Hiphopers no Gulbenes ieņem internetu

2017. gada 27. janvāris 00:00

1598

Sociālajos tīklos populārs kļuvis Lielbritānijā dzīvojošais 23 gadus vecais hiphopers Dāvis Danisevičs, kura dzimtā puse ir Gulbenes novads.
Puisis ir Beidzis Krišjāņa Valdemāra pamatskolu Beļavā, bet profesionālo izglītību ieguvis Rankā. Savējie ar Dāvi joprojām var sazināties portālā “Draugiem.lv”. Uz Lielbritāniju puisis ir devies peļņā sakarā ar spiedīgo finansiālo situāciju, par kuru lieki ir paskaidrojumi lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Lielbritānijā viņš strādā tirdzniecībā, brīvajā laikā nododas tekstu sacerēšanai un ceļošanai.
Vispārzināmā fabula par to, kā Dāvis sācis ieņemt internetu, ir tāda, ka, atbraucot uz Lielbritāniju, tur iepazinies ar diviem latviešiem – Reini un Ēriku ar pseidonīmu BJ. Man un BJ; visiem kopā radusies ideja ierakstīt kādu dziesmu prieka pēc. Pamazām kopīgā aizraušanās kļuva arvien nopietnāka. Puiši iegādājušies labāku aparatūru. Tā radās pirmās dziesmas. Viņi interneta vietnē “Youtube” izveidoja savu kanālu “UgunsKults LV”, kur padara savas dziesmas publiski pieejamas. Tur var noklausīties labus Dāvja tekstus un mūziku ar nosaukumu “Čuksti”, “Maņkārīgā pasaule”, “Tēvzeme”, kas tapa sadarbībā ar KAYFMUSIC (Austris Magons). Dziesmu “Tēvzeme” interneta lietotāji noklausījušies vairāk nekā 9000 reižu.

Raksta, ko redz un jūt
Ieklausoties dziesmu tekstos, rodas zināms iespaids par Dāvja personību. Viņš nav manierīgs. Teiktais skan patiesi no atvērtas, pat atkailinātas sirds. Tie ir sociāli skaudri, godīgi teksti, kuros ir problēmas, ar kurām saskaras viņa paaudze, un ir mīlestība pret savu Latviju.
“Dzirksteles” uzrunāts, Dāvis atsaucas uzreiz un stāsta, kā un kāpēc sācis pierakstīt savas domas dzejas formā: “Iesāku rakstīt tekstus brīvajā laikā, izliku savas domas un emocijas uz papīra. Vēlāk realizējām dziesmās. Visas savas dziesmas es zinu no galvas. Savus tekstus es sarakstu no tā, ko redzu ikdienā un ko dzīvē esmu pieredzējis. Kāpēc manās dziesmās tik daudz depresīvā? Es klausos vecā stila hiphopu un no tā iedvesmojos. Varam jau uzvilkt rozā brilles un domāt, ka viss ir skaisti. Varam arī pateikt par visu, kā tas ir patiesībā. Ar draugiem strādājam arī pie projektiem ar pozitīvāku noskaņu, kurus drīzumā domājam laist tautā. Nākotnē es domāju turpināt nodarboties ar to, kas patīk, iedvesmot citus, radīt mūziku. Varbūt uzstāties kādos nelielos koncertos. Galvenais - tiekties uz saviem mērķiem.”

Te vienmēr būs mājas
Dāvis stāsta, ka no Latvijas ir aizbraucis pirms aptuveni diviem ar pusi gadiem. Par atgriešanos Latvijā viņš domājot bieži, jo ļoti pietrūkst ģimenes, draugu un dzimtenes. Pietrūkstot Gulbenes novada klusās, skaistās dabas. Tomēr pagaidām atgriezties mājās viņš vēl nedomājot. “Redzot pašreizējo situāciju Latvijā, es tur nesaskatu nekādu perspektīvu. Latvija un Gulbene vienmēr būs manas mājas. Žēl redzēt Gulbenes ielas paliekam klusākas. Daudzi cilvēki tomēr ir aizbraukuši, bet pati pilsēta ir ļoti skaista. Ceru uz Gulbenes turpmāko attīstību,” saka Dāvis.
Runājot par pašu sakrālāko – ticību, mīlestību, draudzību, Dāvis saka: “Es ticu, ka esam radīti, bet par to, kas mūs radīja, vēl var diskutēt. Runājot par mīlestību - es pats tādu vēl neesmu sastapis, tāpēc man par to ir grūti runāt. Bet domāju, ka nomirt mīlestības dēļ būtu patiešām muļķīgi! Man personīgi draugu nav daudz, bet esmu sapratis, lai arī kāds attālums mūs šķirtu, es zinu, ka uz īstiem draugiem vienmēr var paļauties. Draugi ir cilvēki, kuriem tu vari uzticēties, tie vienmēr ir līdzās gan labos, gan sliktos brīžos.”

No Latvijas izstumtā paaudze
Dāvja tekstos ieskanas urbanizētās (lielpilsētas) vides ietekme uz cilvēku. Iespējams, viņam ir iespēja paraudzīties uz to visu ar lauku cilvēka svaigo skatienu. Un tas jau ir kaut kas savs, citāds. “Es neuzskatu sevi par tipisku savas paaudzes pārstāvi un nezinu, vai varētu par tādu kļūt,” atzīstas Dāvis. Viņš nemaz nav domājis par to, kā definēt savu paaudzi. Viņš ir individuālists. Dāvis distancējas no tiem vienaudžiem, par kuriem saka: “Viņi riskē ar veselību, nedomājot par sekām. Kāds lieto alkoholu, kāds kaut ko spēcīgāku, kādam tas ir veids, kā izrauties no ikdienas rutīnas vai atbrīvoties no problēmām, citam tā ir vienkārši aizraušanās. Esmu redzējis, kā cilvēki kredītu dēļ Latvijā tiek novesti līdz bezizejai. Bet tomēr uzskatu, ka mūsdienu jaunatne sāk vairāk domāt par savu dzīvesveidu, veselību, nodarbojas ar sportu un lieto veselīgāku pārtiku. Ikvienam no visas sirds vēlu tiekties pēc saviem mērķiem, darīt to, kas svarīgi pašiem, nevis kādam citam!”

Ko Gulbenes novadā saka par Dāvi?

◆ Ērika Ivanova, Krišjāņa Valdemāra pamatskolas direktore: “Dāvis mūsu skolā bija patīkams, mierīgs un jauks puisis, kas prata sadzīvot ar visiem. Viņš nebija no tiem, par kuru saka – tie klusie ūdeņi. Prieks, ka Dāvis ir atradis tādu pašizpausmi, uz kuru kurš katrs nemaz nav spējīgs. Gaidīsim ciemos mūsu skolā!”

◆ Miķelis Kučinskis, Valmieras tehnikuma Rankas teritoriālās struktūrvienības vadītājs: “Gudri bērni mums ir! Atceros Dāvi tikai ar labiem vārdiem. Ka viņš varētu dzejot? Jā, to varu iedomāties. Viņu atceros kā jaunu cilvēku, kuram ir savs viedoklis.”

“Youtube.com” lietotāji par Dāvja dziesmām

◆ Mārtiņš Kaspars: “Dāvis pasaka skarbo patiesību, bet mums joprojām ir vienalga. Bet es nezinu, kam ir jānotiek un kas ir spējīgs sakārtot bardaku, kas ir mūsu valstī.”

◆ Mareks Pastars: “Malacis. Nezināju, ka tev ir tāds talants. Tā tik turpināt!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Hiphopers no Gulbenes ieņem internetu

Kategorijas