Durvis vaļā ir augsti kvalificētiem ieceļotājiem

2017. gada 3. februāris 09:27

Saeimā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs: "Man šie grozījumi galvenokārt saistās ar būvniecības nozari. Ja Eiropas fondu nauda būs pieejama dažādiem ar būvniecību saistītiem projektiem, piemēram, ceļu būve un ēku siltināšanas projekti, tad paredzu, ka šo kvalificēto speciālistu arī pietrūks. Tad var nākties atvērt durvis augsti kvalificētajiem speciālistiem, maksāt lielu naudu un pieņemt darbā ieceļotājus, kas aizstās darbaspēka trūkumu profesijās, kurās mums pietrūkst savu speciālistu. Būvniecība tomēr ir diezgan specifiska nozare. Kurš katrs ar to saistītos darbus darīt nevar. Pagasts ir salīdzinoši maza vienība, tāpēc šī speciālistu problēma vairāk skatāma novada mērogā. Domāju, ka būvniecības uzņēmumi, kas darbojas mūsu novadā, spēj tikt galā ar pasūtījumu izpildi. Mani vairāk biedē nākamais un aiznākamais gads. Kopumā mums uzņēmējdarbība nav plaši izvērsta. Piemērs, kvalificēta darbaspēka trūkumam varētu būt kokapstrādes nozarē, kur ražošanā tiek izmantotas arvien sarežģītākas un datorizētas iekārtas, kas no cilvēka, kas tās apkalpo, prasa arvien lielākas zināšanas. Tas vairāk ir izglītības ministra Kārļa Šadurska lauciņš, bet viņš laikam sāk iet pareizo ceļu, jo bez radikālām izmaiņām izglītības jomā mums arī trūks augsti kvalificētu speciālistu."

Juris Paulovičs, Rankas pagasta lauksaimnieks: "Kā lauku uzņēmēju šī problēma mani neskar, jo speciālisti, kādi nu esam, tādi esam paši. Šie atvieglotie ieceļošanas noteikumi vairāk tomēr saistās ar rūpniecības nozari. Es nekad neesmu pat iedomājies, ka savā saimniecībā kā darbaspēku varētu izmantot kādu viesstrādnieku. Jautājums, kā es varētu ar viņu sadzīvot, jo ir taču nepieciešamas arī svešvalodas zināšanas. Es uzskatu, ka mēs jau tā darba tirgū esam diskriminēti, jo mums Rīgā ir ļoti nepieciešamas krievu valodas zināšanas. Ar latviešu valodu vien cauri netiekam. Diemžēl jaunā paaudze Rīgā nevar daudz ko izdarīt tikai tāpēc, ka nezina krievu valodu. No ekonomiskās puses raugoties, iespējams, daudz ko nesaprotu, bet emocionāli man ir grūti saprast, vai tiešām esam tādi muļķi, ka nespējam sagatavot paši savus augsti kvalificētus speciālistus. Varbūt ir jāatgriežas pie vecās kārtības, kad jaunie speciālisti no valsts puses tika dažādi atbalstīti. Tad arī neviens par aizbraukšanu no Latvijas pat nedomāja."

Ilgonis Mincāns, dzelzceļnieks: "Vai uz katru šo ieceļojošo augsti kvalificēto speciālistu atradīsies pa tulkam, kurš profesionāli varēs iztulkot tehnisko valodu un terminus no vienas valodas uz otru? Atceros, kad savulaik no krievu valodas uz latviešu valodu tika tulkota dzelzceļa instrukcija, tulkojums bija īstas Dieva zīmes. Vēl tagad instrukcijā ir saglabāti ar latviešu burtiem rakstīti krievu vārdi, jo latviešu valodā pat nebija dažu terminu vai nosaukumu. Tad vēl ir šāda problēma, pie mums, piemēram, no desmit cilvēkiem viens varbūt pārvalda angļu valodu. Viņš taču nevar strādāt tikai par tulku. Ja no desmit uz dzelzceļa strādājošajiem septiņi runā tikai krievu valodā, kā tad varēs saprasties? Tā sanāk, tagad jāmeklē augsti kvalificēti speciālisti no malas, bet kāpēc savulaik to nevarēja maksāt mūsu valsts cilvēkiem."

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Durvis vaļā ir augsti kvalificētiem ieceļotājiem

Kategorijas