“Zvirgzdiņos” muzicē gaiļu koris

2017. gada 7. februāris 10:23

2347

Pamēģiniet iedomāties, kā pāris stundas pēc pusnakts skan koris, kurā dzied vismaz divi desmiti gaiļu. Īpaši vasaras naktīs, kad mājputni no kūts pārvietoti uz āra vasarnīcām. Lai gan Druvienas pagasta “Zvirgzdiņu” saimniecība, kurā rosīgi darbojas Sandra un Andis Zvirgzdiņi, neatrodas daudzu māju ielenkumā, varenā gaiļu sadziedāšanās paceļas pāri apkārtējiem pakalniem. Arī tad, kad šobrīd slēgtajā ziemas putnu novietnē ieiet kāds mazāk pazīstams cilvēks, nevis paši saimnieki, mājputnu saceltais troksnis ir tāds, ka sarunāties nākas ļoti skaļi. Vairāk nekā divi simti dažādu šķirņu vistu, paipalu un pīļu ir tikai neliela daļa no saimniecības dzīvās radības, ar kuru veiksmīgi tiek galā Sandra un Andis. Pakalnā, no kura jānolaižas lejup, lai iebrauktu “Zvirgzdiņu” pagalmā, jau iztālēm pamanāms arī gaļas lopu ganāmpulks. Būros lēkā truši, kūtī īd pāris slaucamas govis, atsevišķā novietnē izmitinātas cūkas, bet stropos ziemu pārlaiž desmit bišu saimes.
Saimnieks atzīst, ka neesot viegli tikt galā ar visu, īpaši, kad savs laiks atlicināms lopbarības gatavošanai un darbam dravā. Par mājputniem šefību uzņēmusies dzīvesbiedre. Pagājušajā nedēļā, kad ciemojāmies “Zvirgzdiņos”, Sandru sastapt neizdevās. Droši vien tad viņa dusmotos uz nepaklausīgo pērļvistu, kura par savu atrašanos uz vistu kūts kores visiem paziņoja ar skaļu guldzināšanu. “Pamanījās izsprukt laukā, tagad jāgaida, kad sadomās nākt atpakaļ,” pieklusinādams abus četrkājainos mājas sargus, Andis aicina apskatīt kuplo vistu un gaiļu saimi.

Mainījām un krustojām
Saimnieks stāsta, ka esot reģistrējies kā individuālais komersants. Pirms tam “Zvirgzdiņi” bijusi piemājas saimniecība. 2016.gads salīdzinājumā ar 2015.gadu bijis veiksmīgāks peļņas gads.
“Ar gaļas lopu audzēšanu sākām nodarboties pirms septiņiem gadiem. Iegādājoties dzīvniekus, tos mainot un krustojot, izveidojām ganāmpulku. Par slaucamajām govīm šodien pat domāt negribas, lai gan sākotnēji domājām, ka galvenā saimniecības ražošanas nozare būs tieši piena lopkopība. Sākumā audzējām sivēnmātes, bija arī aitas, bet pie aitām atgriezties vairs nedomājam. Gaļas lopu audzēšana noteikti ir izdevīga, jo vieglāk strādāt, lopi gandrīz visu gadu uzturas aplokos, atliek tikai piegādāt barību. Gaļas lopus pārdodu tikai izsolēs, tas viennozīmīgi ir izdevīgāk, nevis pārdot uzpircējiem. Neiztiekam arī bez bankas aizdevuma, lai, piemēram, iegādātos lietotu, bet labāku traktoru. Ja pirms astoņiem gadiem mums lielākā problēma bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tās bija par maz – kopā ar nomāto platību tikai 60 hektāri, tad šobrīd manā īpašumā ir 100 hektāri zemes, kurā ietilpst arī mežs,” stāsta Andis.

Viss sākās ar vistu – parasto
Saimnieks smejas, ka Sandrai piedēvētā vistu saimniecība esot veidojusies pirms aptuveni pieciem sešiem gadiem. “Viss sākās ar parasto vistu un gaili. Uzzinot, ka ir vistas, kuras dēj krāsainas olas, par tām radās interese. Sākām raudzīt, kur iegādāties dažādu vistu šķirņu olas, lai varētu iegūt cāļus, jo esam iegādājušies arī trīs inkubatorus. Tur viss tiek regulēts automātiski, tomēr gadās, ka neizdodas iegūt tik daudz cāļu, kā sākumā plānojam. Atliek tikai zīlēt, jo nav jau zināms, kas izšķilsies vairāk – vistiņas vai gaiļi. Vienā inkubatorā iespējams ievietot aptuveni sešdesmit olu. Ja arī kāda vista vēlas perēt, lai to dara un cāļus pati arī izvadā. Tos, kas izšķiļas inkubatorā, ievietojam kastē, kas no augšas tiek apsildīta. Cāļu šķilšanās laikā bija aptuveni 400 putni, bet šobrīd tik daudz nav. Mums patīk, ka olām ir dažāda nokrāsa, lai gan pēc garšas tās īpaši ne ar ko neatšķiras. Olas uzturā paši lietojam daudz, jo uz tirgu vismaz pagaidām tās nevedu. Mums ir doma, ka esošās vistu šķirnes varētu papildināt vēl ar kādu jaunu. Varbūt iegādāties fazānus, tomēr vispirms ir rūpīgi jāapdomā, vai spēsim tikt ar visu galā. Aktīvajā darbu periodā pat par miegu ir jāaizmirst. Pērn biju Rankā, kur man par zemnieku Jāni Kļaviņu teica, ka viņš esot traks cilvēks, bet es tomēr esmu vēl trakāks. Līdz divpadsmitiem naktī, kamēr vien kaut ko var redzēt, vasarā pļauju zāli. Tik un tā pagājušajā vasarā bija grūti savākt sienu. Tas šoziem jāēdina taupīgi. Vistām graudus un kartupeļus izaudzēju pats. Mazliet tikai piepērku klāt kombinēto spēkbarību un mikroelementus,” stāsta Andis, uz brīdi pakavēdamies pie būra, kur uz laktas satupušas Sebraita šķirnes nelielās vistas, kam spalvas gluži kā izzīmētas, izmantojot tikai melno un balto krāsu. “Sākumā iegādājāmies tikai pārīti. Pamazām šo vistu skaitu esam palielinājuši. Viņas dēj mazas olas, kas ir tikai nedaudz lielākas par paipalu olām,” salīdzina saimnieks. Blakus būrī draudzīgi sadzīvo zīda gaiļi. Savu neapmierinātību pret ienācējiem pauž pīles, kas uz saimniekiem mēdzot dusmoties, jo netiekot dotas iespējas kārtīgi izplunčāties ūdenī. Ja nu vienīgi, kad pienāk vasara. Tad tuvējais grāvis ir ļoti pieprasīts peldbaseins. Ar pīlēm labi satiek pērļu vistas. Vienā no būriem cienīgi izrādās Kohinas vista – liela ar gaiši pelēkām spalvām. “Putniem ir raksturs. Vista ar vistu nesatiek, kur nu vēl gailis ar gaili. Dažkārt novietnē gadās novērot pamatīgas gaiļu cīņas. Vasarā, kad putni dzīvo āra būros, to lielākais ienaidnieks ir vanags, bet es nedrīkstu to iznīcināt, jo jāievēro dabas liegumam izvirzītie noteikumi,” stāsta Andis. Saimnieks šajās mājās, kas celtas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ir dzimis. Te pagājusi bērnība un skolas gadi. “Kad pēc dienesta atgriezos mājās, sapratu, ka mana īstā vieta ir te – laukos,” pārliecināts “Zvirgzdiņu” saimnieks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Zvirgzdiņos” muzicē gaiļu koris

Kategorijas