar bērniem.
Gadu mijas priekšvakarā ir saņemtas īpašas līdzsvara ierīces, lai bērni varētu trenēties. Nākotnē blakus rolleru trasei taps deviņus metrus augsts skatu tornis ar alpīnisma sienām. Septembrī šis projekts tika apstiprināts. Lejasciemā vienmēr aktuāla bijusi tūrisma tehnika, tāpēc te būs arī gaisa pārceltuve un citas ierīces, ko varēsim izmantot treniņos, kā arī visa novada jaunsargiem organizēt te sacensības. “Man vienmēr gribējās, lai būtu sava māja, kamīns un suns. Šodien tas viss ir. Esmu sapratusi, ka neviens sapnis nav par skaistu, lai to necenstos piepildīt. Ja dari darbu, kas patīk, ja apņēmīgi ej uz mērķi, pa ceļam satiekot līdzīgi domājošus, tad veidojas komanda, ar kuru kopā ir vieglāk velt to sniega bumbu. Ja vēl mājās ir trīs mīļi vīrieši, tad neviens mērķis nav neaizsniedzams,” saka Lāsma.

Par Lāsmu

Artūra Filipa mamma Jana: “Mans dēls sporta nodarbības pie Lāsmas apmeklē jau ceturto gadu, tādēļ ik dienu redzu neatlaidīgu, mērķtiecīgu un izcilu treneres darbu. Redzu, kā Artūra acīs mirdz vēlme doties uz treniņiem, nometnēm, sacensībām. Treniņi notiek visu gadu. Bērniem un jauniešiem nav atlaižu – viņi ir gatavi darbam kā brīvdienās, tā skolas dienās pēc mācību stundām – katru dienu. Mums dažkārt pat nākas pārkārtot ģimenes braucienus, lai dēls nenokavētu treniņu. Ja skolā kaut kas nepadodas, atliek izrunāt maģiskos vārdus, ka tiks samazināti treniņi pie Lāsmas, un rezultāts ir acīm redzams - puika sēž un mācās, jo labam sportistam ir arī labi jāmācās. Lāsma ir magnēts, pie kura pievelkas tik cieši, ka atlaisties vairs negribas. Fascinējoši! Mēs, bērnu vecāki, esam lepni, ka mums ir tāda trenere – “Latvijas Lepnums”! Lāsma, lai izdodas izlolot kādu olimpieti no mūsu Lejasciema!”

Lejasciemiete Dana Puidze pieteikuma vēstulē “Latvijas Lepnumam”: “Arī manu dzīvi ir izmainījusi tieši Lāsma. Redzēju, kā pie Lāsmas trenējās mans brālis, un jau toreiz zināju, ka tad, kad man būs bērni, noteikti viņus laidīšu uz treniņiem. Tagad, kad pašai ir divi dēli, vecākais, 9 gadus vecais Adrians, trenējas, bet mazais brālis jau nevar sagaidīt, kad arī viņš būs sasniedzis skolas vecumu, lai varētu iet trenēties pie Lāsmiņas. Arī izvēli, kurā skolā mani puikas mācīsies, pieņēmām, balstoties uz treniņu iespējām tieši pie Lāsmas. Šķiet, ka Lāsma un viņas ģimene kā paraugs ir daudz svarīgāks un nozīmīgāks faktors bērna personības attīstībā nekā akadēmiskie sasniegumi, jo to jau var apgūt arī no grāmatām. Ir sanācis tā, ka arī pati esmu sākusi aktīvi sportot, Lāsmas iedrošināta, piedalīties distanču slēpošanas sacensībās. Visa ģimene esam kļuvuši aktīvi sportisti un sacensību dalībnieki!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lāsma ir kā magnēts

Kategorijas