Raksta sev un tev

2017. gada 20. janvāris 00:00

Ar selfija jeb pašbildes iemūžināšanu Gulbenes novada bibliotēkā savu tikšanos ar klausītājiem sāka 35 gadus vecā rakstniece, rīdziniece Linda Nemiera (Dreimane), kura ir viena no pirmajām latviešu fantāzijas un fantastikas žanra pārstāvēm. Ļoti ražīga rakstniece! Ja ir pietiekami laika un uzcītības, jaunu grāmatu viņa sacer pusgada laikā.

Ar manuskriptu padusē
Sieviete ar matemātiķes prātu un zināšanām, ar pieredzi mārketingā, precējusies, strādājoša divu bērnu mamma, kura kopš bērnības ir bijusi kaislīga grāmatu lasītāja, bijusi sajūsmā par Džeka Londona un Džeralda Darela darbiem, mēgusi izdomāt turpinājumu pēc pāršķirtās pēdējās lappuses un jau agri sapratusi, ka vēlas reiz rokās turēt pati savu grāmatu. Tāda ir šī rakstniece pēc pašas vārdiem.
Kad viņa sarakstīja savu pirmo lielo sacerējumu ar nosaukumu “Vilcenes stāsts”, ar manuskriptu padusē gājusi no vienas redakcijas uz otru. L.Nemierai tad bija nedaudz pāri divdesmit. Daudzi viņai teica, ka tāda veida literatūra kā “Vilcenes stāsts” Latvijā nav vajadzīga, ka to nelasīšot. Pēc vairākiem atraidījumiem jaunā autore nenokāra degunu, bet iesniedza savu manuskriptu izdevniecības “Zvaigzne ABC” izsludinātajam oriģinālliteratūras konkursam. Paveicās! Āķis bija lūpā. Nu L.Nemieras rokās ir jau septiņas sarakstītās grāmatas, tūlīt iznāks astotā.
Meklējot pašizpausmi starp fantāziju un realitāti, L.Nemiera šobrīd ir devusi priekšroku reālai videi, vēstures faktu izpētei un pēc tam - hipotēzēm un personāžu radīšanai. Tur sākas fantāzija! Pati viņa saka - patīkot uz realitāti palūkoties no “jauna pagrieziena”, “citas prizmas”. L.Nemiera vēlas izklaidēt rutīnas nogurdināto sabiedrību, vēlas “integrēt ikdienas sabiedrībā vilkačus, troļļus, likt viņiem dzīvot pēc mūsu, cilvēku, likumiem, iet uz darbu, pelnīt naudu, bet brīvajā laikā pārvērsties par vilkiem, sūkt asinis vai vēl ko citu darīt”. Rakstniece uzskata, ka Latvijas sabiedrības ikdienas dzīve ir pietiekami nogurdinoša. “Gribas, lai cilvēki, lasot manas grāmatas, izklaidējas, pasmejas un paskatās uz savu apkārtējo vidi ar mazliet aizdomīgu skatienu, sak, ja nu kaimiņiene, kas ap pusnakti dzīvoklī stumda mēbeles, patiesībā ir spīgana un tur dejo ap lielo katlu,” saka L.Nemiera. Viņai patīkot lasītājus ar savām grāmatām izklaidēt, smīdināt, saintriģēt un uzlabot garastāvokli.
Mazliet no radošās virtuves
L.Nemiera atklāj: “Kad rakstnieks sāk darbu pie fantāzijas, mīlas stāsta, šausmu stāsta vai detektīva, viņam, pirmkārt, ir svarīgi, kur tas notiks - vai tā būs reāla vieta, pastāvoša vai pilnībā izdomāta.” “Tīrasiņu fantāzijas” autoram esot jāspēj norobežoties no reālās vides. Rakstniece atzīst, ka šajā žanrā nevar strādāt slinkojot. Vajadzīga izdoma, uzcītība.
L.Nemiera absolūtai fantāzijai ir ļāvusies, radot divas savas grāmatas - “Vilcenes stāsts” un “Lidojums”. Abas grāmatas sižetiski ir saistītas. Autore pieļauj, ka varbūt uzrakstīs turpinājumu vēl trešajā grāmatā, bet varbūt arī ne. Iedvesmu savai pirmajai grāmatai - “Vilcenes stāsts” - viņa ir guvusi, ceļojot pa pasauli, sajūtot emocionālas atklāsmes. Horvātijā, Nāves ielejā Amerikā pavisam reālā vidē L.Nemiera sajuta, sataustīja, izgaršoja savas iedomu pasaules aprises. Viņa sajuta impulsu rakstīt un ļāvās tam. “”Vilcenes stāsts” ir par dvīņu māsām, kas ir šķirtas pēc dzimšanas. Vienu uzaudzina labie burvji, otru - sliktie burvji. Saskaņā ar pareģojumu viņām ir jāsatiekas un jācīnās par valdīšanu pasaulē. “Lidojumā” šis stāsts turpinās, kaut gan galvenā varone ir cita. Taču fantāzijas pasaule ir tā pati,” stāsta rakstniece.
L.Nemiera ir rakstniece hronoloģiste. Tas nozīmē pieturēšanos iepriekš pašas izstrādātam plānam. Viņa smejas, ka gluži kā skolniece, raksta ievadu, iztirzājumu, nobeigumu, nonākot pie secinājumiem. Tieši turēšanās pie plāna, nevis lēkāšana no viena gala uz otru, viņai rakstīšanas procesā ļauj ieslēgt radošumu gandrīz automātiski. “Es rakstu, kad man ir laiks,” atzīstas viņa. L.Nemiera nav no tiem, kas speciāli gaida Pegaza atlidošanu.

Par spējām un ķibelēm
Pilsētas fantāzijas žanrā L.Nemiera ir radījusi grāmatu “Septiņi”, kā arī pašas sirdij šobrīd īpaši tuvo kaķu sēriju - “Kaķa lāsts” un “Kaķis maisā”. Viņa sola, ka līdz Jāņiem dienas gaismu ieraudzīs jau trešā šīs sērijas grāmata. Autores kaķu sērijas grāmatās darbība norisinās Latvijā - Rīgā, Kolkā, Ventspilī un citur. Urbānās fantāzijas žanrā rakstniece rēķinās ar ierobežojumiem - reālai videi viņa nevar piedēvēt nereālas īpašības. L.Nemiera mēdz savās grāmatās caur personisko uzskatu prizmu aprakstīt tās vietas Latvijas kartē, kur ir bijusi, kuras ir pati novērtējusi ar savu prātu, pieredzi, emocijām.
Kaķu sērija - tas ir vēstījums par jaunu dāmu, kas strādā reklāmas aģentūrā, dzīvo parastu, ikdienišķu dzīvi, bet reiz nelaimīgā kārtā viņu sakož lapsa. Kopš tā brīža pilnmēness naktīs šī sieviete mēdz pārvērsties nevis par kaut kādu lielu, šausminošu zvēru, bet gan par mazu, parastu mājas kaķīti. “Līdz ar visādām grūtībām - saplēstiem dīvāniem, lieko apspalvojumu, atvemtiem spalvu kamoliem - nāk arī visādi bonusi. Dāma kļūst izveicīgāka, lunkanāka. Man bija interesanti palūkot, kādus ierobežojumus uzliek šādas dāvanas. Ar kādām grūtībām ir jāsaskaras, kad esi nevis liels un stiprs, bet esi maziņš un čurā kurpēs,” saka L.Nemiera.

Piedāvā savus kodus
Grāmata “Sofijas noslēpums” ir kriptotrilleris. “Tas ir kaut kas vēl citādāks. Lai saprastu, kas tas ir, minēšu, ka pasaulē populārākais kriptotrilleris ir Dena Brauna darbs “Da Vinči kods”,” saka L.Nemiera. Kriptotrillera pamatuzdevums ir atšķetināt senu noslēpumu, šifrēt, izglābt pasauli. L.Nemiera “Sofijas noslēpumā” uz pasaules glābšanu nepretendē, taču noslēpumus atklāj un piedāvā arī savus šifrus.
Sižeta pamatā ir vēstījums, kā divas vēsturnieces meklē nogrimušo Atlantīdas salu. Kriptotrilleris, kā uzsver L.Nemiera, vienmēr balstās reālos vēsturiskos faktos. Viņa, sākot rakstīt “Sofijas noslēpumu”, esot bažījusies, kā veiksies, taču drīz vien pati sev par brīnumu atklājusi, ka vēsture ir pilna ar neticamiem faktiem. Prasīties prasās pēc pārdrošu hipotēžu izvirzīšanas! Un reizēm beigās rakstniekam pašam var sākt likties, ka izdomātais ir patiess, un robeža starp fantāziju un realitāti top plāna. Iedvesmu grāmatai “Sofijas noslēpums” L.Nemiera ir guvusi ceļojuma laikā Bulgārijā un redzot neparastu vietu, kuru vietējie raksturo kā zemē iedzītus akmens stabus. Viņas sacerējuma darbība risinās Turcijas pilsētā Stambulā un Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā.

Par rakstnieka vecumu
L.Nemiera saka, ka savu pašu pirmo, nelielo prozas sacerējumu ir iesūtījusi laikrakstam jau bērnībā un šis darbiņš ticis publicēts. Viņa ir pārliecināta, ka nav tāda noteikta vecuma, kad sākt un kad beigt nodoties rakstniecībai. Jāraksta esot, kad un kamēr ir, ko teikt, neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir tikai 11 vai jau 89 gadi. Turklāt dzīve pati pasaka priekšā, pamudina, ierosina. L.Nemiera esot domājusi, ka nekad nesacerēs grāmatu bērniem. Un tomēr sacerēja! Pagaidām viņas kontā ir viena vienīga grāmata bērniem - “Pūča un Pinčijas gaisa pils”. To viņa sarakstījusi bezmiega naktīs, kad bija sava otrā bērna gaidībās. Grāmatai krāšņas ilustrācijas zīmējusi viņas draudzene, māksliniece Aija Vinkelmane-Dreiere, kura pašlaik dzīvo un strādā Norvēģijā.
L.Nemiera aicina gulbeniešus lasīt latviešu autoru sacerētās grāmatas. Viņa pati joprojām lasot regulāri daudz gan latviešu, gan ārzemju daiļliteratūru un ne tikai to. “Man vienmēr pa rokai ir grāmata. Man uz nakts skapīša parasti stāv divas vai trīs grāmatas, kuras es vienlaikus lasu. Šobrīd es esmu iegrimusi lasāmvielā par Otro pasaules karu, par spiegiem. Tur Džeimss Bonds var iet atpūsties. Ārkārtīgi interesanti! Un līdztekus lasu par Margaritu Tečeri,” viņa stāsta. Un piebilst, ka nelasa mīlas romānus un nekad nesacerēs tādus.

Uzziņai
◆ Linda Nemiera (dzimusi Dreimane) raksta fantāzijas vai pilsētas (urbānās) fantāzijas žanrā. Pirmajā gadījumā vide un personāži ir pilnībā izdomāti, otrajā gadījumā izdomāti personāži darbojas reālā, atpazīstamā vidē.
◆ Viņas radošajā kontā ir šādi darbi: “Vilcenes stāsts” (veicināšanas prēmija apgāda “Zvaigzne ABC” rīkotajā konkursā “Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem”, kā arī Lielā lasītāju balva) - 2010.gads; “Septiņi” - 2011.gads; “Kaķa lāsts” - 2012.gads; “Lidojums” - 2013.gads; “Kaķis maisā” - 2015.gads; “Sofijas noslēpums” - 2016.gads; “Pūča un Pinčijas gaisa pils” - 2017.gads.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Raksta sev un tev

Kategorijas