Šogad viņus godāsim!

2017. gada 27. janvāris 00:00

Gada sūna – parastaā kociņsūna

Latvijas Botāniķu biedrība par gada sūnu izraudzījusies parasto kociņsūnu. Tā parasti aug zemsedzē, bet retāk uz koku stumbriem, trupošiem kokiem, celmiem un akmeņiem. Reizēm tā atrasta arī kapsētās, aizaugušos grants karjeros, uz betona tiltiem un lubiņu jumta, vecas dēļu kaudzes. Interesanti, ka šī suga, kas vairāk raksturīga mežiem, ir otra biežāk atzīmētā suga zālājos. Anglijā karalienes Viktorijas ēras laikā sūnas dzinumus mākslīgi krāsoja, lai dekorētu dāmu cepures. Ķīnā kociņsūnas nosaukums ir „desmit tūkstošu gadu sūna” un to izmanto medicīnā, lai samazinātu drudzi, ārstētu reimatismu un atbrīvotu no kaulu un muskuļu sāpēm. Biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā “Dabasdati.lv”. Ja ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sugu, rakstiet uz e-pastu “baiba.bambe@silava.lv”.

Gada putns – dzeltenā cielava

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par gada putnu izvēlējusies dzelteno cielavu. Tās populācija kopš 1995. gada Latvijā samazinājusies par 95 %. Dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, kurus apdraud aizaugšana lauksaimniecības zemju pamešanas rezultātā vai pārvēršana aramzemēs. Ziņojiet par dzelteno cielavu portālā “Dabasdati.lv”. Tiks izsludināti arī zīmējumu un foto konkursi, kuru nolikumi tiks publicēti interneta vietnē “www.lob.lv” līdz februāra beigām.

Gada augs – dzeltenā salmene jeb kaķpēdiņa

Par gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies dzelteno salmeni jeb kaķpēdiņu. Sugas zinātniskais nosaukums veidojies no grieķu valodas, kur ģints nosaukums nozīmē „zeltaina saule”. Dzeltenā kaķpēdiņa ir populārs un plaši izmantots ārstniecības augs, kas palīdz pret daudzām kaitēm – dažādām vēdera problēmām, saaukstēšanos, ādas slimībām, kā arī mazina trauksmi un depresiju. Tāpat salmenes ēteriskās eļļās plaši izmantotas kosmētikā, jo tā aizkavē ādas novecošanos. Augs savu krāsu un formu var saglabāt gadiem ilgi. Biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā “Dabasdati.lv”. Ja ir informācija par sugas vēsturiskām atradnēm, tautas nosaukumiem vai kāda cita interesanta informācija, rakstiet uz e-pastu “ruta.sniedze@ldf.lv”.

Gada koks – parastā priede

Latvijas dendrologu biedrība par gada koku ievēlējusi parasto priedi. Parastā priede ir līdz pat 45 metriem augsts, mūžzaļš priežu dzimtas koks, kas Latvijā var sasniegt vismaz 400 gadu vecumu, ir ziņas arī par 470 gadu vecām un pat vēl vecākām priedēm. Priedes zied maijā vai jūnija sākumā, savukārt sēklas nogatavojas nākamā gada oktobrī, bet no čiekuriem izbirst tikai pavasarī – divus gadus pēc apputes. Ne visur tā sastopama ka izcili taisni mastu koki (tā sauktā Rīgas priede). Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 centimetrus, tas ir valsts nozīmes dabas piemineklis – dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 metrus. Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir individuāli noteikti vietējas nozīmes dižkoku parametri, kur šie izmēri var būt arī mazāki. Biedrība aicina ziņot par priedēm – dižkokiem “Dabasdati.lv”!

Gada dzīvnieks - zutis

Dabas muzejs šogad par gada dzīvnieku izvēlējies zuti, kas ierakstīts Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā. Pirmo reizi septiņpadsmit gadu laikā par gada dzīvnieku izvēlēts pārstāvis no zivju pasaules. Zuši ir aktīvi naktīs, plēsīgi, ēd zivis, tārpus, gliemjus un citu zivju ikrus. Ziemā mazaktīvi. Latvijā tie var sasniegt 1,5 metru garumu un 4,5 kilogramu svaru. Vairojas nārstojot, dzimumgatavību var sasniegt pat divdesmit gadu vecumā. Kopš 20.gadsimta sākuma ir zināms, ka no Eiropas visi zuši nārstot migrē uz aptuveni 5000 kilometrus tālo Sargasu jūru Atlantijas okeānā, kur pēc nārsta iet bojā. Vēl nepieauguši zuši atgriežas Eiropā, izmantojot Golfa straumi, un galamērķi sasniedz tikai pēc aptuveni trīs gadus ilga ceļojuma. Diemžēl šobrīd atlicis tikai aptuveni 1 % no kādreizējās Eiropas zušu populācijas. ES un arī Latvijā kopš 2009.gada ir pieņemts Nacionālais Zušu krājumu pārvaldības plāns, kas paredz stikla zušu un zušu mazuļu ielaišanu ūdenstilpēs, kas savienotas ar jūru.

Gada kukainis - dievlūdzējs

Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz Eiropas dievlūdzēju. Šis neparastais kukainis Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008.gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā. Tas var sasniegt līdz 7 centimetru garumu. Par dievlūdzējiem šos kukaiņus sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā, un salikts it kā lūgšanas pozā. Šīs kājas dievlūdzējs izmanto medījuma satveršanai. No citām dievlūdzēju sugām to var atšķir pēc melna plankuma priekšējo kāju iekšpusē (it kā padusē). Tikai pieaugušiem indivīdiem ir spārni. Nepieaugušiem dievlūdzējiem ķermenis var būt ne tikai zaļš, bet arī brūngans. Mātīte olas dēj rudenī, veidojot uz tieviem zariņiem īpatnēju olu maisu. Tajā olas pārziemo un pavasarī no tā izšķiļas jaunuļi, kas pēc vairākām ķermeņa segas – kutikulas maiņām iegūst spārnus. Visi līdz šim Latvijā zināmie dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī. Plēsīgā dzīvesveida dēļ dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā – augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Pašlaik ziņojumi no Madonas un Rīgas ir tālākās zināmās atradnes Eiropā. Biedrība aicina visus (arī iepriekšējo gadu) novērojumus – olu maisus, nepieaugušus un pieaugušus indivīdus fotografēt un ziņot vietnē “Dabasdati.lv”, biedrības profilā “Facebook.com” vai Rūtai Rozenfeldei (ruuta.r@gmail.com).

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šogad viņus godāsim!

Kategorijas