Bēg no notikuma vietas

2010. gada 23. oktobris 11:51

1329

Gunārs Pusts met akmeni apdrošinātāju dārziņā
Ceļu policijas inspektoriem ikdienas darbā arvien vairāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad negadījumos iesaistītie atstāj notikuma vietu.

Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Gunārs Pusts stāsta, ka izteikti šāda rīcība ir vērojama sīkos negadījumos, piemēram, autostāvvietās nejauši iebraucot otrā automašīnā, kad automašīna nav tik stipri bojāta un ir iespēja aizbraukt no notikuma vietas. Maksai nevajadzētu palielināties

"Cilvēkiem bieži vien gadās šādi sīki negadījumi. Un te es gribu iemest akmeni apdrošinātāju dārziņā, jo, izraisot negadījumu, cilvēkiem pēc tam ir jāmaksā dārgāka apdrošināšana. Likums nosaka, ka automašīnu īpašniekiem kā pienākums ir apdrošināt mašīnas. Es uzskatu, ka šai prasībai ir jāstrādā cilvēku labā, palīdzot brīdī, kad viņiem ir notikusi nelaime, taču pēc negadījuma izraisīšanas cilvēkiem pēc tam tiek palielināts maksājums. Likumdevējiem būtu jādomā par šīs situācijas sakārtošanu. Uzskatu, ka par konkrētas kategorijas automašīnu vajadzētu būt noteiktai konkrētai apdrošināšanas maksai, neatkarīgi no tā, vai cilvēks kādreiz ir iekļuvis negadījumā vai nav," saka G.Pusts.

Šobrīd ir noteikts, ka īpašnieki, kuru auto ir izraisījis satiksmes negadījumu, nokļūst kādā no paaugstināta riska klasēm un viņiem sadārdzinās OCTA polise.

"Tāpēc droši vien arī daudzi cilvēki cenšas izvairīties no atbildības, ja vien šāda iespēja pastāv. Savukārt mums tas sagādā papildu neērtības, jo atrast vainīgos tik vienkārši nav. Ļoti labi, ja pie iestādēm atrodas novērošanas kameras, kuru ierakstos var saskatīt vainīgos, vai arī gadās kāds cilvēks, kurš ir bijis liecinieks negadījumam, taču cilvēki var arī kļūdīties un pierakstīt nepareizus automašīnu numurus un atkal rodas pārpratumi."

G.Pusts saka, ka viņš centīsies izteikt priekšlikumus šīs situācijas risināšanai.

"Uzskatu, ka ir drakoniski izbraukt uz cilvēku ādas. Cilvēkiem jau tāpat nav naudas, bet mašīnu nedrošināt nedrīkst. Nav jau tā, ka mēs tikai sodām autovadītājus, mēs cenšamies cilvēkus arī aizsargāt," bilst vecākais inspektors.

Ne vienmēr soda

Runājot par pārkāpumiem un soda naudām, G.Pusts atklāj, ka soda naudās iekasētā summa ir samazinājusies.

"Šāda situācija ir visā valstī. Tas droši vien ir arī tāpēc, ka ceļu policijas inspektori necenšas uzreiz cilvēkus sodīt, bet izsaka brīdinājumu, tas tiek darīts pat vairākkārt. Mēs saprotam, ka cilvēkiem nav naudas. Taču, protams, cilvēkiem nevajadzētu spekulēt uz to un ievērot noteikumus," saka G.Pusts. Viņš piebilst, ka policija joprojām iespēju robežās mēģina kontrolēt ātruma pārkāpējus, jo to joprojām ir ļoti daudz, turklāt tiks izmantotas arī slēptās metodes.

"Kādā naktī nesen izbraucu patrulēt kopā ar saviem vīriem. Jāatzīst, ka, piemēram, uz Smiltenes šosejas ātrumi tiešām ir ļoti lieli, bet sekas tam mēdz būt ļoti traģiskas. Ja vēl negadījumā cieš tikai pats pārkāpējs, bet parasti negadījumos ir iesaistītas arī citas automašīnas, cieš arī pasažieri," saka vecākais inspektors.

G.Pusts norāda, ka pašreiz mūsu novadā, par laimi, satiksmes negadījumu ir bijis ļoti maz.

"Vakar bija pirmais sniegs, ceļi apledo, tādēļ autovadītājus aicinu pēc iespējas ātrāk nomainīt ziemas riepas. Arī gājējiem jāparūpējas par savu drošību, tumšajā laikā lietojot atstarotājus," piebilst G.Pusts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bēg no notikuma vietas

Kategorijas