Uz Gruziju pēc “zelta aunādas”

2017. gada 17. februāris 08:56

2329

Gulbenietis Laimonis Aumeisters vienmēr ir uzskatījis, ka labākais veids, kā pavadīt atvaļinājumu, ir doties ceļojumā. Viņam ceļojumi saistās ar augstāko kalnu virsotņu iekarošanu dažādās pasaules valstīs. Par emocijām un ceļojumos redzēto Laimonis labprāt stāsta savās fotogrāfijās, kas skatāmas izstādēs. Laimoņa fotoizstāde “Septiņos vējos 4” šonedēļ tika atklāta arī Gulbenes novada bibliotēkā. Fotogrāfijas iepazīstina ar Dienvidāfrikas – Botsvanas un Zimbabves dabas objektiem, dzīvniekiem, afrikāņu dejotājiem, bet šoreiz par svaigāko Laimoņa ceļojumu.

Alu pilsēta desmit stāvu augstumā
Pagājušā gada septembrī Laimonis kopā ar draugiem trīspadsmit dienās iepazina Gruziju jeb, kā pats smejas, devās turp “zelta aunādas” meklējumos. Par “zelta aunādu”, kas, iespējams rodama Gruzijā, vēsta mitoloģijas fakti.
“Īslandes apceļošanas laikā daži mūsu grupas biedri izteica ierosinājumu, ka nākamais ceļojums varētu būt uz Gruziju. Es Gruzijā tiku bijis pirms daudziem gadiem, kad vēl pastāvēja Padomju Savienība, tāpēc šo ideju ar prieku atbalstīju. Sākās darbs pie ceļojuma maršruta izstrādes, tajā iekļaujot vēsturiskās un arī alu pilsētas, kā arī ļaujot maršrutam mūs aizvest pārgājienos pa nomaļākiem Gruzijas kalnu apgabaliem, kas ne tikai ceļotājiem, bet arī pašiem iedzīvotājiem ir pieejami tikai dažus mēnešus gadā. Tāds ir nelielais Omalo ciemats uz ziemeļiem no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, kas atrodas Tušetijas vēsturiskajā reģionā. Ja ziemā šajā reģionā kaut kas atgadās, tad tam piekļūt var tikai izmantojot helikopteru. Uz turieni ved tikai viens kalnu ceļš, kas pavasarī tiek sakārtots, lai pa to varētu pārvietoties ar apvidus automašīnām. Pa ceļam, pārbraucienā pavadot trīs stundas, pārvarējām Abano kalnu pāreju pa mežonīgiem ceļiem gar stāvu klinšu malām, pāri kalnu upītēm un strautiem, augšup lejup pa kāpumiem un kritumiem. Tā ir viena no skaistākajām kalnu pārejām. Ar iespaidīgu ainavu mūs pārsteidza arī senas arhitektūras ciemats Dartlo, kas ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā,” Laimonis sāk stāstījumu par ceļojumu. “Mani neatstāja vienaldzīgu unikālā alu pilsēta Vardzia pie pašas Turcijas robežas, kas izveidota 12.gadsimtā, un kur dzīvojusi leģendārā karaliene Tamāra. Dažviet šī alu pilsēta sasniedz pat vairāk nekā desmit stāvu augstumu. Arī piecsimt gadu vecās pilsētiņas kalnos bija apbrīnas vērtas. Gids mums stāstīja, ka tās celtas tā, lai aizstāvētos pret ienaidniekiem. Celtnes atgādināja torņus, kas ļāva pārskatīt visu tuvējo ieleju. Ja ienaidnieks nāca pāri kalniem, tad visi iedzīvotāji nocietinājās noslēgtajās celtnēs,” stāsta Laimonis, mēģinot iztēloties, kāda ir dzīve šādās akmens būvēs.

Uz Kazbeku tikai nolūkojas
Laimonis bilst, ka šoreiz uz Gruziju visi devušies bez īpašā ekipējuma, kas nepieciešams kalnos kāpējiem, tāpēc arī uz Kazbeku noraudzījušies, atrodoties Stepantsmindā jeb nelielajā Kazbegi pilsētiņā, kas tiek uzskatīta par Gruzijas simbolu. “Kazbeks ir augstākā kalnu virsotne un ir starp nedaudzajiem kalniem pasaulē virs 5000 metru, kurā var kāpt ikviens cilvēks, kurš ir apveltīts ar drosmi un gribasspēku. Ar Kazbeka virsotni – augsto vulkānu saistās simtiem leģendu. Slavenākā no tām stāsta, ka Amirani – gruzīnu Prometejs – ticis sakalts ķēdēs vulkāna virsotnē par sodu tam, ka nozadzis dieviem uguni. No Latvijas, iekarot šo virsotni, brauc ļoti daudz tūristu,” stāsta ceļotājs.
Gruzijas iepazīšana ceļotājiem nav bijusi iedomāja arī bez liecībām, kas stāsta par šīs zemes kristīgo pasauli. “Par to liecina klosteri, baznīcas un tempļi. Piemēram, joprojām par gruzīnu nelokāmības un izturības simbolu tiek uzskatīts 6.gadsimtā dibinātais Dāvida Garejas klosteru komplekss, kas atrodas uz Gruzijas un Azerbaidžānas robežas. “Nevaru nepieminēt arī Udabno alu klosteri, kas atrodas gruzīnu kristīgās pasaules vistālākajā nostūrī pie robežas, aiz kuras sākas musulmaniskā Azerbaidžāna. Atšķirībā no citiem ceļojumiem mēs šoreiz tiešām salīdzinoši vairāk uzmanības veltījām klosteriem un dievnamiem, kas uzskatāmi par šīs tautas ievērojamu vēsturisko mantojumu. Protams, neizpalika arī pārgājieni pa kalnu takām, piemēram, lai nokļūtu Atsunta kalnu pārejā, veicām kāpienu uz Abudelauri ezeriem, kas 2100 metru augstumā paslēpušies starp klintīm un pļavām Khevsureti provincē. Šoreiz mums talkā nāca zirgi, kuri nesa kempinga un virtuves ekipējumu.”
Par Gruzijā redzēto, kā vienmēr, stāsta daudzās fotogrāfijas. Lielākajā daļā fotogrāfiju ir redzami Gruzijas kalni. Tas pārliecinoši pierāda, ka Laimonis jūtas patiesi laimīgs, atrodoties kārtējā iekarotā kalna virsotnē. Tāpēc jau maijā viņš dosies uz Maljorku, lai kāptu pa klintīm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz Gruziju pēc “zelta aunādas”

Kategorijas