Mājas pārsvarā deg nesakārtotas apkures dēļ

2017. gada 10. februāris 10:38

Katru nedēļu glābēji dodas dzēst ugunsgrēkus, kas izceļas neskārtotas apkures dēļ. Pagājušajā nedēļā dega sodrēji Rankā, bet Gulbenē pie dzīvojamās ēkas katlumāja.
“Šobrīd aktuāli ir ar dūmvadiem saistītie ugunsgrēki. Katrs šāds gadījums ir individuāls. Ir vainojama pašu iedzīvotāju nolaidība, jo viņi nav parūpējušies, lai dūmvadi tiktu laikus iztīrīti. Ja pašiem nav īsti skaidrs, kā to izdarīt, talkā nav aicināts arī neviens kompetentāks cilvēks, kurš varētu izstāstīt un praktiski parādīt, kā to darīt. Ir gadījumi, kad ugunsgrēks izcēlies, nepareizi veicot izbūves darbus. Piemēram, netiek ievēroti noteiktie attālumi līdz degošajām konstrukcijām. Jāņem vērā arī dūmvadu nolietojums, tāpēc tie ir jāremontē vai ir nepieciešama pilnīga to nomaiņa. Ja absolūti nekas netiek darīts, tad degšanas procesa radītās sekas var būt ļoti nevēlamas. Nozīme ir arī kurināmajam materiālam, kas tiek izmantots telpu apsildei. Vēlams ir izmantot sausu, nevis mitru malku,” situāciju raksturo Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona Gulbenes daļas komandieris Raivis Pužulis.
Viņš norāda, ka dūmvadus vajadzētu tīrīt divas reizes gadā – pirms apkures sezonas uzsākšanas, kā arī apkures sezonas laikā, kad krāsns jau kādu laiku ir kurināta, lai pārliecinātos par apkures sistēmas drošību. Ja ir nepieciešams, tad dūmvadi jātīra arī otru reizi.

Dažāda cilvēku attieksme
Sertificēts skursteņslauķis Raitis Zariņš, kurš pakalpojumu sniedz gan Alūksnes, gan Gulbenes novadā, viņam ir arī noslēgts līgums ar SIA “Gulbenes nami”, cilvēkus dala vairākās kategorijās. “Ir tantes, kuras gadu no gada mājās tīra dūmvadus un, nedod, Dievs, ja viņas to nav izdarījušas, tad baidās pat kurināt krāsni vai plīti. Ir cilvēki, kas sagaida momentu, kad vairs nevar kurināt, tad izsauc skursteņslauķi, paskatās, kā viņš strādā, tad rēķina, vai izdevīgāk ir dūmvadus tīrīt katru gadu, vai reizi piecos gados. Ja visu dara atbilstoši likumam, tad obligāti reizi piecos gados sertificētam skursteņslauķim ir jāapseko dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskais stāvoklis daudzdzīvokļu namos. Privātajās mājās, ja tai ir viens īpašnieks, tas nav aktuāli. Viņš to var darīt savai drošībai. Problēmu nav tad, ja onkulis, kurš dzīvo savā lauku mājā, pats labi zina, kā tīrāms dūmvads. Problēmas sākas tad, kad viņa vairs nav. Arī kurināšanas princips ir mainījies. Agrāk lauku mājā plīts tika kurināta visu dienu, tāpēc arī skurstenis visu laiku bija silts. Tagad plīti iekurina no rīta un varbūt arī vakarā. Tās ir pāris stundas diennaktī. Skursteņa ķieģeļi paliek vecāki, netur siltumu, ēkas bēniņi ir auksti, skurstenis sāk tecēt, tajā parādās caurumi un sākas problēmas. Ja saimnieki redz, ka skurstenis tek, tā ir norāde, ka skursteņa kanālā ir vēsas dūmgāzes, jo ķieģeļi ir nolietojušies un netur siltumu. Tas var būt bīstami,” skaidro R.Zariņš.

Detektori būs obligāti
Otru būtisku faktu R.Pužulis uzskata tos negadījumus, kad ugunsgrēks izceļas paša cilvēka nevērības dēļ, piemēram, atstājot bez uzraudzības degošu sveci, aizmiegot gultā ar degošu cigareti un tamlīdzīgi. Tiesa, Gulbenes novadā šādi gadījumi neesot raksturīgi. “Lai tas nenotiktu, ir būtiski ierīkot autonomos dūmu detektorus. Aizvakar nepatīkams gadījums, piemēram, bija Daugavpilī, kur dega dzīvoklis daudzstāvu mājas septītajā stāvā, kur izdega ne tikai dzīvoklis, bet bija arī divi bojāgājušie. Ja būtu bijis dūmu detektors, mūsu dienests uzreiz tiktu informēts par degšanu un nebūtu letālo seku. Tieši tāpēc arī jaunajos Ugunsdrošības noteikumos ir iestrādāts, ka katram mājokļa īpašniekam būs pienākums uzstādīt dūmu detektoru līdz 2020.gadam. Te daudz kas būs atkarīgs no katra cilvēka, kā viņš rūpējas par savu dzīvību un īpašumu,“ uzskata R.Pužulis.

Fakti
◆ Apkopjot statistiku, kad uz notikuma vietu devušies Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji, liecina , ka 2015. un 2016.gadā to skaits bijis līdzīgs. Attiecīgi 189 un 188 notikumi.
◆ 2015.gadā kopumā bijuši 64 ugunsgrēki. Starp tiem 60 kūlas, 1 meža ugunsgrēks. 14 maldinājumi, 50 glābšanas darbi, 5 cilvēku glābšanas, 15 gadījumos sniegta tehniskā palīdzība.
◆ 2016.gadā kopumā bijuši
65 ugunsgrēki, starp tiem 49 kūlas, 5 meža ugunsgrēki. 6 maldinājumi, 63 glābšanas darbi, 14 cilvēku glābšanas, 18 gadījumos sniegta tehniskā palīdzība.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mājas pārsvarā deg nesakārtotas apkures dēļ

Kategorijas