Karbonāde reņģēdājiem jeb “Likteņa ironija”

2017. gada 7. februāris 10:37

Tas, ka zināma tautas daļa pat no augstām tribīnēm ir daudzināta par reņģēdājiem, nav nekāds noslēpums. Tāpat nav noliedzams, ka šī zivs ir daudzu ģimeņu ēdienkartē. Tomēr īsts izaicinājums ir to celt arī uz viesību galda.
Nemaz tik sen reņģi tirgū vai veikalā piedāvāja par simbolisku cenu un lielākoties nesa mājās, lai pabarotu kaķus. Protams, ka brangākās tika liktas uz pannas, bet peļu junkuriem bija jāsamierinājas ar galvām, ķidām vai sīkākajām reņģītēm.
Laiki mainās. Tagad, lai savā pirkumu somā liktu kilogramu zivju, būs jāšķiras teju no pusotra eiro. Jau tas vien ir iemesls, lai īpaši sagatavotu reņģi droši varētu likt uz galda cienastam, kad mājās gaidāmi ciemiņi, nemaz nerunājot par ikdienas maltītēm.
Vecākā gadagājuma ļaudis noteikti atceras un varbūt pat vēl šajā laikā vecā gada vakarā skatās neiztrūkstošo jaunu gadu vēstošo filmu “Likteņa ironija”. Lūk, tieši šī filma ir devusi iedvesmu, kā arī nosaukumu ēdienam, kuru šoreiz piedāvāju pagatavot. “Nu i gadostj eta vaša zaļivnaja riba (ir nu gan riebīgs tas jūsu zivju galerts - krievu val.),” teica Ipolits filmas galvenajai varonei, kas svētku vakariņām bija pagatavojusi ko līdzīgu.
Visvienkāršāk ir reņģi parasti izcept, bet šis būs cits stāsts. Ja paveicas nopirkt zivis, kas ir nedaudz lielākas par vidējām – rezultāts būs vienkārši ideāls. Pastāv iespēja jau gatavu fileju nopirkt veikalā, bet tas būs krietni dārgāk, un vismaz mani vienmēr māc aizdomas – kāpēc gan zivs ir jāpiedāvā sastāvdaļās, ja tā ir svaiga un tikko zvejota.
Tātad pērkam veselu, svaigu reņģi, nesam mājās un varam sākt! Vispirms nogriežam galvas, spuras un izņemam iekšas. Nomazgājam. Tad rūpīgi izņemam lielo asaku, cenšoties, lai vienlaikus no filejas atdalās arī sānu asakas. Šo procesu veicam uzmanīgi, lai zivs nesadalītos divās daļās. Tā iegūstam kaudzīti glītu fileju, bet par galvām un asakām lai priecājas kaķi.
Filejas nedaudz apsāla, tad panē miltos un sakultā olā, kurai pievienots sāls, maltie pipari un nedaudz karija. “Karbonādes” cepam eļļā no abām pusēm zeltaini brūnas.
Nākamais solis – trauciņā aukstā ūdenī ieberam želatīnu. Kad tas paveikts, pannā, kurā tikko ceptas zivis (nepiededzinātas!), nedaudz uzlejam eļļu un apcepam ripiņās sagrieztus sīpolus. Pievienojam karstu ūdeni, lauru lapas, smaržīgos un melnos piparus, sāli un vārām, kamēr sīpoli gandrīz mīksti, bet tomēr mazliet saglabā kraukšķīti, tad pielejam etiķi. Stiprumam jābūt tādam, ka šķiet ir jau par daudz, jo reņģes visu asumu noņems. Ņemam nost no uguns, vēl pagaršojam, vai garšu kārpiņas ir apmierinātas, un jaucam klāt uzbriedināto želatīnu.
Tagad atliek izlemt, ko iesāksim ar gatavajām “Likteņa ironijas” karbonādēm. Viena daļa no tām jau būs pazudusi, kamēr gatavojāt marinādi – jo ir taču jāpagaršo, kas sanācis.
Ja gaidām ciemiņus, meklējam glītu trauku, sarindojam uz tā ceptās filejiņas ar ādas daļu uz augšu, glītākam iespaidam var izrotāt ar kādu vārīta burkāna puķīti, un lejam pāri sagatavoto marinādi tā, lai sīpoli blīvi nenosegtu zivis. Arī marinādi traukā pildām tā, lai tā apņem zivij apakšējo daļu, nevis noslīcina to pilnībā. Liekam aukstumā sastingt.
Ja maltīti gatavojam saimes galdam – visu saturu pildām kārtīgā māla bļodā – kārta reņģu, kārta sīpolu utt., visam pāri šķidrumu, virsū šķīvi un slogam kādu smagumu. 12 stundas būs pilnīgi pietiekami, lai visas garšas savilktos un želatīns sastingtu.
Labu apetīti! Un lai tikai kāds uzdrošinās atkārtot iepriekšminēto Ipolita frāzi! Viņš noteikti melo!

Vai zināji?

Reņģu uzturvērtība:
100 g zivju satur –
līdz 125 kilokalorijas,
17,3 g olbaltumvielas,
5,6 g tauku.

Ārstnieciskās īpašības:
normalizē asinsspiedienu,
uzlabo redzi,
izvada kaitīgās vielas un toksīnus,
normalizē sirds asinsvadu sistēmas darbību,
pazemina risku sirds slimību attīstībai un infarkta veidošanos.

Izmēģini!

Reņģu zupa kurzemnieku gaumē

200 g piena,
200 g ūdens,
200 g kartupeļu,
10 g sīpolu,
150 g svaigu reņģu,
15 g skābā krējuma,
sāls, zaļumi.

Notīrītas reņģes liek katliņā, pārlej ūdeni, pievieno sāli un uz mazas liesmas vāra, līdz reņģes gatavas. Tad reņģes izņem, šķidrumu izkāš, lej atpakaļ katlā, pieber kubiņos sagrieztus kartupeļus, sīki sasmalcinātu sīpolu. Kad kartupeļi mīksti, pielej pienu un uzvāra. Pirms pasniegšanas zupā liek no asakām atdalītas reņģu filejas, skābu krējumu, sasmalcinātus garšaugus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Karbonāde reņģēdājiem jeb “Likteņa ironija”

Kategorijas