Diēta nelīdzēs - jāmaina dzīvesstils

2017. gada 3. februāris 12:56

2287

Pagājušā gada septembra un oktobra vakaros televīzijas skatītājiem bija iespēja vērot pašmāju šovu “Īstie veči”. TV3 skatītājiem bija iespēja sekot līdzi piecu nopietnu Latvijas vīru cīņai ar liekajiem kilogramiem. Starp vīriem labākajos gados bija arī bijušais gulbenietis Madars Dauškans, kurš tobrīd svēra 110 kilogramus. Viņš šķīries no 19 kilogramiem un nemaz negrasās tos atkal atgūt. Pirms šova bijis pārliecināts, ka īsts vecis sākas no 100 kilogramiem, nestaigā kājām, pārvietojas tikai ar auto un ka īsta veča labākā draudzene ir televīzijas pults. Kā teica Madara cīņubiedrs šovā: “Es esmu Latvijas patriots - kečups, majonēze, kečups!” Pēc šova par visu iepriekš minēto Madars vairs nebijis tik pārliecināts.
Par saviem ieguvumiem, tievēšanas plusiem un mīnusiem Madars dalās arī ar “Dzirksteles” lasītājiem.

Cukuru nelieto nemaz
“Jau vairākas reizes dzīvē biju mēģinājis kaut ko no sava svara nomest, uz brīdi jau sanāca, bet trūka gribasspēka un apņemšanās, tāpēc pēc kāda laika viss bija atpakaļ. Man vajadzēja motivāciju, un es sapratu, ja to redzēs draugi, radi un paziņas, tad atpakaļceļa nebūs. Tāpēc pieteicos šovam, kurā iekļuvu bez blatiem un citādiem negodīgiem paņēmieniem. Pirmais solis bija sperts, biju sabijies, bet zināju, ka izturēšu līdz galam. Tagad, kad viss jau ir aiz muguras, esmu sapratis, ka esmu mainījis dzīvesstilu. Mana panākuma galvenais stūrakmens ir regulāra ēšana. Tie, kas saka, ka tam nav laika, melo. Brokastis un vakariņas mēs varam paēst mājās, bet pusdienām taču kādu brītiņu vienmēr var atrast. Šova laikā vakaros pats sev pagatavoju nākamajai dienai pusdienu maltīti. Ejot uz darbu, līdzi ņēmu kādu augli, ko apēst pirms pusdienām un vakariņām. Taču ēdienreizēs es ēdu visu, kas man garšo. Lai man piedod dietologi, bet tā nu tas ir. Galvenais ir pārtikas daudzums, un tas ir otrais stūrakmens. Nekādā gadījumā nepārēsties! Censties izvairīties no trekniem ēdieniem, kā arī no sāls un cukura. Cukuru es nelietoju gandrīz nemaz. Cepot pankūkas, cukuru pievienoju vien idejas vārdā. Tējai - nedaudz medus, bet nedaudz padzisušai, nevis karstai. Vakaros nelielas vakariņas un atkal - bez pārēšanās. Pielikties vakarā tā, ka jāsten, ir pats sliktākais, ko var izdarīt. Tas pārvelk treknu svītru visas dienas labajiem centieniem. Jāēd ir lēnām, ar baudu un tas, kas garšo, tā, lai priecājas mūsu garšas kārpiņas un viss ķermenis izjūt baudu. Šāda ēšana ķermeni pieradina pie domas, ka regulāri būs ēdiens, un tas pārstāj veidot sev rezerves. Jāēd ar prātu, nevis ar acīm, un pēc vakariņām jāaizmirst ceļš uz ledusskapi. Ja to nevar, tad ledusskapī noteikti jābūt tomātiem, gurķiem, burkāniem, ar ko izlīdzēties tādās reizēs.

Ūdens kā akmens kaklā
Trešais stūrakmens ir fiziskās aktivitātes. Bez tām nekādi neiztikt. Man ir labi tas, ka mājās ir velotrenažieris. Tas man ļauj apvienot televīzijas skatīšanos vai sarunas ar ģimenes locekļiem un sportu. Pirmajās reizēs pat pusstundas bija par daudz, tagad stunda un vairāk ir tīrais nieks. Trenažieris saka, ka es braucot trīsdesmit kilometrus un vairāk. Nav obligātas trīs stundas sporta zālē, bet kustēties vajag. Ar aiziešanu līdz mašīnai nepietiks. Ja bez tā visa ir vēlme pēc atlētiska ķermeņa, tad gan bez svaru zāles neiztikt, bet, lai nomestu līdz pat 20 kilogramiem, pietiks ar skriešanu vai velosipēdu.
Ceturtais stūrakmens ir divi litri ūdens dienā, kas ir jāizdzer. Šis stūrakmens man bija kā akmens kaklā. Nomainīt alu pret ūdeni bija diezgan nežēlīgi. Es negribu teikt, ka esmu aizmirsis alus garšu. Lai gan vasarā uz diviem mēnešiem biju, taču secināju, ka tas manu svaru neietekmē, tāpēc to tagad atļaujos dažreiz svētdienā, lai gan alū ir ļoti daudz kaloriju. Iesaku katram ņemt divlitreni ūdens līdzi katru dienu. Darbā vai mašīnā, bet dienas gaitā tai jābūt sausai. Jāpiebilst, ka šajos divos litros neietilpst tēja, kafija, sula un zupa, tas ir tikai un vienīgi ūdens. Uz šiem četriem stūrakmeņiem tad nu arī es būvēju savu jaunā dzīvesstila māju,” uzsver Madars.
Tad, nedaudz pārdomājis, viņš nolemj dalīties vēl ar dažiem paņēmieniem, kas palīdzēja viņam sasniegt vēlamo. Viņš atzīst, ka var jau mēģināt atteikties no daudz kā vairāk un ēst tikai “zaļbarību”. Droši vien efekts būs lielāks un ātrāks, taču kāpēc jārada tāds stress savam ķermenim un smadzenēm. Ja kāds to spēj, tad kāpēc ne? Bet Madars uzskata, ka jādzīvo tā, lai ir prieks. Nevajag sevi mocīt. Ar nežēlīgām diētām taču varot “sačakarēt” smadzenes. Vēl viņš uzsver, ka katru rītu kā rituāls esot kāpšana uz svariem. Tas palīdz neaizmirst, ko tu dari, un palīdz kontrolēt. Ja viss ir kārtībā, drīkst uzsist sev uz pleca un pat aplaudēt. Neizbēgami gadā ir dažas reizes, kad cilvēki grēko un grēkos attiecībā pret savu kuņģi, piemēram, Ziemassvētkos. Tad ķermenis saņem kārtīgu “dziļumbumbu”, un, uzkāpjot uz svariem, cilvēks saprot, ka jāpievelk josta, ja negrib iebraukt auzās. Madars atzīst, ka ir labi, ja veselīgā dzīvesveida kūrēšanā iesaistās arī ģimene, citādi, ja mājās jāgatavo dažādi ēdieni, tad tievētājam ir sevišķi grūti.
Pēc šova jau pagājuši pieci mēneši, un Madara svars ir palielinājies no 91 līdz 92 kilogramiem. Tas nozīmē, ka viņš tiešām ir mainījis savu dzīvesstilu, bet viņa mērķis ir sasniegt 87, 88 kilogramus un tos arī noturēt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Diēta nelīdzēs - jāmaina dzīvesstils

Kategorijas