Paaugstināt PVN – reālākā opcija dāsnākai veselības finansēšanai

2017. gada 7. februāris 16:20

Veselības budžeta lāpīšanai PVN likme var tikt audzēta līdz 23 procentiem, biznesam nodokļa celšana nav pieņemama
Nodokļu eksperts, Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners godīgi atzīst, ka citas opcijas nav: «Jau vairākus gadus valsts pamatbudžets, no kā arī tiek finansēta veselības aprūpe, ir ar deficītu. Līdz ar to finansēt uz deficīta rēķina vienu no pamatfunkcijām nav loģiski. Lai sabalansētu pamatbudžetu, bez PVN celšanas iztikt nevaram. Esmu par divu procentpunktu palielinājumu, lai PVN pamatlikme būtu 23 procentu apmērā,» vērtē K.Ketners. Viņš nenoliedz arī otru iespējamo variantu – iekasēt no cilvēkiem fiksētu naudas summu kā veselības apdrošināšanas prēmiju, taču uzreiz retoriski jautā: «Kas ir labāk: uzlikt vairāk patērētājiem pie pirkšanas, vai darbiniekam/darba devējam – pie darbaspēka izmaksām? Jebkurā gadījumā veselība nekavējoši jāfinansē, taču otrais variants būtu papildus slogs ražotājiem un darbiniekiem, kuri valstī vēl palikuši. Turklāt arī tas būtu ar zināmu budžeta līdzfinansējumu, lai līdzsvarotu riskus.» Ar gala lēmumu klajā nāks Finanšu ministrija 1.aprīlī, prezentējot kopējo nodokļu politikas stratēģiju Latvijā.

Sāpīgs cirtiens
Nevienam no aptaujāto nozaru pārstāvjiem PVN likmes pieaugums nav pieņemams. Turklāt vairāki atgādina, ka reiz jau tādā veidā bizness grauts un piedzīvots, cik tas ir neefektīvi, un sāpīgi cērt apgrozījumu. Tā Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Pinnis atminas 2010. gadu, kad «līdz ar uzlikto PVN standartlikmi nozare tika sagrauta. Pēcāk, apzinoties kļūdu, samazināto PVN atjaunoja. Un tagad atkal to pašu grābekli nolikt pa kājai būtu dīvaini.» Viesnīcām nakšņošanai piemērotā PVN likme patlaban ir 12 procenti. J.Pinnis akcentē, ka uz finansiāliem ieguvumiem matemātiski vien nevar raudzīties, jo kopumā PVN procentlikmes celšana iespaidīgi mazinātu viesnīcu konkurētspēju, jo tās nevar uzreiz pacelt cenas, kas tiek skatītas starptautiskā līmenī. Turklāt tās tiek apstiprinātas vismaz gadu uz priekšu. «Tātad lielāks nodokļa slogs būtu jāiznes uz pašu pleciem, saprotot, ka būs jāstrādā ar zaudējumiem.» Un arī kopumā, pēc J.Piņņa domām, pēdējo gadu laikā visas nodokļu izmaiņas rada negatīvu iespaidu «Jebkurā nozarē investori, ieguldot savus līdzekļus, rēķinās ar stabiliem spēles noteikumiem. Jautājums ir par cenu, kas tiek maksāta, lai kādu nozari glābtu, gremdējot citu. Vai tas ir tā vērts? Varbūt tomēr var situāciju risināt, balstoties uz kaut kādām iekšējām rezervēm.»

Iesaka tieši samazināt
Arī grāmatizdevēji reiz «apdedzināti». Tika jau izmēģināts, cik tas ir absolūti neefektīvi, sašutumu neslēpj Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. Viņa spriež, ka pazeminātā 12 procentu PVN likme grāmatniecības nozarei tāpat jau ir stipri augsta, viena no lielākajām ES. Turklāt tas ir diezgan neviendabīga un nelīdzsvarota tirgus apstākļos.
«Piederam nozarēm, kur šādas izmaiņas īpaši sāpīgi cirstu pa apgrozījumu. Iespējams, dārgāku pienu patērētāji turpinātu iegādāties, taču attiecībā uz grāmatām cilvēkiem ir pārprasta izpratne, cik tām ir jāmaksā. Pieļauju, grāmatu cenu vērtējumā viņi vadās pēc ārzemju milzīgo tirāžu iespieddarbu cenām vai internetveikalu elektronisko grāmatu noteiktās vērtības, kur pārdevēji nodarbojas ar dempingu un no cenu politikas ir atteikušies. Mūsu pircēji neredz milzīgo darbu un nelielos metienus, ar kādiem jādzīvo Latvijas grāmatu izdevējiem,» klāsta R.Punka.
Tiesa, arī piena tirgotāji jeb veikalu tīkli PVN kāpumu, maigi sakot, nesagaidītu ar sajūsmu. SIA “Maxima Latvija” vadītājs Andris Vilcmeiers norāda: «Saskaņā ar Latvijas makroekonomikas rādītājiem valstī strauji samazinās IKP, inflācija palielinās, pārtikas mazumtirdzniecības tempi ir praktiski nulles līmenī. Šādā situācijā PVN likmes palielināšana atstātu negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju pirktspēju. Tieši otrādi, PVN likme pārtikai būtu jāsamazina, lai šīs preces padarītu pieejamākas Latvijas iedzīvotājiem un palielinātu to noietu. Rietumeiropas valstu prakse pierāda, ka šādas samazinātās likmes sevi attaisno.»
Tikmēr a/s “Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš norāda, ka Latvijā PVN mūsu pirktspējai jau tā ir salīdzinoši augsts. «Jāņem vērā, ka veselības nozarē, ieskaitot pacientu iemaksas, privātos medicīnas pakalpojumus, veselības apdrošināšanas līdzekļus, gada laikā tiek apgrozīts aptuveni 1 miljards eiro. Valdība varētu palielināt nodokļus tikai pēc tam, kad tiktu ieviesti pasākumi efektīvam esošo līdzekļu izlietojumam,» viņš saka. Līdzīgi domā arī vairāki citi eksperti, norādot, ka nodokļu celšanai jāiet roku rokā strukturāliem uzlabojumiem, turklāt veselības aprūpe ir viena no galvenajām nozarēm, kur nepieciešamas būtiskas reformas.

Ar karuseļiem –
atsevišķi
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka viņa pārstāvētā nozare jau patlaban nomocīta ar PVN krāpnieciskām shēmām, un nodokļa likmes paaugstināšana šādu pretlikumīgo darboņu interesi tikai kāpinātu. «Šobrīd automašīnas ir dārga prece. Katrs procents ir būtisks darījuma summā. Ja tamlīdzīgu nodokļa izmaiņu nebūs kaimiņos, uz Baltijas valstu fona atkal izskatīsimies nekonkurētspējīgi. Mūsu PVN uz kopējā Eiropas fona jau tāpat ir gana augsts,» piebilst A.Kulbergs.
Runājot par PVN karuseļiem, kas nenoliedzami ir aktuāla problēma un tieši balstās uz konkrētā nodokļa procentsummas lieluma, K.Ketners komentē: «Bet ar nodokļu karuseļiem mēs cīnāmies kopš senseniem laikiem. Kur ir problēma turpināt cīņu? Varbūt labāk sakārtojam to apkarošanu? Kas ir svarīgāk – nodrošināt normālu veselības aprūpes sistēmu vai cerēt, ka PVN karuseļi izzudīs? Es domāju, ka apjoma ziņā to paliks tikpat.»
K.Ketners nav vienīgais «rūdītais vilks» nodokļu jomā, kurš kā trūkstošo vairāku simtu miljonu eiro avotu saredz papildus maksājumu slogā – pamatā jaunu nodokļu ievešanu vai esošo paaugstināšanu. Arī sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns, kurš izvērtējis nepieciešamā – ap 350 miljoniem eiro – papildus finansējuma gūšanas avotus, iepriekš pauda viedokli, ka teorētiski iespējamais risinājums ir PVN pieaugums. P.Leiškalns bilda: «Lai pilnībā nosegtu veselības budžeta iztrūkumu, tas būtu jāpalielina nesamērīgi – par 5 procentpunktiem. Bet, ja paaugstinātu kaut vai par pāris un, ja būtu labi zināms, ka tie tiek novirzīti veselības sistēmas uzturēšanai, iedzīvotājiem it kā nevajadzētu kliegt. Tas nebūtu arī tik sāpīgi ražošanai, jo neskartu darba izmaksas. Šis risinājums ekonomikai būtu kaut cik pieņemams, tomēr pārāk nepopulārs.»

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Paaugstināt PVN – reālākā opcija dāsnākai veselības finansēšanai

Kategorijas