Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Novērš Litenei nelabvēlīga lēmuma pieņemšanu

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2017. gada 10. februāris 10:16

642
Novērš Litenei nelabvēlīga lēmuma pieņemšanu

Vakar Gulbenes novada domes sēdē, kurā piedalījās 11 no 17 deputātiem, vienbalsīgi tika apstiprināts pašvaldības šāgada budžets.
Asa diskusija izvērtās par novada domes vadības priekšlikumu mainīt dabas resursu nodokļa izlietošanas līdzšinējo kārtību. Iniciators tam bija deputāts Gunārs Ciglis (LZS). Viņš domes sēdes vienmuļību atsvaidzināja ar savu pārdomāto publisko runu, vēršoties ne tikai pie deputātiem, bet pie visiem zālē sēdošajiem klausītājiem. Līdz ar to viņa uzstāšanās vairāk līdzinājās pašreklāmai, jo, kā zināms, Latvijā oficiāli ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods 3.jūnijā gaidāmajām novada domes vēlēšanām.

Kā sadalīt 90 000 eiro?
Runa ir par aptuveni 90 000 eiro, ko gada laikā valsts pārskaita pašvaldībai kā dabas resursu nodokļa daļu, kurai ir jāatgriežas novadā. Šos finanšu līdzekļus ļauts izlietot tikai likumā paredzētajiem mērķiem, kas saistīti ar vides aizsardzības un piesārņojuma likvidēšanas jautājumu risināšanu. Tāpēc bieži vien šī nauda stāv pašvaldības kontā un gaida atbilstošu brīdi. Domes vadības priekšlikums bija 10 procentus no kopējiem dabas resursu nodokļa šāgada ieņēmumiem iekļaut rezerves fondā, bet 90 % novirzīt konkrētiem mērķiem pēc pilsētas un pagastu pārvalžu pieprasījuma. G.Ciglis palika pie domām, ka lauvastiesa šīs naudas tāpat kā līdz šim pienākas Litenei, kur atrodas reģionālais atkritumu noglabāšanas poligons – lielākais dabas piesārņojuma avots novadā. Kolēģi atbalstīja deputāti: Zintis Mezītis (“Reģionu alianse”) un visi “zemnieki” - Sandra Daudziņa, Stanislavs Gžibovskis un Māris Brencis. Deputāte Ieva Grīnšteine (“Vienotība”) atturējās paust viennozīmīgu viedokli. Morālu atbalstu G.Ciglim publiski pauda arī Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš, teikdams: “Ja nebūtu poligona, nebūtu arī naudas, ko dalīt.”
Rezultātā izgāzās domes priekšlikums par dabas resursu nodokļa jaunu sadales principu, jo ar Anda Caunīša (“Vienotība”), A.Apinīša (“Reģionu alianse”), Dzintara Poļaka (“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) , Kārļa Lišes (“Reģionu alianse”) un Ivara Kupča (“Vienotība”) balsīm bija par maz, lai lēmumu varētu izbīdīt cauri domes sēdei.
Drāma ap poligonu
G.Ciglis atgādināja, ka, izvēloties Liteni par reģionālā atkritumu noglabāšanas poligona vietu, liteniešiem ticis daudz kas apsolīts (ierakstīts dokumentā, izvērtējot objekta ietekmi uz vidi, pirms  2008.gadā poligons uzsāka darbu). Realitātē šodien Litenē, kā uzsver G.Ciglis, joprojām nav solītā asfaltētā ceļa uz poligonu. Litenieši to vienmēr atgādinot. Tas nav vienīgais sāpju piliens. 12 liteniešu vietā, kā bijis sākotnēji solīts, poligonā šodien tiekot nodarbināti labi ja 2 pagasta iedzīvotāji. “Kāds ir pagasta ieguvums no tā, ka tur atrodas poligons?!” kritisks bija G.Ciglis. Viņaprāt, dabas resursu nodokļa palikšana Litenē ir vienīgā sāpju nauda, kuru pagasts reāli līdz šim ir saņēmis un vēlas saņemt arī turpmāk.
Domes sēdē G.Ciglis tika ievēlēts I.Kupča vadītās vides aizsardzības jautājumu komisijas sastāvā, kura vērtēs deputāta priekšlikumu - piekrist, ka 30 procenti no pašvaldības makā nonākošās dabas resursu nodokļa kopsummas tiek iekļauti rezerves fondā, taču 70 procentiem jābūt sadalītiem atbilstoši tām teritorijām, kas novadā nodrošina pašvaldības budžeta papildināšanu ar dabas resursu nodokli. D.Poļaks sēdē apliecināja cieņu kolēģa neatlaidībai, tomēr tēlaini to nodēvēja par subjektīvisma pārņemtu “kreklu plēšanu”, jo dabas resursu nodoklis nebūt nav vienīgā nauda no pašvaldības budžeta, kas tiek tērēta Litenes un tās iedzīvotāju labā. I.Kupčs norādīja, ka dabas resursu nodokļa izmantojums tā vai citādi vienmēr būs atkarīgs no novada domes lēmuma.
A.Apinītis bilda, ka situācija novadā mainās un vairs nevar pateikt, vai joprojām dabas resursu nodokļa lielākā masa veidojas tieši Litenē. Precīzu datu pašvaldībai par to nav, jo šo nodokli administrē valsts. Bez SIA “AP Kaudzītes”, kas apsaimnieko Litenes poligonu, novadā arī citi uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgiem dabas resursu nodokļa maksātājiem. Tāda ir, piemēram, SIA “Latgran” Daukstu pagastā ar granulu ražotni, SIA “Eko NRG” Lizumā ar koģenerācijas staciju, kā arī uzņēmumi, kuri Gulbenes novadā nodarbojas ar ceļu būvi.

Kategorijas

Kategorijas