Skaidras naudas darījumu griesti ir tikai Latvijā

2017. gada 31. janvāris 00:00

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur no šā gada ieviests skaidras naudas limits visa veida pirkšanas un pārdošanas darījumos fiziskām personām. Par to liecina “Dienas Biznesa” sadarbībā ar «BDO» un «BDO LAW» rīkotajā konferencē «Nodokļi 2017» prezentētais pētījums. Kā zināms, izmaiņas normatīvajos aktos paredz ierobežot darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro, tādējādi lielākoties radot neērtības nekustamo īpašumu un dārgāku vieglo auto darījumos. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti par darījumiem ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Unikālā Latvija
«Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav,» pētījuma datus rāda zvērinātu advokātu biroja «BDO Law» vecākais jurists Artūrs Surmovičs. Viņš atzīst, ka skaidras naudas apritē saduras sabiedrības un privātās intereses. «No šā gada 1. janvāra fiziskām personām nav atļauti tādi skaidras naudas norēķini, kuru summa vienā vai vairākās operācijās pārsniedz 7200 eiro, un nav nekādu izņēmumu darījumiem starp saistītām (pirmās pakāpes radinieki) un nesaistītām personām,» skaidro A.Surmovičs. Viņš vērš uzmanību, ka šim nosacījumam (kopējās darījumu summas griesti) nav ierobežojuma termiņa — tas ir beztermiņa. «Aizliegums veikt darījumus neliedz fiziskām personām stikla burkā vai zeķē glabāt vairāk par šiem 7 200 eiro,» uzsver A.Surmovičs.
«Baidos, ka liela brēka, bet maza vilna,» lakoniski skaidras naudas darījumu griestus vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, skaidras naudas aprites ierobežošanas pasākumi, ja vien tos neveic visā Baltijā kopumā vai arī neuzliek liegumu veikt konkrētu preču un pakalpojumu apmaksu tikai bezskaidras naudas veidā, ir lemti neveiksmei. «Latvijā un ne tikai te ir izdomas bagāti cilvēki, kuri šos liegumus apies, izmantojot ne tikai saistītās personas un radiniekus, bet arī paziņas, toties nodokļu administrācijai vajadzēs pamatīgus resursus, lai visus šos darījumus pārbaudītu,» secina A.Lasmanis.

Ietekmēs auto tirgu
Problēmas, kas saistītas ar minēto ierobežojumu ieviešanu, pēc A.Surmoviča domām, gan bieži vien tiek pārspīlētas, un ievērojamas neērtības fiziskām personām (it īpaši tām, kuru līdzekļiem ir legāla izcelsme) tas diez vai radīs. Taču nenoliedzami pirms darījuma veikšanas, kurā paredzama ievērojamu summu samaksa skaidrā naudā, iesaistītajām personām būs jāpadomā, vai konkrētais darījums būs identificējams kā viens atsevišķs darījums, nevis viens darījums vairākās operācijās. «Šajā sakarā ir jābūt gatavam norādīt vai pat pierādīt darījuma mērķi un tā unikalitāti, kas ļauj to uzskatīt par atsevišķu darījumu,» skaidro A.Surmovičs.
Kas attiecas uz nozarēm, tad visvairāk, viņaprāt, cietīs tieši autotirgotāji. «Skaidras naudas izmantošana auto iegādes gadījumā pusēm nodrošina ātrāku un drošāku preces un naudas apmaiņas mehānismu. Kā tas visbiežāk notiek – tūlītēja naudas samaksa pēc reģistrācijas gandrīz turpat CSDD telpās. Protams, to var aizvietot ar darījuma konta pakalpojumiem kredītiestādē, bet šajā gadījumā tas sadārdzinās un paildzinās kārotā auto iegādes procesu,» skaidro A.Surmovičs.
Savukārt A.Lasmanis prognozē, ka nopietni cilvēki auto iegādāsies ārzemēs, kur nav skaidras naudas norēķinu griestu, un reģistrēs auto Latvijā jau tā jaunais īpašnieks. Savukārt viens no aptaujātajiem lietoto auto tirgotājiem atzina, ka darījumus jau varot kārtot dažādi, savukārt trūcīgākais iedzīvotāju slānis pērkot tādus auto, kuri ne tuvu nekvalificējas skaidras naudas darījumu griestiem.

Citi nosacījumi
Pētījums rāda, ka Igaunijā un Lietuvā aizliegumi darījumiem skaidrā naudā fiziskajām personām nav noteikti. «Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir pienākums par ziņošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā, bet nekādu ierobežojumu darījumiem skaidrā naudā fiziskām personām nav,» uzsver A.Surmovičs. Viņš norāda, ka Lietuva ir pa vidu starp Latviju un Igauniju, jo tur regulējums nav tik liberāls kā Igaunijā, bet nav arī tik stingrs, kāds ir ieviests Latvijā. «Lietuvā ir prasība aizdevuma līgumiem, kuru summa pārsniedz 3000 eiro, slēgt tos notariāla akta formā, ir ziņošanas pienākumi, piemēram, nodokļu administrācijai, ja darba devējs darbiniekam gadā izmaksā algu, kura ir 15 000 eiro vai vairāk,» skaidro A.Surmovičs. Viņš atzīst, ka Lietuvā ir diskusijas par skaidras naudas darījumu ierobežošanu fiziskajām personām.

Jāmaina līgumi
Savukārt visiem darījumiem, kuri ir noslēgti līdz 2016. gada 31. decembrim un šo darījumu daļēja izpilde paredzēta pēc 2017. gada 1. janvāra, līdz 2018. gada 1. janvārim jāveic grozījumi, paredzot bezskaidras naudas norēķinu. «Nezinu, kā valsts piespiedīs divas personas grozīt noslēgto vienošanos, jo viena persona var būt ārzemnieks, kuram šīs prasības nav saistošas un kurš var šādai prasībai nepiekrist. Turklāt arī nav līdz galam skaidrs, kā no valsts puses tiks kontrolēta skaidras naudas ierobežojuma ievērošana. Vai šis ierobežojums būs izpildāms praksē, vai arī tā būs tikai deklarācija ēnu ekonomikas apkarošanā, bez reāla izpildes un kontroles mehānisma?» problēmu redz A.Surmovičs. Viņš gan min vienu izņēmumu – kredītiestāžu pakalpojumus, kur var veikt darījumu arī par lielākām summām. «Atšķirībā no juridiskām personām, uz fiziskām personām neattiecas izņēmums par skaidras naudas iemaksām kontā. Ja juridiskās personas skaidras naudas iemaksas kontā var veikt neierobežoti, tad uz fiziskām personām attiecas 7200 eiro ierobežojums,» vēl vienu niansi rāda A.Surmovičs. Viņš nezinot, vai tas ir steigā aizmirsies un kļuvis par robu, vai arī apzināti fiziskām personām ir ierobežotas iespējas veikt skaidras naudas iemaksas kontā. «Vairumtirdzniecībā skaidras naudas darījumi ir aizliegti vispār, izņemot gadījumu, ja vairumtirgotājs saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» prasībām ved reģistru, kas spēj identificēt katru darījumu, kurā izmantota skaidra nauda,» uz jautājumu par juridisko personu ierobežojumiem atbild A.Surmovičs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skaidras naudas darījumu griesti ir tikai Latvijā

Kategorijas