Vēzim patīk pesimisti

2010. gada 24. oktobris 13:37

5426

Onkologs Vladimirs Sorokins: "Prakse rāda - jo cilvēks mazāk zina par savu saslimšanu, jo labāki ārstēšanas rezultāti."
Sirsnīgs, vienkāršs, saprotošs un gudrs - tā ārstu Vladimiru Sorokinu raksturo viņa pacienti un arī pacientu radinieki. Viņš divas reizes mēnesī mēro ceļu no Balviem, lai pieņemtu pacientus arī Gulbenes poliklīnikā. Vladimirs nāk no mediķu ģimenes vairākās paaudzēs. Onkoloģijā viņš strādā 15 gadus. Pats ir rīdzinieks, bet desmit gadus dzīvo Balvos.

Diena, kurā man norunāta tikšanās ar ārstu, viņam ir ļoti saspringta. Rīta pusē jau veiktas pāris operācijas Balvos un pēc pulksten 12 viņš jau steidz uz Gulbeni, kur poliklīnikā rindā dakteri gaida nākamie pacienti. Tā kā līdz pieņemšanai vēl ir neliels mirklis laika, dakteris stāsta par savu pieredzi darbā ar onkoloģiskajām saslimšanām.

Skaitļi aug!

Vladimirs uzsver, ka jebkurš normāls ārsts necenšas cilvēkam teikt - ziniet, jums ir vēzis! Paziņojot pacientam par smago saslimšanu ārsts sastopas ar visdažādāko emociju gammu. Ja cilvēkam ir diagnosticēta ļaundabīga saslimšana, ārstam jāprot šo informāciju pasniegt, jo pacienti ir dažādi.

"Ir cilvēki, kuriem iepriekš nāk radinieki un lūdz, lai nesaka viņam par diagnozi, jo negrib, lai viņš uztraucas, bet ir cilvēki, kuri, šķiet, nemaz negrib zināt savu diagnozi," atzīst Vladimirs.

Onkoloģijā katru gadu skaitļi aug. Pēdējos desmit gados prostatas vēzim ir pieaugums par 250 procentiem. Tie ir neticami skaitļi! Vecumā pēc 80 gadiem, astoņi vīrieši no desmit slimo ar prostatas vēzi.

Dakteris stāsta, ka joprojām pirmajā vietā sievietēm ir krūts vēzis, savukārt vīriešiem - plaušu vēzis. Otrajā vietā sievietēm ierindojas ādas vēzis. Neesot tāda novada, kur šīs tendences ļoti atšķirtos. Pat Eiropā situācija esot tāda pati. Viņš kā ambulatorais onkologs vairāk sastopas ar ādas vēzi.

Vladimirs uzteic Gulbenes novada cilvēkus, kas aktīvi apmeklē onkologu. Viņš saka paldies ģimenes ārstiem, ka viņi arī sūta savus pacientus pie onkologa.

Šogad Gulbenē ir bijuši trīs gadījumi Gulbenē, kad ir izdevies izoperēt ādas vēzi, kamēr tas nebija izplatījies pa organismu. Tagad šie cilvēki esot absolūti veseli. Ja melanoma ir izoperēta pašā sākumā, kamēr ļaundabīgās šūnas neizplatās nekur pa asinsvadiem un šūnām, cilvēks pēc nelielas ambulatoras operācijas dzīvojot ilgi.

"Šogad vienai sievietei tepat Gulbenē izdevās izoperēt melanomu pirms pirmās stadijas. Pēc gada viņai būtu bijusi jau izteikta melanoma. Varbūt arī ar metastāzēm. Sieviete profilaktiski bija atnākusi uz vizīti, un mēs melanomu profilaktiski noņēmām," skaidro ārsts.

Vissliktākie pacienti - mediķi un skolotāji

Vladimirs ir novērojis, jo cilvēks mazāk zina par savu saslimšanu, jo labāki ārstēšanas rezultāti.

"Tāpēc vissliktākie mūsu pacienti ir mediķi, skolotāji, proti, izglītoti cilvēki," saka Vladimirs.

Jo kas notiek, kad cilvēks uzzina par kaut kādu savu saslimšanu? Viņš sēžas pie interneta un sāk lasīt un izdarīt secinājumus. Nākamajā vizītē pie ārsta viņš jau ir psiholoģiski sevi noskaņojis pesimistiski, jo zina, ka prognoze ir nelabvēlīga un viņu izārstēt nevar. Un vēzim tas ļoti patīk! Kā tikko cilvēks beidz cīnīties, šī slimība viņu "apēd". Tādēļ Vladimiram daudz vieglāk ir strādāt ar cilvēkiem, kas savu slimību tik ļoti "neņem galvā". Viņu ārstēšanas rezultāti ir daudz labāki.

Pārsvarā sievietes esot tās, kuras uztraucas pat par visniecīgāko vizuālo veidojumu, par kuru viņam kā onkologam pat nav ne mazāko aizdomu, ka tas varētu būt ļaundabīgs.

"Kamēr cilvēks gaida atbildi apmēram divas nedēļas, viņš šausmīgi pārdzīvo. Un ir patīkami paziņot, ka tas ir labdabīgs veidojums, tāpēc uztraukumam nav pamata," atzīst Vladimirs.

Statistiku varam uzlabot tikai paši

Daudzi noteikti ir dzirdējuši šausmu stāstus par to, ka cilvēks dzīvoja laimīgi līdz brīdim, kamēr onkologs dzimumzīmi noņēma, jo pēc operācijas cilvēks nomira. Bet kā ir patiesībā?
"Man patīk, kā saka amerikāņu onkologi - vēzis ir ārstējams, kamēr pacientam nav sūdzību. Principā tā arī ir," saka onkologs. Reāli cilvēks nākot pie ārsta tad, kad veidojums sāk traucēt, proti, tas sāk sulot, bet tad ir par vēlu, jo tā jau ir audzēja aptuveni trešā stadija. Tur jau rodoties šīs baumas, ka, tiklīdz izoperēja, tā nomira. Bet pārsvarā gadījumi tomēr ir ielaisti. Bieži pie onkologa

pacients nāk, kad parādās jau sāpes, tas nozīmējot, ka audzējs jau ieperinās muskuļu slānī, kur atrodas nervu saknītes. Tāpēc katru gadu ārsti runā par to, kas skan jau banāli - profilaktiskās apskates un izmeklēšanas. "Es saku - laimīgi dzīvo tie cilvēki, kuriem, atnākot pie ārsta uz kārtējo pārbaudi bez nekādām sūdzībām, tiek atrasts, piemēram, veidojums un jau laikus tiek izoperēts. Labākais, ka ne jau atrod, bet ka laikus diagnosticē," norāda Vladimirs.

Arī statistiku var uzlabot tikai paši cilvēki. Ārsts nestaigās pa mājām un nesauks - nāciet uz pārbaudēm! Cilvēkam tas ir jāsaprot pašam.

"Protams, sociālie apstākļi pie mums ir pat sliktākie Eiropā, tāpēc mūsu cilvēki lielākā daļa ir pesimisti. Normālā valstī strādājošs cilvēks ir ieinteresēts pēc iespējas ilgāk strādāt un viņš grib būt vesels. Tas ir viņa mērķis, un, lai būtu vesels, regulāri ir jāapmeklē ārsts. Ja cilvēks ir labi situēts, viņš grib dzīvot ilgi un laimīgi, bet, ja dzīve ir grūta, tad ne vienmēr šim cilvēkam gribas ilgi dzīvot," domā Vladimirs.

Kaitīgo ieradumu ietekme

Vai no vēža var glābt veselīgs dzīvesveids? Vladimirs iesaka neaizrauties ar smēķēšanu.

"Savukārt, runājot par alkoholu, kardiologi iesaka pacientiem pēc 40 gadiem, lai uzlabotu asinsvadu stāvokli, tā saucamos "trīs drinkus" dienā," stāsta Vladimirs.

Tie ir 150 mililitri sausā vīna vai 30 mililitri tīrā alkohola. Tā esot tā deva, kura nekaitē, kura uzlabo un labi ietekmē asinsvadus. Cilvēki, kas dzīvo Eiropas dienvidos un kuri lieto sarkanvīnu, mazāk slimo ar sirds asinsvadu slimībām. Bet Vladimirs atzīst, ka te jau jārunā arī par dzeršanas kultūru, vai mūsu cilvēkiem pietiek ar vienu glāzi un vai viņi pratīs apstāties un tālāk neturpināt?

Par kolas ietekmi uz veselību Vladimiram spriest ir grūti, jo to plaši izmanto pediatrijā Amerikā un Kanādā.

"Kola ir pirmais līdzeklis bērniem, kad viņi iet pie ārsta ar kaut kādām vēdera, zarnu disfunkcijām. Mūsu praksē tā nenotiek, iespējams, tā ir laba metode, ņemot vērā, ka to izmanto jau gadu gadiem. Cik zinu, tad kolu pirmais, kas ražoja, bija aptiekārs. Tās bija izdomātas kā zāles, un tā kā tas ir amerikāņu izgudrojums, tad viņi to arī izmanto ārstēšanā," stāsta onkologs.

Bet runājot par čipsiem un "fastfood" (ātrās uzkodas), Vladimirs piekrīt tam, ka tie ir neveselīgi, jo tur tomēr produktu gatavošanas procesā tiek izmantota eļļa, kuru karsējot veidojas kancerogēnās vielas. Tās var izsaukt šūnu mutāciju, un nākamais etaps ir audzēju veidošanās.

Jo cilvēks jaunāks, jo saslimšana nopietnāka

Tā ir pierādīta tendence, ka ar vēzi sāk slimot gados jaunāki cilvēki. Arī dažādas ķirurģiskas saslimšanas novērojamas gados jaunākiem. Piemēram, kuņģa čūlas, kas agrāk bija raksturīgas vīriešiem pēc 20 gadiem, tagad ir arī bērniem.

"Ar bērniem es tiekos mazāk, jo bērni tiek novēroti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Vienīgi primārā diagnostika varētu notikt novadā," saka Vladimirs.

Taču viņš uzsver, ka bērniem vēzis ir daudz nopietnāks un vispār - jo cilvēks ir jaunāks, jo onkoloģiskā saslimšana parasti ir nopietnāka. Tā ātrāk progresē. Bērni vairāk slimo ar leikozēm un limfomām.

Viņš zina dramatiskus gadījumus ar bērniem. Problēma esot tā, ka bērns jau nevar izstāstīt, kas ar viņu notiek, tāpēc daudz kas ir atkarīgs no vecākiem, un, ja vecāki ir uzmanīgi, viņi daudz ko pamana. Onkologs stāsta par gadījumu blakus rajonā, kad 15 gadīga meitene pati atnāca pie ārsta un teica, ka viņai izskatās, ka viena kāja ir lielāka nekā otra.

"Viņa to bija pamanījusi. Tas bija ļaundabīgs veidojums, un viss beidzās traģiski. Ja vecāki pamana kaut vismazākās izmaiņas savos bērnos, noteikti ir jānāk pie ārsta," uzsver Vladimirs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēzim patīk pesimisti

Kategorijas