Saimniekojot ik gadu kļūst gudrāks

2017. gada 17. janvāris 00:00

4020

Projekts bijis virzīts uz to, lai jaunie pārņemtu vecāku saimniecību un turpinātu tās tālāku attīstību. Toreiz ar projekta 35 tūkstošiem latu pieticis vien lopu iegādei, bet tiem domāto nojumi nācies ierīkot par savu naudu. Lai gan sākumā Kristaps līdzīgi kā viņa vecāki prātojis par piena lopkopību, vēlāk tomēr sapratis, ka peļņu nesoša lauksaimniecības nozare var būt arī gaļas lopu audzēšana. Tā uz Kristapa saimniecību atceļojušas 20 Herefordas gaļas šķirnes govis. Saimnieks pēc situācijas izzināšanas vairākās ārvalstīs joprojām ir saglabājis pārliecību, ka Latvijas lauki ir piemēroti tieši gaļas lopu audzēšanai, jo tiem te ir ideāli apstākļi. Nemainīgs ir arī Kristapa uzskats, ka nodarbošanās ar lauksaimniecību ir bizness, kas prasa ieguldīt ļoti daudz darba un līdzekļu, nevis tikai vaļasprieks. Tieši tāpēc viņš cītīgi mācījās bioloģiskās lauksaimniecības kursos, un šobrīd saimniecība atrodas pārejas periodā uz bioloģisko saimniekošanu. Netiek aizmirsts arī par dažādiem izglītojošiem semināriem. Lai gan Kristapam jau kopš mazotnes lauksaimniecība nav sveša, jo daudz palīdzēts vecākiem viņu saimniecībā, tomēr viņš uzskata - jo vairāk lauksaimnieks par visu zina, jo vieglāk saimniekot un nekļūdīties, jo pieļautās kļūdas saimniecībai rada tikai zaudējumus.

Peļņa ātri makā nekrīt
“Lai gan sākumā biju iedomājies, ka jau pēc pirmā saimniekošanas gada varēšu gūt peļņu, tomēr mazliet vēlāk sapratu, ka tas nav tik vienkārši. Tikai pagājušā gada beigās jau varējām palepoties ar nelielu peļņu. Būtu gatavs apkopt kaut simts lopus un skaitliski vēl lielāku ganāmpulku, bet pagaidām esmu apstājies pie 38 gaļas šķirnes govīm. Ziemas mēnešos tās uzturas tuvāk pie mājas, tāpēc nācās ierīkot jaunus aplokus. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme man atrodas vairākās Druvienas pagasta vietās. Pagājušajā gadā iegādājos pats savu traktoru. Protams, tas nav absolūti jauns, jo tam vajadzētu daudz līdzekļu. Izmantoju arī tēva saimniecībā sarūpēto lauksaimniecības tehniku, jo iegādāties visu vajadzīgo nav iespējams. Tieši tāpēc arī mūsu novadā ir daudz jauno lauksaimnieku, kuri turpina strādāt vecāku saimniecībā, jo tas ir drošs pamats,” stāsta Kristaps.
Viņš šobrīd no dažādām firmām nomā kopumā simts hektāru zemes, jo ir vajadzīgs sagatavot lopiem nepieciešamo barības daudzumu ziemas sezonai. Tad, kad uzkrīt sniegs, tie ir jāpiebaro, kā arī ir vajadzīgas ganības, kur tos izganīt. Lauksaimnieks labprāt nopirktu nomas zemi, bet firmas to nemaz negrasās pārdot, jo noma ir garants kaut ne pārāk lieliem, tomēr ieņēmumiem. Izrādās, redzot dēla uzņēmības pilno saimniekošanu, arī viņa vecāki jau sākuši apsvērt iespēju pāriet tikai uz gaļas šķirnes lopu audzēšanu. Lai gan par ienākumiem var domāt tikai tad, kad lopi tiek pārdoti, tomēr darba ir salīdzinoši mazāk nekā pie slaucamajām govīm.

Ar vienu roku ņem, ar otru dod
Šajos gados Kristaps nav mainījis savus uzskatus, ka ar vienu roku valsts it kā zemniekam kaut ko dod, bet ar otru – paņem atpakaļ. Zemniekam bažas rada, kas notiks ar jaunajiem lauksaimniekiem, ja reiz apsīks Eiropas fondu nauda. Vai pašiem būs pa spēkam turpināt saimniecības attīstību? “Protams, esmu gatavs rakstīt jaunus projektus, iesniegt tos un gaidīt apstiprinājumu, tomēr vispirms noteikti padomāšu, cik pats spēju līdzfinansēt. Tikai pēc vairāk nekā četriem saimniekošanas gadiem varu runāt par nodokļu nomaksu, jo pelnu, bet pašā sākumā – no kā tad maksāšu! Šajā ziņā jau arī šodien saimniekošanas uzsācējiem no nulles nekas nav mainījies,” saka Kristaps.
Viņš atzinīgi vērtē bioloģiskajiem lauksaimniekiem organizētos kursus, jo tajos uzzinājis daudz noderīga un arī jauna, tomēr perspektīvā nedomā audzēt bioloģiskos graudus, uzskatot, ka tas jāuztic graudkopjiem. “Diemžēl esmu pārliecinājies, ka joprojām nekas nav mainījies, jo, risinot dažādas lauksaimnieciskas problēmas, vienmēr rodas kaut kāda aizķeršanās. Mans uzdevums ir audzēt lopus, nevis līdz katram pēdējam sīkumam zināt visu par grāmatvedību, dažādiem noteikumiem un Eiropas norādēm. Tam ir domāti savas jomas speciālisti,” domā Kristaps. Šajos gados viņš vairs tik droši neuzticas, piemēram, lopu uzpircēju solījumiem, jo guvis rūgtu mācību saimniekošanas sākumā, kad, rūpīgi neizpētot visus dokumentus, cietis zaudējumus. Mazāk lopu tiek pārdots izsolēs. “Ar katru saimniekošanas gadu topu gudrāks,” viņš atzīst.

Liels atbalsts – ģimene
Kristapam liels morāls atbalsts ir dzīvesbiedre Lāsma, kura šobrīd mājās audzina dēliņu Robertu un pēc profesijas ir skolotāja. “Esmu no Rugāju pagasta. Meitene, kas biju pieradusi dzīvot dzīvoklī, lai gan arī lauku darbi man nebija sveši. Kādu laiku katru piektdienu braucu pie Kkristapa uz Druvienu, bet svētdienas vakaros – atpakaļ. Cik ilgi tā? Kristaps šai braukāšanai pielika punktu. Viņš bija arī tas, kurš noteica, ka ir pienācis laiks domāt par ģimenes veidošanu, un bija ārkārtīgi priecīgs, kad mums piedzima dēls. Pēc dažiem mēnešiem ir gaidāms ģimenes papildinājums. Jau zinām, ka Robertam būs brālītis. Mums abiem ir pieredze darbā ārzemēs. Protams, tur var nopelnīt, ieiet veikalā un pirkt, ko sirds kāro, bet nedomāju, ka šampinjonu vākšana ir tā patīkamākā. Tad daudz labprātāk saimniekojam paši savā saimniecībā tepat Latvijā. Man nebija viegli pārcelties uz “Vecozoliem” projām no pagasta centra, tomēr te ir Kaspars, aiz kura muguras abi ar dēlu jūtamies kā aiz droša mūra. Kad šeit pārcēlos uz dzīvi, Druvienas pamatskolas skolotāja piedāvāja iespēju strādāt skolā. Būtu ļoti žēl, ja arī šo skolu nāktos slēgt. Tas ir tāpat, kā tagad spriež par Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, jo studēju Alūksnes filiālē,” stāsta Lāsma.
Viņa Kristapam velta vēl daudz atzinīgu vārdu, jo vīrs gādā, lai arī “Vecozoli” iegūtu modernu veidolu. Soli pa solim tiek atbrīvota no apauguma arī apkārtējā tai piegulošā teritorija, atsedzot Latvijai raksturīgos pakalnus un lejas. “Te - pie mums - ir skaisti!” piebilst Lāsma un Kristaps.
Ir prieks, ka laukos dzīvo arī tādi cilvēki, kuri nebaidās no darba, bet savu laimes zemi rod tepat Latvijā.

Par Kristapu Graumani
◆ 2012.gada pavasarī izveidojis savu saimniecību SIA “Laskumi”.
◆ Nodarbojas ar Herefordas gaļas šķirnes lopu audzēšanu.
◆ Nomā aptuveni 100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
◆ Dzimis 1987.gada 24.aprīlī.
◆ Mācījies Druvienas pamatskolā, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, studējis Rīgas Tehniskajā universitātē.
◆ Vairākus gadus pavadījis peļņā Anglijā.
◆ Precējies. Kopā ar dzīvesbiedri Lāsmu audzina dēliņu Robertu, kuram drīz būs brālītis.
◆ Pārliecināts, ka vēlas dzīvot un saimniekot dzimtajā Latvijā

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saimniekojot ik gadu kļūst gudrāks

Kategorijas