Grausti – pārāk jūtīgs jautājums

2017. gada 17. februāris 09:11

1482

Gandrīz 100 graustu Gulbenes novadā visiem redzamās vietās ir saskaitījusi komisija, kuras pienākums apzināt avārijas stāvoklī esošās, kā arī pamestās būves. Taču pagaidām nevienai no sarakstā iekļautajām ēkām oficiāli grausta statuss nav noteikts.
Nožēlu par to “Dzirkstelei” izsaka domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vecākā nekustamā īpašuma ekonomiste Marta Mikolaja.
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” pieļauj dubultlielu nodokli aprēķināt vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju īpašniekiem, ja pašvaldība to ir paredzējusi savos saistošajos noteikumos. Tādi noteikumi Gulbenes novada pašvaldībai ir. Taču pagaidām novadā grausti ir tikai neoficiāli, oficiāli to nav un ar palielinātu nekustamā īpašuma nodokli neviens nav ietekmēts. M.Mikolaja secina, ka slikti ir strādājusi novada domes avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisija, kuru vada deputāts Intars Liepiņš. Bet novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale “Dzirkstelei” uzsver, ka minētajai komisijai ir tikai konsultatīvs raksturs, izvērtēt ēkas/būves, kas pretendē uz grausta statusu, var vienīgi novada būvvalde.

Grausti pieder arī
amatpersonām
Pašvaldībai jau piekto gadu ir pašai savi noteikumi “Par kārtību, kādā sakārtojamas vai nojaucamas avārijas stāvoklī esošas būves Gulbenes novadā”. Tikpat ilgi novada domē darbojas avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisija trīs cilvēku sastāvā. Laika gaitā tās sastāvs ir bijis mainīgs. Šobrīd bez komisijas vadītāja I.Liepiņa tajā ir novada domes Īpašumu pārraudzības nodaļas ūdens un atkritumu saimniecības speciālists Jānis Šmoteks un šīs pašas nodaļas vides dizaina un labiekārtošanas speciāliste Laima Šmite.
“Grausti novadā ir mirušiem cilvēkiem, grausti ir pašvaldībai, grausti ir novada domes darbiniekiem, grausti ir novada deputātiem. Tāpēc tas ir jutīgs jautājums. Daudziem nepatīk, ja pieskaras tam. Jāsaprot, kā ir izveidojusies lielākā daļa graustu. Bija privatizācijas laiki, daudzi grāba, ko tikai varēja pagrābt. Vēlāk īpašumiem neredzēja pielietojumu, nevarēja pārdot,” “Dzirkstelei” saka I.Liepiņš. Viņš klāsta, ka komisija apseko ēkas un būves, kas vizuāli ir vidi degradējošas. Tālāk informācija tiek nodota novada būvvaldei, kura tiesīga novērtēt ēku stāvokli un sniegt savu atzinumu novada domei.

Cenšas problēmu risināt sarunu ceļā
Novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis “Dzirkstelei” saka – saskaņā ar likumu būvvalde ir tā, kura konstatē avārijas stāvoklī esošas ēkas/būves, bet lēmumu par attiecīga statusa noteikšanu katrai šādai ēkai/būvei pieņem novada dome. Būvvalde ir pašvaldībai sniegusi informāciju par šādām ēkām/būvēm. Taču novada domei no juridiskā viedokļa neesot nemaz tik vienkārši panākt atbrīvošanos no graustiem. “Pašvaldība nav tiesīga noteikt par privātīpašumu, ka kāda ēka būtu obligāti jānojauc. Pašvaldība arī nopietni riskētu, ja izmantotu tiesības pati kādā privātīpašumā nojaukt graustu un pēc tam īpašniekam piesūtīt rēķinu. Likumi iet pretrunā cits ar citu,” skaidro J.Ziemelis. Viņš uzskata, ka vislabāk ir visus jautājumus ar graustu īpašniekiem risināt sarunu ceļā. Obligāti esot jāievēro arī visas juridiskās formalitātes. Viena no ietekmēšanas formām – administratīvi sodīt tos ēku/būvju īpašniekus, kuru īpašumi ir vizuāli nepievilcīgā izskatā. Tam ir savi augļi. Rezultātā, piemēram, būvvaldē saņemts pieteikums par ēkas Gulbenē, Brīvības ielā 90 nojaukšanu. Tā ir māja ar izsistiem logiem, kura tādā izskatā stāv jau gadiem ilgi.
Tomēr reizēm būvvaldei neesot iespējams sazināties ar īpašnieku vai atrast to, vai arī tas ir ceļā uz maksātnespēju. Pirmais gadījums, kad pašvaldība tomēr, iespējams, riskēs pati nojaukt kādu tai nepiederošu graustu, būs Gulbenē. Šis grausts ir pussagruvuši šķūņi netālu no veikala “Beta”. “Ja pašvaldība pieņems tādu lēmumu, tas notiks,” saka J.Ziemelis.

Svarīgi!
Gulbenes novada domes saistošie noteikumi “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību Gulbenes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā” (pieņemti 2016.gada 27.oktobrī un grozīti 2017.gada 26.janvārī) paredz:
◆ būves par vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām ar savu lēmumu nosaka pašvaldība;
◆ šādu būvju īpašniekiem pašvaldība tiesīga piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (piemērojot nodokļa likmi 3 procentu apmērā no būvju kadastrālās vērtības un piekritīgas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grausti – pārāk jūtīgs jautājums

Kategorijas