Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sveču dienā svin 90 gadu jubileju

Malda Ilgaža

2017. gada 7. februāris 16:11

22
Sveču dienā svin 90 gadu jubileju

Tieši Sveču dienā, 2.februārī, Tirzas pagasta tradīciju zālē 90 gadu jubilejā tika godināta tirzmaliete Malda Zvirbule, kura ilgus gadus bijusi Tirzas ciema padomes priekšsēdētāja, tālāk šo stafeti nododot savai vedeklai Ligitai Zvirbulei. Šodien Tirzas pagasta pārvaldē par sekretāri strādā Zvirbuļu dzimtas trešās paaudzes pārstāve, jubilāres mazmeita Baiba.
“Jubilejā pagasta sieviešu vokālā ansambļa dalībnieces jubilāri sveica ar skaistām melodijām. Dažas no ansambļa dalībniecēm savulaik ir strādājušas kopā ciema padomē, piemēram, Marija Dinga un Māra Pavlova. Kopā ar gaviļnieci bija arī viņas paši tuvākie cilvēki – bērni, mazbērni un mazmazbērns. Lai gan ir liels gadu skaits, Malda joprojām ir apveltīta ar gaišu prātu un labestību. Laikā, kad jubilāre strādāja gan par pagasta sekretāri, gan priekšsēdētāju, liela vērība tika veltīta ģimenes tradīciju kopšanai. Notika Bērnības un pilngadības svētki, reģistrētas laulības, svinētas kāzu jubilejas un daudzi citi pasākumi,” stāsta jubilejas svinību dalībniece tirzmaliete Astrīda Baldone.
Mazmeita Baiba apbrīno vecmāmiņas apbrīnojamo atmiņu. “Viņa pārzina visu Tirzas pagasta teritoriju, zina, kur atrodas katra māja, kas tajā dzīvo, lai gan pati šajās mājās nav bijusi vismaz četrdesmit gadu. Es joprojām varu kaut ko pajautāt par pagasta ļaudīm, jo zinu, ka viņa zinās izstāstīt,” saka Baiba.
Jubilāre dzīvo Tirzas “Avotiņos” kopā ar dēla Raimonda ģimeni, vērojot viņa un vedeklas Ligitas rosīgo saimniekošanu laukos. Vēl pagājušajā gadā viņa arī pati rosījusies pa dārzu. Arī malkas skaldīšana un ienešana virtuvē nav sagādājusi nekādas grūtības.
“Ar vīramāti kopā esam jau 37 gadus. Tas nozīmē, ka saprotamies, lai arī reizēm mēdzam arī pastrīdēties, jo abas pēc rakstura esam spurainas. Viņa joprojām ir ļoti stingra, noteikta, principiāla   un korekta. Šīs īpašības diktēja laiks, kad ritēja jubilāres aktīvās darba gaitas. Ja viņa kaut ko pateica, tad tā tam bija jābūt. Vīramāte bija arī tā, kas pagastā izveidoja tradīciju telpu, lai reģistrētu jaundzimušos, salaulātu pārus. Vēl tagad viņa zina pateikt, kad kurš vecākās paaudzes pagasta cilvēks ir dzimis. Mēs jubilāri ģimenē saucam par ceļojošo enciklopēdiju. Viņa vasarā apstaigā visus mūsu saimniecības laukus, kur vien notiek kāda darbība. Atceros, ka viņas mamma vienmēr pukojās, ka meita atkal dodas uz kādu pasākumu, jo viņa bija arī apstāvētāja. Tagad vīramāte man saka to pašu, ka lecu vienā lēkšanā: vai tad nemaz nevaru mājās nosēdēt? Astoņdesmit gadu jubileju viņa svinēt kategoriski atteicās, bet šoreiz nolikām jubilāri fakta priekšā. Sanācām visi kopā un teicām: “Mammīt, izvēles nav! Tevi lielajā jubilejā sveiksim mājās vai tautas namā. Kas cits viņai atlika, kā vien piekrist,” smejas Ligita.