Deputātiem jāspēj vienoties

2017. gada 13. janvāris 00:00

2301

Normunds Mazūrs Gulbenes novada domē darbojas pirmo sasaukumu. Šajā laikā ir kļuvis par partijas “Reģionu alianse” Gulbenes nodaļas vadītāju. Viņš ir arī turpinājis darboties uzņēmējdarbībā un kļuvis par trīs bērnu tēvu. Pats par sevi saka: “Esmu dzimis gulbenietis un nekur citur dzīvot netaisos.”
- Cilvēki noteikti ir tev jautājuši, kādi ir šā sasaukuma deputātu paveiktie darbi.
- Nevar nepamanīt, kā ir pārvērties daļēji renovētais Gulbenes stadions. Noteikti vajag atjaunot arī skatītāju tribīnes. Šis objekts ir jāsakārto līdz galam. Nav jēgas darbu atstāt pusdarītu. Noteikti acīs iekrīt jau sakārtotās ielas Gulbenē. Daudz ir izdarīts, un būs jādara vēl. Reizēm neiet viegli. Baložu iela pēc renovācijas Gulbenē joprojām nav pieņemta ekspluatācijā. Uzņēmumam, kurš publiskā iepirkuma procedūrā tika izraudzīts šā projekta realizācijai, ir piešķirta tiesiskā aizsardzība. Mūsu rokas zināmā mērā ir sasietas. Tomēr nekvalitatīvu darbu nevaram pieņemt ekspluatācijā un stingri paliekam pie saviem nosacījumiem. Ir gandarījums, ka varam ķerties pie lauku ceļu posmu sakārtošanas. Nozīmīgs solis ir izdarīts ceļā uz Stāmerienas pils sakārtošanu. Šīs kultūrvēsturiskās ēkas “marinēšana”, ja tā varētu teikt, ir beigusies. Nauda Stāmerienas pils restaurācijai būs! Tas nenākas viegli - pretendentu uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir daudz, konkurence ir liela. Tomēr Stāmerienas pils ir augstu vērtēta. Un tas mums nāk par labu. Ir daudz tāda, ko mēs, deputāti un novada domes darbinieki, darām, bet iedzīvotāji ikdienā to nemaz neredz. Piemēram, tā ir pašvaldības efektīvākas pārvaldības veicināšana. Te ir runa par grāmatvedības centralizāciju. Visa finansiālā situācija, uzskaite, kontrole tagad ir pārredzama. Ir skaidrs, kas līdz šim ir darīts un kas ne. Ja grāmatvedība funkcionē tā, kā nākas, tad ar minimālu piepūli var panākt maksimāli efektīvu darbu. Vēl viss līdz galam nav izdarīts. Tāpat novadā tiks sakārtota komunālā saimniecība, kaut tas nebūs viegli.
- Kur saskati tieši “Reģionu alianses” nopelnus?
- Mēs novada domē esam 17 deputāti, kas ievēlēti no dažādu partiju sarakstiem. Mēs strādājam visi kopā un virzām uz priekšu novada attīstību. Var mainīties pašvaldības vadītāji, deputātu sastāvs, bet vienalga ievēlētie deputāti bija, ir un būs tie, no kuru lēmumiem ir atkarīga novada pašvaldības veidotā politika. Neatkarīgi no tā, vai kāds sevi pieskaita opozīcijai, mums ir tomēr visiem jābūt sava novada patriotiem un jāspēj vienoties, jāspēj pieņemt lēmumu. Es neredzu jēgu darbam, ja mēs, deputāti, sāksim šķelties un uzskaitīt katra plusus un mīnusus. Par “Reģionu alianses” deputātiem varu sacīt, ka lielākā daļa no mums ir ļoti aktīvi, iesaistās jebkuru jautājumu noskaidrošanā. Mēs neesam tie, kas tikai pacels roku. Nākam kopā, analizējam, diskutējam.
- Vai Andris Apinītis būs “Reģionu alianses” “lokomotīve”, startējot pašvaldības vēlēšanās?
- Simtprocentīgi nekas vēl nav izlemts. Vēl jau jānotiek partijas biedru kopsapulcei. Mums nodaļā ir 18 partijas biedri, vēl 4 cilvēki ir izteikuši vēlēšanos kļūt par “Reģionu alianses” biedriem. Runāsim. Ir iespējams, ka domas var arī dalīties par to, kuram būt, kuram nebūt sarakstā. Kāds varbūt gribētu, bet nevar savienot darbu ar deputāta pienākumiem, tāpēc atteiksies no piedāvājuma kandidēt. Tas nav vienkāršs lēmums, kas jāizdara katram pašam. Arī es pats jūtu, ka visu visur paveikt ir grūti. Darot deputāta darbu, cilvēks nozog laiku tiešajam darbam, ģimenei. Ja tā iekšējā neapmierinātība kļūst pārāk liela, no kaut kā ir jāatsakās. Tāpēc arī es pats vēl nebūt nesaku, ka noteikti kandidēšu šāgada vēlēšanās. Mūsu pamata principi par deputātu kandidātu saraksta veidošanu ir nemainīgi. Sarakstā ir jāiekļauj cilvēki, kuri ir līderpozīcijās ar savu viedokli, ar saviem darbiem.
- Vai ir taisnīgi novada domei pārmest nepietiekamu komunikāciju ar iedzīvotājiem?
- Esam mēģinājuši rīkot tikšanās ar iedzīvotājiem, atbildēt uz jautājumiem, skaidrot pašvaldības lēmumus. Taču ir vilšanās sajūta, ja esam aizbraukuši uz kādu pagastu, kur atnākušos iedzīvotājus var saskaitīt uz divu roku pirkstiem. Attālinātība neveicina komunikāciju. Jauniešiem tikšanās ar deputātiem ir mazāk vajadzīgas. Viņi lieto internetu, informāciju meklē paši un ātri visu uzzina. Tiešo kontaktu ar mums, deputātiem, novada domes darbiniekiem, vajag vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem. Varu pavisam droši sacīt - mani bieži uz ielas uzrunā cilvēki, zvana, jautā, lūdz informāciju, iesaka vai prasa padomu. Esmu vienmēr pieejams lietišķai sarunai.
- Ir tik daudz negatīvu komentāru par pašvaldības darbu!
- Es ar likumu aizliegtu anonīmu ķengāšanos, intrigu vērpšanu un citu cilvēku musināšanu, līdz galam neiedziļinoties nevienā jautājumā. Nav jābaidās par sava viedokļa paušanu, nosaucot vārdu un uzvārdu. Tad vismaz būtu iespēja aiziet pie konkrētā kritiķa un izvaicāt viņu, noskaidrot motivāciju. Anonimitāte mazina atbildību. Kamēr tā turpināsies, cūcība un aizmuguriska apliešana ar mēsliem nebeigsies un cilvēks, kas tevi noķengājis, nāks pretī uz ielas un sirsnīgi smaidīs.
- Pērn piņķerīga bija cīņa par rotācijas apļa izveidi Brīvības ielā Gulbenē. Kas vēl?
- Globāli ņemot, no tā, vai šis rotācijas aplis būs vai nebūs, lielākajai daļai novada iedzīvotāju nekas nemainās. Daudz nozīmīgāka ir vācu šūšanas uzņēmuma “Nienhaus & Lotz Lettland” slēgšana Gulbenē pagājušā gada pavasarī, jo vairāk nekā pusotrs simts sieviešu palika bez darba. Tā bija liela sāpe un vēl joprojām ir. Labi, ka pašvaldībai izdevās piesaistīt Gulbenei šūšanas uzņēmumu “Nemo”, kas radīja iespēju strādāt kaut nelielai daļai bez darba palikušo sieviešu. Ļoti ceru, ka tuvākajā laikā Gulbenē vēl atvērsies kāda cita šūšanas uzņēmuma ražotne. Piņķerīga bija un vēl būs vairāku novada skolu reorganizācija, ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos. Tie ir ļoti nepatīkami jautājumi. Pirms izlēmām novadā sākt veidot sākumskolu tīklu, braucām uz katru reorganizējamo skolu, runājām uz vietas, klausījāmies, diskutējām, skaidrojām. Un tas bija labi. Es personīgi piedalījos visos šajos izbraukumos. Atziņas? Dzīves realitāte diktē mums savus noteikumus. Kādam varbūt liekas, ka vispār nav vērts auklēties ar šīm pamazām izzūdošajām skolām. Taču pagastos uz vietas cilvēki, sākumskolas vecuma bērnu vecāki ir par mazo lauku skoliņu saglabāšanu. Mums tas ir jārespektē, kamēr vien tas ir vēl iespējams. Ir jādomā, ko varam izdarīt, lai lauku cilvēki nebūtu zaudētāji. Tāpēc jau mums ir arī skolēnu autobusu parks, lai lauku bērniem mūsu novadā būtu nodrošinātas iespējas izglītoties, saņemt vislabāko, ko vien varam viņiem piedāvāt.
- Kā saglabāt optimismu šajā sarežģītajā laikā?
- Mēs esam saistīti ar valsts politiku, ar nodokļu sistēmu, kas veido mūsu vidi. Pareģot nākotni ir grūti. Skaidrs, ka uzņēmēji rada un saglabā tik darba vietu, cik ir nepieciešams viņu biznesam. Notiek modernizācija. Tehnoloģijās ejam soli pa solim uz priekšu. Un vienlaikus gribam, lai iedzīvotāji būtu nodrošināti ar darbu. Tā ir dilemma. Es nākotnē redzu, ka novada lauku teritorijās ir un būs iespējas lauksaimniecības attīstībai. Šodien laukos darba ar dakšām tikpat kā nav. Viss tiek darīts ar tehnikas palīdzību. Redzu, ka novadā turpinās pastāvēt un attīstīties vidējais un mazais uzņēmējs. Šajā ziņā pašvaldībai ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu šādu ekonomisku ainu. Mazais uzņēmējs sevi nodrošina pats, nevis iet prasīt pabalstus. Taču mūsu valstī vēl nav pietiekami labi sapratuši, ka mazo uzņēmēju nedrīkst kā karstu kartupeli mētāt no vienas rokas otrā.
- Vai piekrīti, ka novadā ir par daudz svētku, ka tā ir izšķērdība?
- Katram cilvēkam ir sava sapratne. Man kā deputātam ir svarīgi, vai nauda, kas paredzēta konkrētam mērķim, visa pilnībā tam arī ir izlietota. Protams, ir jāvērtē, cik mēs esam spējīgi atļauties, jo varbūt nevajag daudz, bet lielākus un kvalitatīvus pasākumus. Taču kopā sanākšanu cilvēkam vajag! Tā jau arī mūs visus novadā konsolidē, apvieno! Kultūras pasākumi ir vieta, kur mēs satiekamies, dalāmies emocijās un parādām, ko mēs mākam! Kritizēt pēc tam - to mēs mākam. Bet kur mēs esam tad, kad tiek organizēts pasākums? Nekas taču nenotiek pēc viena cilvēka ieceres. Visam pamatā ir kolektīvs organizatoru darbs, kolektīvi lēmumi. Atbildība par to, ko darām, mums visiem kopā ir jāuzņemas no paša sākuma līdz beigām.
- Vai tev sāp Vecgulbenes muižas Baltās pils šodiena?
- Bija laiks, kad es strādāju Gulbenes deviņgadīgajā skolā un katru dienu gāju garām Baltajai pilij. Tā izskatījās vēl ciešami. Un nu ir šodiena. Pils vairs nepieder pašvaldībai. Es jūtos bezspēcīgs. Ja pēkšņi notiktu brīnums, kāds iedotu zaļo gaismu šā objekta atdzimšanai, neesmu pārliecināts, ka to vairs ir iespējams izdarīt. Viss tur ir sabrucis. Manā darba kabinetā pie sienas ir Baltās pils vēsturiskās bildes. Apzinos, ko esam zaudējuši. Es saskatu te valsts mēroga problēmu. Baltā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kāda jēga no šāda statusa, ja valsts absolūti par saviem kultūras pieminekļiem nerūpējas!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputātiem jāspēj vienoties

Kategorijas