Kur pārziemo sikspārņi?

2017. gada 24. janvāris 00:00

134

Vai zinājāt, ka no 16 Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām mūsu valstī ziemot paliek vien puse jeb astoņas? Pārējo sugu pārstāvji auksto laiku izvēlas pavadīt dienvidos. Šo interesanto faktu uzzināju, ciemodamās Latvijas Konservatorijas dibinātāja, izcilā komponista, profesora Jāzepa Vītola (1863.–1948.) vasaras mājā “Anniņas”, kas atrodas Gaujienā un mūsdienās pilda memoriālā muzeja funkciju. Šai gleznainajā vietā, kas ar savu rāmumu un izteiksmīgajām dabas ainavām spēs savaldzināt ikvienu ceļinieku, ik vasaru skan neskaitāmas koru dziesmas, savukārt ziemās izgulēt miegu ierodas sikspārņi. Izrādās, profesora vasaras mājas pagrabus aukstajā laikā iecienījuši sešu sugu sikspārņi, to skaitā reti sastopamais Naterera sikspārnis.
Bez minētajiem zīdītājdzīvniekiem Gaujiena glabā arī daudz citu stāstu. Dažus no tiem mēģināšu pastāstīt.

Ojārs Vācietis un rudens ziedi
Apes novada Gaujienu kopā ar dzīvesbiedru apmeklējām pagājušās vasaras nogalē pa ceļam uz Alūksni. Lēmums tur iegriezties bija spontāns. Iebraucot šai vietā, pirmais, ko pamanījām – visapkārt rūpīgi iekopti dārziņi, kuros tobrīd ziedēja pirmie rudens vēstneši: dālijas, asteres un gladiolas. Netipiski lielu rosību, braukdami garām, pa mašīnas logu pamanījām Gaujienas kapsētā. Iespējams, ļaudis atzīmēja kapusvētkus, taču tas palika tikai mūsu minējums.
Braucot spriedām, ka Gaujiena mūsu apziņā laikam visvairāk saistīta ar dzejnieka Ojāra Vācieša (1933.–1983.) vārdu. Kā nu ne – varenākā šīs vietas celtne ir barona fon Vulfa Jaunā pils, kur 95 gadus atrodas skola. Četrus gadus šeit mācījies O. Vācietis, tādēļ šī mācību iestāde no 1984. gada pārdēvēta viņa vārdā.
Mašīnu atstājām pie vietējā Tūrisma informācijas centra un, saņemdami pāris ieteikumu, ko Gaujienā apskatīt, vispirms devāmies skolas virzienā. Te tā arī bija – plaša trīsstāvu ēka ar kolonnām gluži kā Senajā Romā. Iepriekš redzēta vien kādās fotogrāfijās literatūras stundā vidusskolā, mācoties par dižo dzejdari. Realitātē, protams, iespaidīgāka, taču skatu krietni bojā skolas aplupusī fasāde. Mācību iestādes priekšā – taisnās, garās rindās rūpīgu roku iekoptas puķu dobes. Un piemiņas akmens par godu dzejniekam, kurš savai skolai veltījis sentimentālas dzejas rindas.

60 pūrvietu “dabas jaukumu”
Otrs atklājums, ciemojoties Gaujienā, bija J. Vītola vasaras māja – memoriālais muzejs “Anniņas”. Nelielo divstāvu koka namu, kas iepriekš kalpojis kā Gaujienas muižas aldara māja, kopā ar sešdesmit pūrvietām zemes komponistam par izciliem nopelniem latviešu mūzikas attīstībā 1922. gadā piešķīra Latvijas valdība. Kopš tā laika J. Vītols kopā ar savu dzīvesbiedri Anniju vasaras mājā centās pavadīt katru brīvo brīdi – tik ļoti viņam te paticis.
Šie “dabas jaukumi”, kā mēdzis teikt to īpašnieks, ietvēra pusi no muižas dārza, nelielu lauksaimniecībā izmantojamu zemesgabalu un dīķi. Vasaras māja celta uzkalniņā, pie tās plūst avotiņš, kur var pasmelt un padzerties ūdeni, savukārt zem ēkas, kā arī tai blakus atrodas plaši pagrabi, ko ļoti iecienījuši sikspārņi. No astoņām sugām, kas ziemo Latvijā, “Anniņu” pagrabos gada saltajos mēnešos miegu izguļ sešas. Šā iemesla dēļ “Anniņu” pagrabi ir viena no sikspārņu sugām daudzveidīgākajām ziemošanas vietām valstī. Minētajam zīdītājdzīvniekam ir svarīgi, lai ziemošanas vieta būtu pietiekami mitra, un J. Vītola vasaras mājas pagrabi ar saviem avotiem tādi ir.

Svētki koristiem un dziesmai
Vislabākais laiks memoriālā muzeja “Anniņas” apmeklēšanai ir nevis ziema, jo modināt sikspārņus nebūtu vēlams – iztraucēti miegā, tie var aiziet bojā, bet gan vasaras vidus. Laikā, kad te sāka dzīvot profesors, radās jauka tradīcija – 26. jūlijā, kas ir J. Vītola dzimšanas diena un viņa dzīvesbiedres vārda diena, Gaujienā sāka atzīmēt Mūzikas dienas. Ar katru gadu tās kļuva plašākas, ieradās aizvien vairāk dziedātāju, līdz profesora 70. dzimšanas dienā 1933. gadā izauga līdz pirmajiem Latvijas Koru svētkiem. Tradīcija tika uzturēta arī padomju laikos – 1988. gadā pie muzeja ēkas uzcēla estrādi.
Arī mūsdienās ik gadu uz svētkiem ierodas koru dziedātāji no visiem Latvijas novadiem un pat ārzemēm. Savukārt, lai būtu, kas dzied arī pēc gadiem desmit un divdesmit, kopš 2003. gada svētkus papildina Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā nometne “Vītolēni”. Tās laikā bērni kopā mācās muzicēt simfoniskajā orķestrī un korī. Noris daudz mēģinājumu, skan dziesmas un smiekli dažādās Gaujienas vietās. Tieši bērnu dziedāšana un čalas piešķir šai klusajai vietai ko īpašu, kā citur Latvijā neatrast.
Šo rindu autorei “Anniņas” paliks atmiņā ne tikai ar sikspārņu iecienītajiem pagrabiem, bet arī ar ābelēm, kas aug blakus J. Vītola vasaras mājai. Pieļaujams, tā ir bijis jau profesora dzīves laikā, taču mūsdienās šīs ābeles ražo patiesi gardus ābolus. Gardāki par tiem pagājušajā vasarā netika baudīti.

Uzziņai

◆ Profesora Jāzepa Vītola memoriālā muzeja adrese: “Anniņas”, Gaujienas pagasts, Apes novads, LV-4339. Tālrunis 29247772.
◆ Tā kā muzejs ir Gaujienas muižas ansambļa daļa, interesentiem tiek piedāvāts gida pavadībā apmeklēt Livonijas ordeņa pilsdrupas un citus objektus, kā arī iepazīties ar ģeoloģisku dabas parādību – karsta procesu Gaujienas dolomītā.
◆ Gaujienas Tūrisma informācijas centra tālrunis 64381601.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur pārziemo sikspārņi?

Kategorijas