Uz Ēdoli nožēlot grēkus

2017. gada 17. janvāris 00:00

129

Ja gadās braukt uz Kurzemes pusi, noteikti iebrauciet Ēdolē. Tur atrodas baznīca, kurā, iespējams, vienīgajā Latvijā ir melns altāris. Ēdole ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums Edualia esot minēts jau Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Ēdoles pils Livonijas konfederācijas laikā bijusi Kurzemes bīskapijā. 1559.gadā bīskapiju nopirka Dānijas karalis Frīdrihs II savam brālim Magnusam. Pret to iebildis bīskapijas pēdējais domprāvests Ulrihs fon Bērs, kurš pretendēja uz bīskapa amatu. Lai izlīdzinātu domstarpības, Magnuss 1561.gadā Ēdoli norakstījis Bēram par dzimtīpašumu. Fon Bēru dzimta Ēdolē saimniekoja līdz pat 20.gadsimtam.
Ēdoles pils Vankas upītes augstajā krastā baroni Bēri sākta celt apmēram 14.gadsimtā. 1840.gadā tā pārbūvēta un stipri paplašināta. 1905.gada revolūcijas laikā pils esot nodedzināta, bet no 1906. līdz 1911.gadam Aleksandrs fon Bērs to atjaunojis agrākajā izskatā. Kara laikā pilī bijuši izvietoti ievainotie, tad darbojusies skola, barona ēdamzālē bijis kultūras nams, ilgu laiku pilī atradies pansionāts. Šobrīd pils ir privātīpašums.
Pašā Ēdoles centrā, netālu no pils atrodas interesants arhitektūras un mākslas piemineklis - Ēdoles luterāņu baznīca, kas celta gotiskajā stilā 1648.gadā. “Baznīcu ir cēluši baroni Bēri. Tā celta kā grēku nožēlošanas baznīca, tāpēc tā visa ir tāda tumša,” stāsta draudzes locekle Aira Preisa. “Nostāsti vēsta, ka 1623.gadā ticības nesaskaņu dēļ Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru nogalinājis viņa paša dēls. Baznīcu cēlis viņa otrs dēls Johans Ditrihs. Baznīca celta 20 gadus. Ceļot baznīcu, dēls licis sevi apglabāt zem baznīcas sliekšņa, lai izpirktu grēkus un baznīcēni, ejot baznīcā, varētu viņam kāpt pāri. Aiz sliekšņa bijis apbedījums. Baznīcā gan apakšā bijis pagrabs, kur apbedīti Bēru dzimtas locekļi, bet pagājušā gadsimta sākumā viņi pārvesti uz baronu kapliču,” stāsta A.Preisa.
Baznīcā ir vienas no vecākajām ērģelēm Latvijā, kuras 1786.gadā darinājis Tukuma ērģeļmeistars Kristofs Vilhelms Bravelaits. Tās darbojas arī šodien. Ērģeļu prospekts veidots rokoko stilā un ir ļoti skaists. Kokgriezumus darinājis slavens Ventspils kokgriezējs Nikolass Sefrēnss. “Interesanti, ka baznīcā ir vieta grēksūdzei, lai gan luterāņu baznīcās parasti tādas nav. Speciālas kabīnes grēksūdzei raksturīgas katoļiem. Acīmredzot baznīcas celšanas iemesls vien jau bija liels grēks. Baroniem ir uzbūvēta speciāla loža jeb balkons, kur ir bijusi speciāla ieeja no ārpuses tikai viņiem. Un arī izeja no ložas uz altāra pusi pie dievgalda bijusi atsevišķi, lai nesatiktos ar parastajiem cilvēkiem, kas sēdējuši baznīcā solos. Balkona sānu luktās ir gleznojumi ar Jēzus dzīves ainiņām,” stāsta A.Preisa.
Interesanti, ka 1847.-1848.gadā Ēdolē par rakstvedi pie barona strādājis Krišjānis Valdemārs. “Te viņš sadarbojies ar skolotājiem. Vietējais mācītājs, latviešu folkloras vācējs Kārlis Gotlībs Šmits, kas savu roku pielika, lai nostiprinātu skolas lietas, 1848.gadā atļāvis K.Valdemāram baznīcas ģērbkambarī veidot publisko bibliotēku latviešu valodā. To arī uzskata par publiskās bibliotēkas sākumu Latvijā. Vēl viņš kopā ar vietējiem jauniešiem nodibinājis Jūras izsmelšanas biedrību, lai būtu iegansts pulcēties pret baroniem noskaņotajiem jauniešiem. Viņi pulcējušies uz saliņas Ēdoles muižas dzirnavu dīķa vidū. Baronam tas nav paticis, laikam jutis, ka notiek darbība pret viņu. Tā nu K.Valdemārs bijis spiests mainīt dzīvesvietu un devies uz Valdemārpili, kas agrāk saucās Sasmaka, lai darbotos tur,” saka A.Preisa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz Ēdoli nožēlot grēkus

Kategorijas