Meteņos jāēd un jādzer līdz mielēm

2017. gada 14. februāris 11:17

117

Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā. Tas ir laiks, kad, pateicoties spēcīgām domām un ticībai, tiek likti pamati jaunam saimnieciskam ciklam, kas senos laikos galvenokārt bija ražas iegūšanas periods.
Šādi svētki pagājušo piektdien notika Druvienas pagastā. Svētku dalībnieki galvenokārt bija vietējie bērni un jaunieši, taču bija arī ciemiņi no tālākām un tuvākām Latvijas vietām.
Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene “Dzirkstelei” stāsta, ka šis pasākums tika plānots jau sen, bet šogad tas realizēts ar pagasta pārvaldes finansiālu atbalstu, kā arī organizatoriski palīdzējusi ”Druvienas cilts”. Lai svētki noritētu gludi, lielu atbalstu tam sniegusi folkloras draugu kopa “Pērlis”, Vītolu ģimene un vietējie jaunieši, kas ir “Druvienas cilts” dalībnieki. Lai veiksmīgi darbotos radošās darbnīcas, tām jau iepriekš tika sagādāti materiāli gan no ziedotājiem, gan tos sarūpēja pagasta pārvalde. “Šogad ar sniegu mums ir tā, kā ir. Nevar paļauties, ka ar ragavām varēs braukt no kalna, tādēļ uz dīķa ir sagatavota grieztuve, kur nedaudz pajautroties. Jo Meteņu ticējums taču saka: jo tālāk tiek braukts ciemos, jo raženāks būs gads, tāpēc ragavas vajadzīgas noteikti. Vakars noslēgsies ar teātra izrādi un kārtīgiem dančiem,” piebilst Valda.
Saulīšu gatavošanas darbnīcas vadītāja Terēze Putene stāsta, ka katram interesentam tika dota iespēja izgatavot savu stilizētu saulīti, piepildot to ar labām domām un vēlmēm. “Pamatdoma tam ir jebkurā darbībā, ko mēs šeit darām, ielikt vēlmi modināt sevi jaunam gadam, jauniem darbiem,” uzsver Terēze. Masku darbnīcu vadīja tirzmaliete Iveta Eiduka. Viņa stāsta, ka gandrīz visi materiāli masku gatavošanai ir dabiskas izcelsmes. Tiek izmantotas ēveļu skaidas, pakulas, niedres un daudz kas cits, ko daba mums dod. “Tāpat kā citos tradicionālajos svētkos arī Meteņos mūsu senči gājuši ķekatās. Tam vajadzīgas maskas, un mēs tās gatavojām pēc iespējas līdzīgākas tām, kuras zināmas kopš seniem laikiem,” saka I.Eiduka
Pēc jautrošanās pa āru un kopīgām dziesmām vakars turpinājās mierīgākā gultnē ar sarunām par rodarbnieci Cimdu Jettiņu (Jette Užāne – cimdu adītāja, filozofe, stāstniece, sieviete, kas visu savu dzīvi ir pavadījusi invalīdu ratiņos un uzvarējusi savu likteni), viņas cimdiem un domām. Vakars noslēdzās ar balli, kurā muzicēja folkloras kopas “Pērlis”, “Putni” un “Vērtumnieki”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meteņos jāēd un jādzer līdz mielēm

Kategorijas