Sudraba brīnumus lūkoties

2017. gada 10. janvāris 00:00

Limbaži ir sena Hanzas savienības pilsēta, bijušais Rīgas arhibīskapijas dēvētā Līvu gala administratīvais centrs un Rīgas arhibīskapa rezidences pilsēta 14.-16.gs. No Limbažiem pa Svētupi medu, vasku, ādu, labību veduši līdz jūrmalai, kur pārkrāvuši jūras kuģos, lai nogādātu citu Hanzas pilsētu ostās. Tiesa, šobrīd gan to grūti iedomāties.

Plaša sala mežainā purvā
10.-12.gs. Limbažu vietā atradusies līvu pils Lembsele vai Lemesele, kas tulkojumā nozīmē - “plaša sala mežainā purvā”. Tolaik Ziemeļvidzeme bijusi klāta ar bieziem mežiem un purviem. Interesanti, ka izskaņa “-aži” (piemēram, Kuiviži, Allaži, Pabaži, Ainaži, Ropaži) ir raksturīga pārlatviskoto līvu apvidiem Vidzemē. Tiesa, pēc tautas nostāstiem 17.gadsimtā kāds zviedru mācītājs nejauši izdzirdējis un savienojis vārdus “limba” un “āži”, ar to domādams vietas nosaukumu, un tā esot radies nosaukums Limbaži.
1747.gadā Limbažos bijis liels ugunsgrēks, kad pāris stundu laikā nodegusi visa pilsēta. Neskartas palikušas tikai četras mājas.

Unikāli vārti un baznīca
Rīgas rātes Limbažu pilsmuižas pārvaldnieka mājā šobrīd atrodas muzejs. 19.gs. sākumā celtajā ēkā iekārtota vēstures ekspozīcija un izstāžu zāles. Tur aplūkojama Latvijas valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim veltīta ekspozīcija, jo Limbažos viņš pavadījis savas dzīves pēdējos gadus. Muzejā var aplūkot rekonstruētu 19.gs. interjeru ar Limbažos un apkārtnē lietotām autentiskām mēbelēm. Apmeklētājiem tiek piedāvāta arī atrakcija - iespēja nofotografēties dažādās senlaiku cepurēs.
Blakus muzeja ēkai atrodas pilsdrupas, kurās izbūvēts skatu tornis. Pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Pils vārtu tornis ir vienīgais Latvijā, kur saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem. Pilskalna nogāzē izplūst avotiņš, līdz kuram var nokāpt pa kāpnītēm. Pils pagrabstāvā iespējams aplūkot vienīgo saglabājušos telpu pilī. Ar koka konstrukciju atzīmēta Rīgas arhibīskapa bijusī apartamentu vieta.
Netālu no pilsdrupām atrodas lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē (ārpus Rīgas) - Kristus apskaidrošanas pareizticīgo baznīca. Baznīcā sastapām ļoti jauku un sirsnīgu sieviņu, kura mums mīļi izstāstīja, kam kurš svētais palīdz un pie kura nolikt svecīti.
Tuvumā esošā luterāņu baznīca celta 1679.–1680.gadā pēc būvmeistara Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Pie baznīcas atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis, baznīcas dārzā uzcelts Latvijas Brīvības cīņu piemineklis.

Baiļu efekts
Interesanta ir 19.gs. celtā ēka - vecais ugunsdzēsēju depo. Ēkā šobrīd atrodas Limbažu novada tūrisma informācijas centrs un muzeja atklātā krājumu glabātava. Tur var aplūkot arī seno laiku ugunsdzēsēju piederumus, automašīnu, kā arī daudzas citas senas lietas un aparātus. Odziņa ir tornī saglabātās oriģinālās kāpnes un stikla grīda starp katru no pieciem stāviem. Tas, ka, kāpjot augšā tornī, var redzēt visus stāvus uz leju, rada diezgan dīvainas sajūtas, un daudzi stikla grīdas fragmentam iet apkārt. No piektā stāva paveras skats uz pilsētu un redzams arī Dzīvā sudraba muzejs, kas atrodas turpat blakus.

Pārsteidzoši mākslas darbi
Dzīvā sudraba muzejā var aplūkot unikālus sudraba meistara Oļega Auzera darbus. Viņa sudraba darbus kā Latvijas valsts reprezentatīvas dāvanas saņēmis Džordžs Bušs, karaliene Elizabete II, princis Čārlzs, Romas pāvests Benedikts XVI un citas slavenības. Pagalmā uzmanību piesaista mākslinieka veidotā skulpturālā kompozīcija “Mīlas vārti”. Tur jaunlaulātie var pievienot sudraba lapiņu ar saviem vārdiem un kāzu datumu. Katram muzejā izstādītajam mākslas darbam ir savs stāsts. Piemēram, “Tautas mugurkauls” veltīts cilvēkiem, kuri tika represēti. Sudraba ozolzara kailie zari simbolizē tos, kas palikuši Sibīrijā, ozolzīles un lapas – bērnus un mazbērnus, kuri turpina dzīvot un atceras viņus. Vienā istabā centrā atrodas milzu sudraba kuģis “Klīstošais holandietis”, kas arī ir alegorija par cilvēka dzīvi. Tam ir ļoti daudz sīku detaļu. Pirmajā brīdī nodomā – skaisti! Taču tad, kad gids pastāsta, kā šis darbs tapis, cik reizes iebrukusi kuģa grīda, lodējot kārtējo sudraba detaļu klāt, tad uz šo darbu jau paskaties pilnīgi citādi – apbrīnojot cilvēka spējas šo darbu izveidot. Un tieši tāpat ir ar sudraba vīnogām, kas gatavotas kā dāvana kādam no Vidusāzijas prezidentiem, bet nav sasniegusi adresātu. Vīnogu ķekars skaisti gozējas uz paplātes, taču šīs sudraba bumbiņas esot īpaši sarežģīti veidot, jo tās var uzsprāgt. Izcils mākslas šedevrs ir greznā “Nākotnes pils 3001 jeb Pasaules dievnams”, kuras smalkās detaļas var salīdzināt ar mežģīnēm. Tā akcentē domu par reliģisko konfesiju vienotību. Dažos darbos ir izmantota krāsaina emalja, ko uzklāt uz sudraba nav nemaz tik vienkārši. Skatot visus šos sudraba brīnumus, reizēm pat nespēj aptvert, kā cilvēks to spēj dabūt gatavu! Un te nu gribas teikt, ka tas ir jāredz pašiem un šā muzeja dēļ vien ir vērts doties uz Limbažiem.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sudraba brīnumus lūkoties

Kategorijas