Nedienas ar lauku ceļiem

2016. gada 30. decembris 00:00

Portālā “dzirkstele.lv” plašu diskusiju izraisījis Daukstu pagasta iedzīvotāja Reiņa Harju palīgā sauciens par slikto Daukstu ceļu, kurš, paskatoties iesūtītajā foto, patiešām atgādina iztamborētu mežģīni.
“Mēs jau neprasām, lai asfaltu uzlej. Kam bija nepieciešams “Daukstes - Medņi” ceļa remonts, pa kuru divi zemnieki pārvietojas? Tā vietā vajadzēja labot “Daukstes - Anķupene” posmu, kur ir daudz lielāka satiksme. Cilvēkiem, kas dzīvo Daukstēs, pārsvarā katru dienu ir jānokļūst uz darbu pilsētā,” R.Harju sūdzību komentē kāds portāla lietotājs.

Par pagasta ceļiem rūpējas
“Diemžēl tas ir valsts nozīmes ceļš. Mēs uzturam kārtībā savus ceļus, kas ir vairāk nekā 50 kilometru kopgarumā, tanī skaitā rūpējamies arī par ceļu “Daukstes – Medņi”, atbalstot vietējo uzņēmējdarbību. Es pats bieži esmu zvanījis autoceļu uzturētājiem par nekārtībām, arī cilvēkiem pašiem par visu jāziņo, nevis jāgaida, ka kāds cits to izdarīs. Ja godīgi, mums neviens zemes ceļš nav ideāls. Tiklīdz uzlīst, tā veidojas trepes,” atzīst Daukstu pagasta pašvaldības vadītājs Uldis Doņuks.
Piebilstams, ka par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem, citām problēmām ceļu satiksmē un par ceļu stāvokli AS “Latvijas valsts autoceļi” autobraucējus aicina informēt pa diennakts tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma “Twitter” un “Facebook” kontos.

Bedrīšu veidošanos nav iespējams novērst
Pagasta pārvaldes vadītājs apstiprina, ka 28.decembra rītā šis ceļa posms ticis greiderēts, bet “tas esot bezjēdzīgi”. “Ceļš ir ļoti mitrs. Kā ir nelieli mīnusi, tā uzreiz ceļa virskārta sasalst un greiders neko nevar padarīt. Protams, tas vismaz ir kaut kas nekā nekas, jo tās bedres patiešām ir nežēlīgas,” secina U.Doņuks. “Valstij vajadzētu domāt par valsts ceļu atjaunošanu. Par vietējiem pašvaldību ceļiem mēs iespēju robežās rūpējamies,” piebilst vadītājs.

Grants ceļa segumus radikāli uzlabot nav paredzēts
Akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters stāsta, ka atsevišķiem ceļa posmiem ir problēmas ar ūdens aizvadi. “Pieguļošo zemju īpašnieki cenšas savu zemi apstrādāt līdz pat ceļa šķautnei. Bieži vien līdz ar to pasliktinās ūdens aizvade no ceļa. Bez tam atsevišķās vietās ceļš atrodas zemāk par pieguļošo lauksaimniecības zemi. Jāatgādina, ka ar likumu ir noteikta ceļa nodalījuma josla - deviņi ar pusi metri no ceļa ass. Ja arot regulāri zemi piedzen tuvu ceļam, tad ar laiku grāvis tiek aizstumts ciet. Līdz ar to ūdenim nav kur palikt. Daukstu ceļam ir raksturīgs līdzenums un daudzas vietās nav nodrošināta ūdens aizvade, kas būtu jāsakārto vispirms. Būtu nepieciešami sāngrāvji un aizvadgrāvji,” uzskata L.Aumeisters.
Ņemot vērā to, ka slapjā laika dēļ ceļi ar grants segumu ir pārmitrināti un daudzviet zaudējuši savu nestspēju, daudzos ceļu posmos tiek ieviesti masas ierobežojumi. AS “Latvijas Valsts autoceļi” informē, ka kopš 19.decembra valsts autoceļu tīklā transporta masas ierobežojumi ir ieviesti vairāk nekā 50 grants autoceļu posmos visā Latvijā. “Tad, kad ir sasalis, ceļa stāvoklis nepasliktinās, lai gan bedres no tā nepazūd un autovadītājiem tās, protams, ir apgrūtinājums. Bet tad, kad ir atkušņi vai ilgāku laiku ir slapjš, nepieciešamības gadījumos izvietojam ierobežojošās ceļa zīmes, kas aizliedz par 10 tonnām smagāka transporta kustību. Pašlaik nav nozīmes uzstādīt, jo sasalusī virsma nepasliktina ceļu,” skaidro L.Aumeisters.
Runājot par nākamā gada budžetā ieplānotajiem līdzekļiem, L.Aumeisters ir lakonisks: “Visu laiku trūkst līdzekļu, lai ceļus uzturētu daudzmaz kārtībā. Jaunajā gadā to nebūs vairāk. Arī grants ceļa segumu uzlabošanai līdzekļi diemžēl nav paredzēti,” atklāj L.Aumeisters.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedienas ar lauku ceļiem

Kategorijas