Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Stāmerienas villaine, podi no Ušuru un Lisas ezerpilīm

Ginta Alberte
Laikraksta arhīvs

2017. gada 17. februāris 11:02

280
Stāmerienas villaine, podi no Ušuru un Lisas ezerpilīm

◆ Ļoti maz ir pētīts ir Gulbenes novads, atklājot šonedēļ izstādi mūsu muzejā “Arheoloģiskās liecības Gulbenes novadā”, atzina Jānis Ciglis (no labās), Latvijas nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs. Tieši tādēļ ir unikāla katra no izstādē apskatāmajām vairāk kā 130 Gulbenes novada teritorijā iegūtajām senlietām. Vairums šo priekšmetu glabājas Latvijas nacionālā vēstures muzejā. Neliels “Dzirksteles” ieskats par unikālajiem materiāliem.

1.

“Gulbenes novads ir bagāts ar tekstilatradumiem, kaut tā ir viena no retākajām atradumu grupām arheoloģiskajos izrakumos,” saka arheoloģe Irita Žeire (no kreisās). Viņa rāda  audumu gabalus no viduslaiku sākuma gadiem. “Tie labi saglabājušies tāpēc, ka latgaļu ciltīm ir raksturīga tradīcija -  bronzas rotājumus ieaust audumā, tāpēc audums saglabājas. Fragmenti ir lieli, tāpēc iespējams villaines rekonstruēt.” Izstāžu zāles vidū atrodas rekonstruētā slavenā Stāmerienas villaine. Tā tiek uzskatīta par greznāko Latvijā atrasto vēlā dzelzs laikmeta villaini, kurai līdzīga nav zināma nekur citur pasaulē. Villaines lielākā vērtība - ieausti bronzas gredzentiņi (kopumā 6970), kā arī greznā celaine, kas pievienota malām. Līdz šim to datēja ar 12.gs., tagad pētnieki secinājuši, ka tā datējama ar 13., 14.gs., jo tieši tad ugunskrusts parādās kā audumu rotājumu elements, un tieši tas ir galvenais villaines motīvs. Ugunskrusts rotā gan villaines laukumu, gan celaines. Raksti veido vairākus desmitus variāciju. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs villaini iekļāvis sava krājuma 100 vērtīgāko priekšmetu sarakstā. “Atvedām rekonstrukciju (20.gs.vidus), oriģināls ir diezgan sliktā pakāpē saglabājies, tāpēc to nevadājam apkārt,” saka I.Žeire. Viņa uzver, ka tā bijusi īpaša sieviete, kas nēsājusi šo villaini, jo tā ir ne tikai greznākā, bet arī tehniski sarežģītākā villaine, kāda vispār ir atrasta. “Villaines arī tajos laikos bija dārga lieta, tās bija jāpasūta pie meistariem. Paskatieties šīs krāšņās celaines ar rakstiem - tas ir meistardarbs! Nenoliedzami, villaine ir statusa rādītājs, šādu villaini varēja atļauties tikai ievērojami cilvēki. Žēl, ka nav dokumentēti izrakumi, jo tie nebija profesionāļi, kas tos veica.” Villaini atrada Kalna muižas ārsts Ernests Putniņš pie Ludza ezera 19.gs. beigās, atrokot Skolu senkapus. “Mēs nezinām, kas tur vēl bija atrasts kopā ar villaini, liecības nav saglabājušās, bet noteikti tur bija vēl kas, jo tradīcija bija mirušos apglabāt svētku apģērbā.”        

2.

Vēl viens unikāls atradums ir grezns metāla vainags (7.-8.gs.), kas izrakts Smoņu senkapos pie Stāmerienas ezera arheoloģiskajos izrakumos Sandras Zirnes vadībā 2002. un 2003.gadā. “Vainags tiešām ir netipisks, tikai divi tādi ir atrasti Latvijā, otrs - Rēzeknes novadā,” uzsver I. Žeire. Vainags atrasts, noslīdējis no galvas, tomēr atradums bija saglabājies neskarts, tādēļ pilnībā to varēja restaurēt. Tas darināts no savstarpēji savienotām spirāļu rindām un bronzas gredzentiņu važiņām. Vainaga malu rotā vairāki desmiti trīstūrveida piekaru. Pieres centrālajā daļā piekars ir atšķirīgs un no sudraba. Arheologi domā, ka zem vainaga lietots arī audums. Piekari aizseguši arī daļu sejas, tāpēc tas acīmredzot lietots īpašos gadījumos. Kopā ar vainagu tika atrasti arī izrotātas villaines fragmenti, austas jostiņas un pīnīšu paraugi. Katrā ziņā vainags piederējis sievietei ar nozīmīgu statusu.

3.

Lai arī esam maz pētīti, varam lepoties ar to, ka mūsu puses arheoloģiskos pieminekļus, kā uzsvēra Jānis Ciglis, ir pētījuši ļoti slaveni arheologi. Piemēram, Jānis Apals, kas augšāmcēlis Āraišu ezerpili, pagājušā gadsimta 60.gados pētīja Jaungulbenes Ušuru ezerpili un Lisas (Pinteļu) ezerpili Beļavas pagastā. Ušuru ezerpils 1964.gadā vispār bija pirmā Latvijā, kur veikti šādi izrakumi. Toreiz, atsūknējot ūdeni ar motorsūkņiem, tika iegūtas senlietas, daudz māla lausku. Izpētes rezultātā tika noskaidrots, ka pils pamatu vecums ir 1235 (+,-70) gadi, tā ir celta 8.gs. Lisas ezerpilī veiktas divas zemūdens izpētes, arī iegūtas senlietas, māla trauki, lauskas, dzīvnieku kauli, koka konstrukciju detaļas. Izstādē apskatāmie keramikas trauki, protams, ir atjaunoti, lai būtu redzams kopskats, taču kopumā trauki, lielie lausku gabali ir labi saglabājušies. Zināmā mēra ūdens ir to ir sekmējis. Trauki izgatavoti no māliem ar rupju vai smalku granīta zvirgzdu piemaisījumu, formas dažādas, arī ļoti maziņi kā rotaļlietas. Izstādē pievērš uzmanību mazs trauciņš no Ušuru ezerpils ar naga iespiedumu virsmu, kurš ir ļoti labi saglabājies. Trauki ar apmestu virsmu (attēlā) izgatavoti no rupjākas masas, tie domāti ēdienu gatavošanai krāsnī vai pavardā.

4.

Vēlajā dzelzs laikmetā (9.-13.gs.) latgaļi paplašināja savas teritorijas. Nozīmīgākie pilskalni kļuva par centriem kā Beļavas un Lazdu kalns. Un, protams, brīvie kopienas vīrieši devās arī karagājienos. Ekspozīcijā (attēlā) redzamas vīriešu rotas – saktas, aproces, līdzīgas sieviešu rotām. Vecgulbenes Dumpurnieku kapulaukā atrastas tikai Austrumlatvijai raksturīgās divas masīvas vīriešu aproces. Zēniem darinātas mazākas aproces. Domājams, ka aproce bijusi valkātāja statusa zīme. Biežāk lietojamie ieroči bija cirvji, retāk šķēpu gali un zobeni. Interesants priekšmets stendā ir fragments no taures. “Taurītes fragments ir liels retums. Nekur citur nav tāds atrasts. Kam bijusi domāta taurīte, nav zināms. Atrasts Jaungulbenē 19.gadsimta beigās, tādēļ nav dokumentācijas par šo priekšmetu,” atzīst I.Žeire. Vēl viens unikāls priekšmets ir raga cirvis (attēlā gaišākā krāsā), kas atrasts Ušuros. “Raga cirvītis gan nav domāts darbiem, bet rituāliem. Cirvīša virsmu rotā ornamenti ar krusta motīvu. Arī kulta priekšmeti ir reta atradumu grupa.” Cirvis uzskatāms par vīriešu simbolu un apbedījumos bijis neatņemama sastāvdaļa. 

5.

Romiešu monētas - Jaungulbenes Priedkalnu depozīts. Ap 1914. gadu, rokot “Priedkalnu” māju pamatus, vienā kaudzītē starp akmeņiem atrastas 50 romiešu vara monētas. Monētas mirušajiem deva kapā līdzi. Romiešu monētas cilvēki ieguva, mainot pret dzintaru, kažokādām, vasku. Vecākā no šī depozīta ir Marka Agripas monēta (63.-12.gads pirms mūsu ēras).
Kategorijas

Kategorijas