Liktenis – filoloģija un folklora

2017. gada 20. janvāris 00:00

“Kroga galdi, Rīgas pils
Bez naudiņas nemieloja.
Savi īsti bāleliņi,
Tie mieloja bez naudiņas.

Māci mani, māmuliņa,
Divi lietas mūžiņā:
Naski darbus padarīt,
Lēti vārdus nesacīt...”

Mūžs noslēdzies izcilajai folkloras zinātniecei un pētniecei, arī tulkotājai, daudzu folkloras grāmatu sakārtotājai, Latviešu folkloras krātuves ilggadējai darbiniecei Ritai Drīzulei (15.08.1921.– 11.01.2017.).
Liktenim bija labpaticies, ka manai ģimenei piecdesmit gadu garumā bija iespēja bieži tikties ar šo interesanto, atklāto, inteliģento un dāsno cilvēku. Viņas mātes mājiņa „Druvas,” kur folkloriste pavadīja atvaļinājumus, ir pārdesmit soļu attālumā no mūsu sētas. Mums bija patiess prieks tikties ar viņu, saņemt no kaimiņienes Ritiņas (tā mēs viņu mīļi saucām) izdotos tautasdziesmu izdevumus, apsveikumu kartītes uz Ziemassvētkiem, Lieldienām – vienmēr ar kādu piemērotu tautasdziesmu, mīļu uzrunu. Viņas māte Minna (Rumpju) nākusi no dievbijīgas daudzbērnu ģimenes Tirzā. Ritas mātes tēvs bijis vietējais muzikants, spēlējis vijoli. Tēva dzimtā vectēva brālis Jānis Drīzulis bijis Galgauskas skolotājs un arī mācītājs, kora izveidotājs, viņš vācis tautasdziesmas “Latvju dainām”. Vēlāk bijis tālajā Harbinā (Mandžūrijā) ģimnāzijas direktors. Vectēva brālēns - akadēmiķis Aleksandrs Drīzulis pazīstams sabiedrībā. Ritas tēvs 11 gadus bija Galgauskas pagasta vecākais un vēlāk arī kolhoza priekšsēdētājs. Viņš gājis bojā no zibens spēriena kolhoza āboliņa laukā. Ritas bērnību un jaunību aptumšojusi vecāku šķiršanās.
R.Drīzule mācījusies Galgauskas, Tirzas un Cesvaines skolās, bet vidusskolu beigusi Madonā. Pirmās darbavietas bijušas Jumurdā un Lizumā. Tad studijas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru beigusi ar izcilu diplomdarbu, pie profesora Artura Ozola par latviešu sakāmvārdiem un parunām. Kā studente piedalījusies folkloras vākšanas ekspedīcijā Sēlijā un arī citos novados. Viņa izveidojusi Bērzgales folkloras ansambli, rosinājusi atsākt kopā dziedāšanu suitu sievām Alsungā. No 1954.gada līdz pat aiziešanai pensijā 1992.gadā viņa strādājusi Etnogrāfijas un folkloras institūtā, kas tagad pārdēvēts par Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Latviešu folkloras krātuvi. R.Drīzule dziedājusi Zinātņu akadēmijas korī, uzstājusies par tautas gara mantu tēmu arī Lizumā un citur. R.Drīzules ievērojamākās sakārtotās grāmatas: “Dziedot mūžu nodzīvoju” (1970), “Kad saulīte rotājās” (1982 un 2015), “Liepu laipa” (1989), “Balta gāja sērdienīte” (1994), “Tautasdziesmas” (1998), apcerējumi un raksti par bāreņu dziesmām, lietuviešu un latviešu kultūras sakariem. Viņai bijis izstrādāts arī zinātnisks darbs ,,Par sērdieņiem latviešu tautasdziesmās”, bet padomju varas gados to neļāvuši aizstāvēt kā „laikmetam neaktuālu”.
Manā personīgajā bibliotēkā ir arī viņas apjomīgais tulkojums no vācu valodas „Seno latviešu galvenās dievietes”, ko sarakstījis 1955.gadā filozofijas zinātņu doktors, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Haralds Biezais. Pateicoties R.Drīzulei, kopš 2006.gada H.Biezā grāmata ir pieejama latviešu lasītājiem un folkloras pētniekiem. Šo darbu varam pieskaitīt pie izcilākajiem R.Drīzules veikumiem, kaut gan viņas garabērnu – grāmatu par un ap folkloru ir daudz. Viņā pašā arī it kā skanēja tautasdziesmas ritms. Viņas spalvai pieder vismaz 1370 lappuses par bāreņu un kara dziesmām. Viņa tiešām savu mūžu nodziedāja.
Viņas mūža darbs tika novērtēts ar “Lielo folkloras gada balvu” 2002.gadā un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju. Ārēji vienkārša, rūpīga, ar stingru viedokli, skanīgu balsi, dižu pazemību Dieva priekšā – tāda viņa paliks manā atmiņā.
R.Drīzules vēlēšanās atdusēties Tirzas Kancēna kapos ir piepildījusies. Te atdusas viņas māmuļa un radinieki no Galgauskas. Par R.Drīzules izcilo mūža veikumu vēl daudz pētāmā, un Lizuma “Kalaņģos” - Apsīšu Jēkaba dzimtajās mājās -muzejā augustā, kad viņai apritētu 96. dzimšanas diena, iecerēts sarīkot piemiņas pasākumu.
Sirsnīga pateicība Latviešu folkloras krātuves kolektīvam par to sirsnību, atvērtību, ar kuru viņi R.Drīzuli pavadīja smiltainē! Radās pārliecība, ka dzīvā tautasdziesma ir drošajās jaunās paaudzes rokās.
Ar R.Drīzules mūža veikumu var iepazīties arī interneta vietnēs “garamantas.lv” un “lfk.lv”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Liktenis – filoloģija un folklora

Kategorijas