Pirmo reizi tiek pie 9,44 kg līdakas

2017. gada 31. janvāris 00:00

1602

Neiespējami ir sameklēt makšķernieku, kurš klusībā nesapņotu vai arī skaļi vārdos nepaustu, ka vēlas no ūdens dzīlēm izvilināt tādu zivju lomu, kas ļautu pārspēt pārējos makšķerniekus. Pamats būt lepnam ir arī gulbenietim Ričardam Ostrovskim, kurš pirmo reizi savā makšķernieka mūžā pirms pāris nedēļām ar ziemas makšķeri lielajā Peipusā pie Rannas izvilcis 9,44 kilogramus smagu līdaku.
“Tik liels loms man ir pirmo reizi, lai gan makšķerēju jau kopš bērnības. Zemledus makšķerēšanai gan tā nopietnāk esmu pievērsies pēdējos sešus septiņus gadus, jo sākotnēji priekšroku devu makšķerēšanai vasarā. Jāatzīst, ka par vareno lomu biju ļoti priecīgs un arī pārsteigts, jo, aizbraucot uz Peipusu, biju noskaņojies, ka būs tikai raudas, asari, ķīši un varbūt arī pa kādam breksim,” stāsta Ričards, kurš ceļu uz Igaunijas ūdenskrātuvēm mēro ne tikai ziemas mēnešos, bet arī vasarā, kad vien ir iespējams.

Cīnījāmies aptuveni stundu
“Dienā, kad tiku pie lielās līdakas, biju noskaņojies, ka loms sastāvēs tikai no ķīšiem, jo tie nelika mieru. Arī raudas man pašam īpaši nepatīk, lai gan, ja ir lielas, tad atpakaļ nelaižu. Priekšroku labāk dodu asariem. Biju izdomājis, ka aptuveni līdz pulksten divpadsmitiem dienā raustīšu bļitku. Uz tās bija neliela tieva aukla – 0,16 bez pavadiņas. Todien uz Igauniju biju aizbraucis kopā ar Intaru Zurkovu. Staigājām viens pie otra, lai paraudzītu, kāds loms. Ievēroju, ka Intaram izdevies izvilkt vairākus prāvus asarus. Nolēmu, ka man arī turpat netālu ir jāizurbj jauns āliņģis. Raustīju bļitku un sajutu, ka kaut kas nopietns ir galā. Tobrīd nedomāju, ka loms būs tik liels. Man “gafa” (zivs satvērēja) pa rokai nebija, tāpēc pasaucu palīgā Intaru, kurš bija kā drošinātājs gadījumā, ja tiek pārsista aukla. Āliņģa diametrs bija 30 centimetri. Kad pirmo reizi pievilku līdaku pie āliņģa, šķita, ka tā nebūs tik liela. Labi, ka netaisīja pārāk spēcīgus un lielus rāvienus. Var teikt, ka otrajā reizē līdaka jau pati ielīda āliņģī. Galvu laukā dabūjām, bet pats ķermenis ārā nenāca. Abi domājām - ko darīt tālāk? Arī makšķerēšanas vergas nebija. Cits nekas neatlika, kā likt Intaram turēt līdaku, kamēr pats ar ledus urbi paplašināju āliņģi, izurbjot visapkārt vismaz desmit jaunus caurumus, jo arī līdaku negribējās sabojāt. Izcēlām to ar visu bļitku. Aptuveni stundu bijām cīnījušies. Tik daudz gadu braucu uz Peipusu, bet neko tādu līdz šim nebiju piedzīvojis,” bilst Ričards, kurš pēc piedzīvotā kādu stundu veltījis atpūtai.

Superīga diena un loms!
“Ēdu līdzpaņemtās sviestmaizes, dzēru tēju un gaidīju, kamēr no pārdzīvojuma beigs trīcēt rokas. Kad mazliet nomierinājos, tad, liekot lietā eholoti, kas uzrādīja, ka zem ledus ir zivis, atkal turpat izurbu vairākus āliņģus. Pirmais laidiens, jūtu - ir. Pievilku pie āliņģa, redzu – atkal nevarēšu dabūt laukā lielo breksi. Nekas cits neatlika, kā saukt palīgā Intaru. Tikai izurbjot vēl otru caurumu, izdevās izvilkt 1,4 kilogramus smagu breksi. Ar mums kopā bija vēl viens makšķernieks. Visi tajā dienā tikām arī pie pamatīgiem brekšiem. Tā bija superīga diena un arī loms!” Ričards neslēpj prieku.
Puisis salīdzina, ka ziemas makšķerēšana bieži vien sagādājot dažādus piedzīvojumus. Makšķernieks nekritizē Latvijas ūdenskrātuves, jo pavasaros pēc vimbām braucot raudzīt uz Gauju tepat pie Lejasciema vai arī uz Virešiem. Netiekot smādēts arī Alūksnes ezers, kur izdevies izmakšķerēt 0,9 kilogramus smagus asarus. Dažkārt tiekot braukts arī uz Daugavu vai Aivieksti, bet īpaši lieli lomi neesot gūti. “Gulbenieši, kuri brauc butēs uz jūru, man arī piedāvā šo iespēju, bet nepatīk tas lielais gaisa gabals,” saka Ričards. Puisis makšķerēt braucis arī uz Somijas Ālandu salām un Norvēģiju. “Tur izmantoju spiningu. Arī zivju ir vairāk,” secina Ričards.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirmo reizi tiek pie 9,44 kg līdakas

Kategorijas